Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzīvnieku SOS: Trīs stāsti par vienu tēmu 2

Dzīvniekiem, tieši tāpat kā cilvēkiem, ir dažādi likteņi. Viens piedzimst "laimes krekliņā", un mazais kamoliņš tiek mīlēts un lutināts, līdz tas izaug par lielu un uzticamu sargu un draugu. Citam veiksmes zvaigzne neuzsmaida, un viņam pašam jācīnās par savu vietu zem saules.

 

Kopš portālā ziemellatvija.lv darbojas "Dzīvnieku SOS", teju katru nedēļu nākas uzklausīt kādu stāstu par nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem. Par laimi jāteic, ka šiem stāstiem gandrīz vienmēr ir laimīgas beigas. Sev jaunas mājas un gādīgus saimniekus ir atraduši daudzi dzīves pabērni. Ļoti gribas cerēt, ka šo labo darbu maratons turpināsies.

 

Šodien pastāstīsim trīs stāstus: Veiksmes stāstu, Cerību stāstu un Bēdu stāstu. Katrs no tiem līdz redakcijai atnācis citādā veidā. Ar Roko iepazināmies, kad viņš pašapzinīgi pavadīja savus saimniekus medībās. Par Rodžera nedienām laikrakstam pastāstīja viņa saimniece, kura piezvanīja uz redakciju, bet Bonijas stāsts atceļoja ar interneta e-pasta palīdzību.

 

 

Veiksmes stāsts: Roko apgūst medību prasmesRietumsibīrijas laika Roko ir smiltenietis. Šogad maijā viņš kļūs trīs gadus vecs, un zinātāji teic, ka šis ir vecums, kad medību suns sāk pa īstam apzināties savas prasmes. Tomēr Rokis jau līdz šim ir pierādījis, ka īsta mednieka gars viņam mantots no senčiem.

 

 

Saimnieki stāsta, ka suns gandrīz nemaldīgi jūt, ka mastā ir vai nav mežacūkas. Ja medījamais dzīvnieks ir masta krūmājos, Roko bez skubināšanas dodas to dzīt. Ja redzamās pēdas "melo" - mežacūkas devušās jau prom - suns apsēžas un mežā dodas tikai kopā ar saimnieku.

 

 

"Nu, ja jau tu vēlies, varu izskriet kopā ar tevi kādu gabaliņu. Ko darīt, ja nesaproti - tas būs pa tukšo," suns ar savu rīcību cenšas pamācīt mednieku.

 

Tomēr Rokim pāris reižu nācies izbaudīt sekas savam pieredzes trūkumam. Šoziem medības iekritušas vējainā un puteņainā dienā, mednieki dzinuši mastu netālu no Višķiem. Protams, arī Roko veicis savus pienākumus, bet no meža nav atgriezies.

 

 

Acīmredzot pārāk aizrāvies, jo šāviens nav atskanējis, un viņš turpinājis rikšot. Tikai pēc dienas saimnieki viņu sameklējuši Trikātas pusē - Kačoros. Līdzīgu skrējienu suns atkārtojis arī kādās no nākamajām medībām. Tikai šoreiz mednieki jau nojautuši, uz kuru pusi dzīvnieks varētu doties, un centīgo dzinēju jau tur sagaidījuši.

 

Lai gan Roko saimniekiem pieder privātmāja, viņam ir savs voljērs. Tas tāpēc, ka augumā salīdzinoši lielajam un vingrajam sunim sēta ir tikai dekoratīvs elements. Ja viņš ir ieplānojis pastaigāties, tad šo ieceri nekautrēsies īstenot. Hop! Un Rokis jau bauda brīvību. Laika nav nikna, tomēr suns, skaļi riedams, saimniekus brīdina, ja kāds svešinieks ienāk sētā.

 

Cerību stāsts: Rodžeram nepieciešamas jaunas mājasŠonedēļ laikraksta redakcijā atskanēja telefona zvans. Savu stāstu mums uzticēja pensionāre no Jaunbilskas. Pirms kāda laika sirmgalvei nācies šķirties no sava uzticamā un gudrā mājas sarga. Vilku sugas suns bija sasniedzis cienījamu vecumu, saslimis un devies uz citiem medību laukiem.

 

 

 Lauku māja bez suņa modrības nav iedomājama, tāpēc saimniece piekritusi vietējās pastnieces piedāvājumam. Tieši tobrīd viņai bijis jāmeklē saimnieks aptuveni piecus mēnešus vecam dalmāciešu sugas jauktenim.

 

Šovasar suņukam apritēs gads, bet sirmgalve jau tagad ir apjautusi, ka šis dzīvnieks viņas sētai ir par strauju. Dalmācieša rakstura un temperamenta apvienojums ar kaukāzieša augumu un spēku ir izveidojis monstriņu, no kura enerģija plūst aumaļām. Suns ir ļoti aktīvs, labvēlīgs un rotaļīgs, un ir laiks viņa raksturu ievirzīt paklausības sliedēs.

 

Saimniece atzīst, ka ir ļoti žēl, bet viņa pieņēmusi lēmumu meklēt Rodžeram jaunus saimniekus. Viņa cer, ka atradīsies gados jauni cilvēki, kuri varētu ar suni nodarboties.

 

Šobrīd viņai nākas Rodžeru slodzīt telpās, jo citādi viņš skrien draudzēties ar katru garāmgājēju, kas pārvietojas pa lielceļu.

 

Suns rotaļīgi saņem ar zobiem roku, cenšas iesaistīt rotaļā, bet, ņemot vērā viņa masīvo augumu, bērniem šāda tikšanās jau robežojas ar stāstu par Baskervila briesmoni. Rodžers ļoti pārdzīvo, ja saimniece viņu piesien. Tad suns trīc, atsakās no pārtikas un pat neprot nokārtot dabiskās vajadzības.

 

Tāpēc sirmgalve lūdz atsaukties cilvēkus, kuri varētu pieņemt viņas mīluli un nodrošināt viņam dzīves apstākļus, kādi šim sunim ir piemēroti. Tālrunis - 29228163.

 

Bēdu stāsts: Boniju saimnieki aizmirsa piesietuŠo stāstu mums uzticēja kāda interneta portāla lasītāja. Krīze vienlīdz smagi skar cilvēku un dzīvnieku likteņus. Bonijas saimnieki, pārvācoties uz dzīvi Rīgā, mājlopus pārdeva, bet par sunīti aizmirsa. Tikai pēc divām nedēļām kaimiņi atcerējušies par kūtī piesieto suni. Bet Bonija nav ļaunatminīga, ir dzīvespriecīga un ļoti vēlas cilvēka tuvību.

Viņa ir smalka, apmēram pusotru gadu veca un labi iet pie pavadiņas. Pašlaik viņai ļoti patīk skriet un dauzīties, bet, kad nonāks īstajās mājās, tad kļūs par īstenu tās sargu. Ja vēlaties sniegt mājas šim likteņa pabērnam, zvaniet kontaktpersonai Lailai - 26510068.

Komentāri 2

XXX

Man ir prieks par "Dzīvnieku SOS". Mums ir jāuzņemās atbildība par tiem, kurus esam pieradīnājuši - tā skan Antuana de Sent-Ekziperī mācība no "Mazā prinča"

pirms 10 gadiem, 2009.03.04 14:18

Noderīgi