Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzīves aicinājums – palīdzēt otram

Smiltenietes Veltas Tauriņas (82 gadi) dzīves aicinājums ir palīdzēt cilvēkiem. Viņa izglābusi daudzu dzīvības un, pats brīnumainākais, - palīdzējusi mazuļiem nākt pasaulē. Šī apziņa palīdzēt, cerēt un ticēt Veltai ir no bērnības. Meitenei bija četri gadi, kad no smagas slimības pārstāja pukstēt viņas māmiņas sirds.

 

Pēc gandrīz četrdesmit nostrādātiem gadiem ātrajā palīdzībā Velta vēl joprojām strādā un palīdz cilvēkiem.13 gadus viņa brīvprātīgi darbojas Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Smiltenes nodaļā. Šogad organizācijas 90 gadu jubilejā pensionāri par Smiltenes iedzīvotāju atbalstīšanu, iesaistīšanos aktivitātēs, palīdzību donoru dienās un pamatprincipu izskaidrošanu cilvēkiem apbalvoja ar ceturtās šķiras goda žetonu.

 

"No bērnības zināju, ka savu dzīvi saistīšu ar medicīnu. Man bija tikai četri gadi, kad nomira mamma. Vēl šodien spilgti atminos, ka visu laiku man tika sacīts - mamma pamodīsies. Gaidīju, kad tas notiks. Bēru dienā, kad zārkam sāka bērt virsū smiltis, pieskrēju pie onkuļiem un kliedzu, lai tā nedara. Šis notikums manī izraisīja vēlmi palīdzēt citiem," pieklusinātā balsī saka V. Tauriņa.

 

 

Tā viņa izlēma dzīvi ziedot medicīnai. Tolaik pēc četru gadu ilgas mediķa profesijas apgūšanas galvaspilsētā, Rīgas kungi izvēlējušies, uz kuru novadu jaunos speciālistus sūtīt. Izvēle krita uz zilo ezeru zemi, tomēr vidzemniece ar to neesot bijusi mierā. "Gribēju palikt Vidzemē, un ar savu uzstājību to panācu.

 

 

Gandrīz četrdesmit gadus nostrādāju neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā. Šie gadi man iemācīja savaldīties un savas emocijas nekad neizrādīt. Tagad daudzi saka, ka atminas mani ar smaidu," teic pensionāre.

 

Katra cilvēka dzīvē ir bijuši gan prieka pilni brīži, gan skumjas. Arī Veltas. Bet kundze vienmēr cenšas ticēt labajam. Ar prieku pensionāre atceras kādas viesības, uz kurām bijusi ielūgta. "Dzimšanas dienas svinībās piecēlās kāds vīrietis un teica, ka starp klātesošajiem ir viens pateicības vērts cilvēks.

 

 

 

Viņam jau bija sarūpēta šokolāde, ziedi un zīmējums ar manu attēlu. Izrādās, ka, strādājot ātrajā palīdzībā, šiem cilvēkiem biju izglābusi dzīvību uz Gulbenes šosejas. Vīrieša teiktais man bija milzīgs pārsteigums. Vēl joprojām neprotu tās sajūtas vārdos aprakstīt," aizkustinoši stāsta pensionāre.

 

Vecumdienas V. Tauriņa pavada, iesaistoties Smiltenes pensionāru klubiņa aktivitātēs un darbojoties LSK Smiltenes nodaļā. Tur pensionāri iemīļojuši un ciena daudzi. Cilvēkiem viņa ir nevis Velta, bet Veltiņa.

 

 

Darbā viņa SK apmeklētājiem palīdz dažādi - citam izmērot asinsspiedienu, citam ar savu padomu. "Mani vecmāmiņa ir audzinājusi labestībā, tāpēc arī citiem cenšos dot tikai labu. Es ticu, ka labais uzvar ļauno. Ilgus gadus strādājot Sarkanajā Krustā, varu teikt, ka cilvēki ir ļoti mainījušies. Viņu prasības un ambīcijas ir palielinājušās. Brīžiem man sirds iesāpas cilvēku attieksmes dēļ," atklāj SK Smiltenes nodaļas brīvprātīgā.

 

Vēl viņu saskumdina ļaužu teiktais, ka pensionāre Sarkanajā Krustā ir algota darbiniece. "Mana alga ir jūsu paldies," saka V. Tauriņa. Šajos vārdos ir spēks un cilvēku labestība, ko Veltiņa novērtē

Noderīgi