Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Evita Tobise: Svarīgi ir apzināties atbildību par savu dzīvi

Valkas pamatskolas psiholoģe iesaka: "Mēs nevaram mainīt to, kas noticis pagātnē. Tāpat arī nezinām, kas būs rīt. Tas, ko mēs varam mainīt un ietekmēt, atrodas šeit un tagad, tāpēc svarīgi ir apzināties atbildību par savu dzīvi.

 

Mēs nevaram ietekmēt ne pasaules ekonomisko krīzi, ne arī Latvijas budžeta krīzi. Sev ir jāuzdod jautājums - ko es varu darīt? Es, nevis vīrs, sieva, mamma vai valdība. Svarīgi ir apzināties, ko jūtam un ko vēlamies, un pēc tam izdarīt izvēli un sākt rīkoties."

 

Sabiedrībā valda stereotipsAr psiholoģi tiekos kādā pēcpusdienā viņas darba kabinetā, kura iekārtojums ir līdzīgs filmās redzētajam - ar ērtu dīvānu un papīra kabatas lakatiņiem uz galda. Evita, sēžot savā krēslā, jūtas kā saimniece un sākumā ir nedaudz samulsusi. Iespējams, tas tāpēc, ka nav radusi stāstīt par sevi, bet gan vairāk pati uzdot jautājumus un uzklausīt.

 

Pirms diviem gadiem Evita piekritusi piedāvājumam strādāt Valkas pamatskolā, un ne brīdi nav nožēlojusi savu izvēli. Psiholoģe atzīst, ka vēl aizvien sabiedrībā valda stereotips - ja cilvēks meklē psihologa palīdzību, tad viņam nav īsti kaut kas kārtībā ar galvu. Diemžēl cilvēki neatšķir, kas ir psihiatrs un kas ir psihologs.

 

 

Psihologs ir tas, kurš emocionāli uzklausa otru cilvēku un mēģina kopā rast atbildes un risinājumu. Evitas klienti ir ne tikai skolēni, bet arī viņu vecāki un pedagogi. Ikdienā psiholoģei nākas saskartiem ar dažādām situācijām. Daudziem šķiet, ka maziem bērniem nevar būt problēmas.

 

"Arī viņiem sāp sirsniņa, ja ar klasesbiedriem neizveidojas labas attiecības," stāsta Evita. Mammām parasti ir dusmas uz skolotājiem, un tad tas tiek pārrunāts un meklēts risinājums sadarbībai. Psiholoģes kabinetā nereti līst asaras un pateikts kāds skaļāks vai neapdomīgāks vārds.

 

Jāatrod pozitīvaisPsiholoģe atzīst, ka arvien vairāk darbā nākas saskarties ar pašreizējās ekonomiskās situācijas izraisītajām sekām. Diemžēl vecāki zaudē darbu,un tas ietekmē ne vien finansiālo situāciju, bet arī attiecības ģimenē. Bieži vien bērni cieš no vecāku attieksmes un rīcības.

 

 

Evita iesaka visiem vecākiem uz bērniem nepārnest savas baiļu, dusmu un neapmierinātības reakcijas. Bērnam saprotamā valodā ir jāizskaidro situācija, jāizstāsta, ko nozīmē krīze, kā tas ietekmēs ģimeni, viņu pašu, mammu un tēti. Šādā situācijā vēlams koncentrēties uz pozitīvo - ja nevaram ietekmēt notiekošo, tad varam ietekmēt savu attieksmi pret to. Tā vietā, lai koncentrētos uz savas dzīves negatīvajām pusēm, var pamanīt arī ko labu.

 

 

 Piemēram, ir vairāk brīva laika pavadīt kopā ar bērniem. Evita ir pārliecināta, ka pilnīgi noteikti izdosies atrast kaut ko pozitīvu visā šajā drūmajā situācijā.

 

Darba zaudēšana katru cilvēku ietekmē atšķirīgi. Kādam zaudējums vienmēr būs vairāk sāpīgs, citam - mazāk. Psiholoģiskās reakcijas, kuras šādās reizēs piemeklē, ir līdzīgas, atšķiras tikai to intensitāte.

 

 

Tajā pašā laikā arī diviem cilvēkiem, kas ir nonākuši līdzīgā situācijā, var būt izteikti atšķirīga attieksme pret vienu un to pašu neveiksmi. Ir atšķirība, vai to piedzīvo divdesmitgadīgs jaunietis vai 45 gadus vecs cilvēks.

 

Darba zaudēšanas periodā bīstama ir cilvēka cenšanās aiziet no realitātes, tas ir, slīkšana alkoholā, azartspēlēs vai arī narkotiku lietošana. Ja cilvēks šādā veidā iemācās aiziet no problēmām, tad tas var kļūt par ieradumu ar visām no tā izrietošajām sekām.

 

 

Šādos gadījumos stingri jāpauž sava nostāja un jāpasaka, ka šādu rīcību neatbalstāt. Ģimenē jārunā skaidra valoda par krīzi, par darbu un par naudu.

 

Svarīgi nodarbināt seviCilvēkam jebkurā notikumā ir jāizdzīvo noteikts emocionālais process. Ir svarīgi ļaut emocijām izpausties. Šādās situācijās ir vesela emociju gamma - dusmas, skumjas, nedrošība, apjukums un bailes. Nevajadzētu uzreiz no sevis prasīt tādu kā viltus optimismu: "Ai, es taču ar visu tikšu galā! Ko tur daudz satraukties!"

 

Svarīgi ir izdzīvot un neslēpt savas emocijas, jo dzīvē pienāk brīži, kad jāatzīst gan savs apjukums, gan arī sava nedrošība. Savukārt dusmu, baiļu un sašutuma atzīšana ir pirmais solis ceļā uz emociju kontroli, lai neļautu, lai emocijas kontrolētu pašu.

 

"Emocija nav laba vai slikta, nereti slikta ir cilvēka uzvedība saistībā ar emociju," secina psiholoģe. Viņa novērojusi - ja cilvēki ļautos emocionālajam procesam, tad iziet no krīzes būtu daudz vieglāk. Kad pāriet emocijas, vajadzētu sākt domāt, ko darīt.

 

Laikā, kad nav darba, svarīgi ir nodarbināt sevi, saplānot savas dienas aktivitātes, kaut vai aiziet uz vietējo bibliotēku. Galvenais ir piespiest sevi iziet no mājas. Bezdarbniekam palīdzēs brīvprātīga palīdzēšana citiem. Tas palīdzēs justies noderīgam.

 

 

Kaut pāris stundu nedēļā palīdzēšana citiem, kuriem klājas vēl grūtāk, būs liels psiholoģisks atbalsts pašam. Svarīgi ir arī rūpēties par sevi - labi izgulēties, regulāri ēst. Nebūtu labi visu dienu pa māju staigāt nesakoptam un saīgušam. Būtu arī vēlams izvairīties no negatīviem cilvēkiem, jo viņi tikai pastiprinās bailes no sliktākā iznākuma.

 

 

Pēc šādām tikšanās reizēm kļūst slikts garastāvoklis. Evita atgādina - neviens par tevi tik labi neparūpēsies, kā vien tu pats. Nenoliedzami, svarīgs ir ģimenes un tuvinieku atbalsts. Arī tuviniekiem vajadzētu būt modriem un atbalstīt ģimenes locekli, kurš zaudējis darbu.

Noderīgi