Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ēvalds Platnieks: Kaut mēs vēl vismaz dažus gadus vēl varētu dzīvot kā pašlaik. 1

Valkas pagasta zemnieku saimniecības "Birzmaļi" saimnieks Ēvalds Platnieks Valkas pusē sabiedrības uzmanības centrā kā viens no veiksmīgākajiem celmlaužiem lielāka vēriena privātajā lauksaimnieciskajā ražošanā nokļuva pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā.

....Viņu izbrīnī, ka mūsu valstī nemācās no kļūdām. "Piedzīvojām, ka bankrotē Banka Baltija. Vai tad nebija mācība? Nē, tik un tā pašvaldībām un citām valsts iestādēm vajadzēja naudu likt Parex bankā, kaut tajā pašā laikā mums ir valsts bankas. ...

 

"Ja 90. gadu sākumā sacīju, ka tik labu laiku vairs nebūs, tad tagad es teiktu - kaut mēs vēl dažus gadus varētu dzīvot tā kā pašlaik. Mūsdienās arī visu Eiropas Savienību nomāc lielas problēmas, un pieļauju, ka nākotnē tās vietā var rasties citi valstiski veidojumi.

 

Tomēr plinte krūmos nekad nav jāmet. Zemniekiem jādomā par jaunu kultūru audzēšanu. Tagad par topa kultūru kļūst lini. Tiem tirgus ir plašs. Vienmēr ir tā - kad visu laiku iet slikti, slikti, slikti, tad parādās pozitīvas vēsmas. Tās ir jāuzķer un jāizmanto," apliecina Ē. Platnieks.

 

Vairāk lasiet sestdienas, 5. decembra, laikrakstā "Ziemeļlatvija"!

 

Laikrakstu var nopirkt Valkas, Smiltenes un Strenču novadu tirdzniecības vietās, kur tirgo preses izdevumus.

Tomēr izdevīgāk ir abonēt (arī online).

 VISS PAR ABONĒŠANU ŠEIT!

 

Komentāri 1

XXX

Rakstu izlasīju "Ziemeļlatvijā" pilnā apjomā. Nevaru nepateikt savas pārdomas.
Šķiet Ēvalda kungs runā par lietām, no kurām viņam lielas skaidrības nav. Paskaidrošu...
Mūsu valstī ir pieņemts un darbojas likums - "Noguldījumu garantiju likums"
" 3.pants. (1) Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu piesaistītājā izdarīto noguldījumu ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, kas pārrēķināti latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad iestājas noguldījumu nepieejamības gadījums. "
Tas nozīmē, ka valsts neglāba Parex banku, bet šīs un citu banku noguldītājus, jo "nogrimstot" Parex bankai, iestātos totāla banku krīze.
Valsts varētu atteikties no garantijām, bet to darīt traucē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par noguldījumu garantiju sistēmām.
Vēl rakstā ir cildināti raksta varoņa nopelni 90 gados. Nevaru nepateikt, ka tas bija laiks, kad katrs šmurguļa puika trenniņbiksēs pirka, pārdeva. Tas bija laiks, kad cilvēks, kam kaut mazliet bija uzņēmības, varēja labi nopelnīt.
Rakstā izskan sajūsma par Bresi un "Breša laikiem". Kā gan lai nepriecājas tie, kas tajā laikā tika pie Breša labumiem...? :))
Vietās, kur kolhozi knapi elpoja, dibinājās "Breša zemnieku" saimniecības, kurām dalīja kredītus, kurus nomaksāt nebija nekādu problēmu, jo naudas vērtība kritās, bet kredītu vērtība netika pārrēķināta. Bija arī kredīti, kuri vispār nebija jāatdod - valsts tos dzēsa.
To - vai tā laika zemnieki bija labi vai slikti uzņēmēji, liecina viņu darbība tagad - pēc gandrīz 20 gadiem. Liela daļa Breša saimniecības tika vienkārši nodzertas - "kas viegli nāca, tas viegli gāja". Ir arī saimniecības, kas kā Ēvalda Platnieka saimniecība, zemi iznomā tiem, kas prot strādāt un attīstīties laikā, kad patiešām ir vajadzīgas zināšanas, izglītība, gribasspēks un spīts. Par to kā strādāt, kā attīstīties valstij, vajadzētu prasīt tieši tiem cilvēkiem, kas šajā grūtajā laikā ir spējuši izdzīvot un turpina strādāt.
Vēl rakstā tiek pieminēti sertifikāti ar kuriem mēs esot "ap***i". Varbūt Platmalnieka kungs ir aizmirsis, ka tieši ar sertifikātiem mēs izpirkām dzīvokļus, mājas , zemi ... Tieši sertifikāti bija pamats Latvijas iedzīvotāju nekustamo īpašumu radīšnai, jo pēc PSRS sabrukuma, cilvēkiem nebija naudas ar ko varētu iegādāties nekustamos īpašumus. Šķiet raksta varoņa vēlme bija valsti sadalīt 2.5 mljn, daļās un katram valsts iedzīvotājam viņa daļu izsniegt. :)))
Tas, ka liela daļa valsts iedzīvotāju savu sertifikātus vienkāši nodzēra, - tā ir viņu problēma...
Nevaru nepasmaidīt par par Ēvalda vēlmi dot vēlētājiem tiesības noteikt darāmo tiem, kurus esam ievēlējuši. Pāris gadus atpakaļ , taču liela daļa sabiebrības vēlmju tika izpildītas - algas tika celtas uz nebēdu. Tauta prasīja kredītus - gribot dzīvot kā rietumos... dabūja gan algas, gan kredītus, gan milzu aizdevmus par kuriem mēs un mūsu bērni maksās. Ieklausīšnās tautas untumos, valsti iedzina bankrotā! Tauta nav spējīga vadīt valsti, to beidzot vajag saprast!

pirms 9 gadiem, 2009.12.06 12:23

Noderīgi