Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ilze un Aldis Leicāni Omuļos ieradās uz dullo un nu vairs negrasās šo vietu atstāt 3

Ieraudzīja internetā pārdošanā izliktu māju, nopirka, pat īsti nezinot, kur un kas tā par vietu, atbrauca nezin kur un gluži ātri ar savu aktivitāti un saprašanās talantu kļuva pazīstama apkārtējā sabiedrībā.

 

Tā dažos vārdos varētu raksturot Ilzes Leicānes mazliet avantūristisko dabu, lielo enerģiju un uzņēmību, kā arī vēlmi citiem radīt patīkamus brīžus. Tagad viņa ir Ērģemes pagasta viesu nama "Ausmas" saimniece.

 

 

Viņa ar vīru Aldi ir izveidojusi pasākumu aģentūru "Lai notiek", piedāvājot dažāda veida saviesīgu svētku un pasākumu organizēšanu un vadīšanu. Nosaukums, iespējams, nav nejauši izvēlēts, jo, klausoties I. Leicānē, šķiet, ka tā arī ir - kur tikai viņa ar savu enerģiju pēc principa "Lai tad notiek!" metusies iekšā, tur arī viss noticis.

 

Ērģemes pagasta Omuļos Leicānu ģimene dzīvo jau trešo gadu. Gribu zināt, kāds tad vējš Ilzi un Aldi no Latgales uz šejieni atpūtis.

 

"Esmu no Balvu rajona. Rēzeknes augstskolā apguvu ekonomiku un pēc tam strādāju vietējā bankā. Man šķita, ka Rēzekne ir no dzīves mutuļa nomaļus atstāta vieta, kur nekas īpašs nenotiek. Nolēmu doties uz Rīgu un meklēt lielākas iespējas sevis apliecināšanai.

 

 

Galvaspilsētā nostrādāju kādus piecus gadus. Tur arī sāku organizēt dažādus pasākumus. Man tā lieta patika jau kopš vidusskolas gadiem. Tieksme visu ko organizēt nepārgāja arī vēlāk un darbā biju iniciatore dažādu tusiņu un svinību rīkošanai. Draugi, paziņas to ievēroja un ieteica pamēģināt kaut ko vadīt arī par samaksu. Sāku to darīt ar kāzām, jo tolaik Rīgā daudz pāru vēlējās precēties, bet bija problēmas sameklēt kāzu svinību vadītājus. Šī nodarbe man deva iespēju iepazīt daudzus viesu namus.

 

 

Toreiz, 2001. un 2002. gadā, tie lielākoties bija nelieli un, ja kāzās bija uzaicināti 60 viesu, bija ļoti grūti svinības vadīt un ērti nejutās arī viesi. Pēc pāris gadiem ģimenē sākām domāt paši par sava viesu nama izveidi, jo tāda iespēja bija.

 

 

 Vispirms iepazināmies ar piedāvājumiem Rīgas apkārtnē, bet ātri sapratām, ka turienes namu cena nav mums pa kabatai. Pētījām internetu, līdz ieraudzījām, ka mūsu interesēm piemērotu ēku pārdod Omuļos. Patika, ka tas bija liels. Kur tādi Omuļi, to gan nezinājām. Braucām, vadoties pēc kartes. Kad šķita - nu jau esam klāt, - ieraudzījām uzrakstu "Ērģeme". Toreiz šajā pusē bijām pirmo reizi. Apskatījām viesu namu un nopirkām pilnīgi uz dullo, neko nezinot, kas ir apkārtnē," stāsta I. Leicāne.

 

Viesu uzņemšanu un pasākumu rīkošanu Ilze uzskata par savu hobiju, ar ko pilnībā var nodarboties tagad, bērnu kopšanas atvaļinājumā. Pamatdarbā viņa ir uzņēmuma "Laima" saldumtirdzniecības tīkla personāla projekta vadītāja. Ilzes nosauktā vaļasprieka slodze nav maza. Pēdējo divu gadu laikā vadīti vairāk nekā pussimts pasākumu.

 

 

"Tam, protams, vajag dotības. Nereti cilvēki ierodas pie manis un es uzreiz jau jūtu, ko viņi grib un kādus iedomājušies savus ieplānotos svētkus. Varbūt tas ir sestais prāts. Piemēram, arī par viesu namu es nekādu reklāmu neesmu gatavojusi, bet cilvēki ierodas, jo par to dzirdējuši te no viena, te otra. Iznākumā vasarā pie mums gandrīz katru sestdienu kaut kas notiek, arvien biežāk aizņemtas ir arī darbdienas," saka I. Leicāne.

 

Viņa piebilst, ka nekas pats no sevis gan nerodas, vienmēr jābūt kā akumulatoram, kas ražo idejas. "Ir cilvēki, kuri iegādājas viesu namu, iekopj divas trīs puķu dobes un tad apsēžas un gaida, kad brauks viesi. Tā diezin vai ko izdosies sagaidīt.

 

 

Mēs pastāvīgi cenšamies kaut ko izdomāt. Esam ievērojuši, ka dīķī darbojas bebri. Nu tad uzcelsim bebru novērošanas vietu. Pa apkārtnes skaistākajām vietām plānojam ierīkot pastaigu taku. Dārzā ir iespējas izveidot šautriņu mešanas vai kādas sporta spēles vietu. Ir svarīgi, lai cilvēkiem varētu piedāvāt kaut ko vairāk par istabu pārgulēšanai," saka I. Leicāne.

 

Viņa gan atzīst, ka viesu mājas uzturēšana un klientu uzņemšana ir diezgan smags bizness. "Ja kāds ar to vēlas nodarboties, tad šis solis vismaz piecas reizes jāpārdomā. Vispirms jābūt skaidram, vai ģimene to atbalsta, tāpat jāizslēdz negatīvās emocijas. Ja par katru ne tur aizgrūstu vai salauztu krēslu kreņķēsies, tad klāsies smagi.

 

 

Turklāt ar kaut ko jāatšķiras no citiem viesu namu saimniekiem. Mūsu specifika ir tā, ka labprāt tusiņus rīkojam jauniešiem, no kā vairāki tūrisma biznesā strādājošie cenšas izvairīties, jo jaunieši ir jaunieši. Mūsu plašās telpas ļauj to darīt. Atbraukušie cits citam uz galvas nekāpj. Vietas pietiek un nekādu problēmu mums nav bijis," apliecina I. Leicāne. Par hobiju viesu izklaidēšanu I. Leicāne uzskata tādēļ, ka patīkot darīt prieku citiem.

 

 

 "Tādēļ man citu vaļasprieku nav. Katrreiz pēc kāda pasākuma, kad braucam mājās, izanalizējam, kā iecerētais scenārijs izdevies. Ja viss noritējis labi, arī es jūtos it kā atpūtusies ar jaunu enerģiju. Cilvēkiem jādod brīva izvēle pat svinībās. Piemēram, ir tādi, kuri nevēlas iesaistīties atrakcijās, dejās, bet grib būt savrup un visu vērot.

 

 

Daži kāzu vadītāji par katru cenu cenšas pilnīgi visus iesaistīt kaut kādās izdarībās, un tad dažreiz var rasties nepatīkama situācija. Es ar to pašu sesto prātu uzreiz novērtēju, kurš vēlas būt aktīvs un kurš palikt malā. Nevajag tad traucēt, un visi būs apmierināti," saka I. Leicāne.

 

 

Viesu nama "Ausmas" saimniecē ir interesanti klausīties. Kaut vai tādēļ, ka viņa ir it kā pretstats tiem, kuri pastāvīgi žēlojas par smagajiem dzīves apstākļiem un lamā valdību. "Es nezinu, kādēļ būtu jāsūrojas.

 

 

Mēs dzīvojam valstī, kuru paši esam izveidojuši. Tas nozīmē, ka visas lietas ir atkarīgas tikai no mums pašiem. Protams, viegli nav. Zemniekiem ir grūti, bet kuram ir viegli? Visiem ir kredīti, problēmas, bieži jāpārceļas uz mazākiem un lētākiem dzīvokļiem, taču no tā, ka raudāsim, cik slikti mums klājas, nekas neuzlabosies.

 

 

 

Latviešiem diemžēl ir raksturīgi par sevi raudāt un visiem stāstīt, kā viņiem neiet. Tomēr tā nemaz nav. Vienkārši nav ierasts runāt par to, kas kļuvis labāks. Reiz iebraucu apskatīties, kā iekārtots cits viesu nams.

 

 

Saimnieks uzreiz klāj vaļā - viss tik dārgs, neko vairs nevar iesākt, valdība neatbalsta, un tā tālāk. Es brīnos un saku: "Klausieties, bet jums taču viss ir tik brīnišķīgi iekārtots." Domāju, ka cilvēki ir pieraduši raudāt, cerot, ka no tā kaut kas atlēks. Kaut kas gan izdodas, tikai darbojoties," apliecina I. Leicāne.

 

Pēc Jāņiem Ilze atkal pieteiks sevi, organizējot bērniem nometni. Tā būs "Ausmās" un ilgs no 25. jūnija līdz 4. jūlijam. Ir jau atrasti pedagogi un izstrādāta programma. "Tā būs vasaras nometne "Emociju virpulī". Katru dienu bērni atradīsies it kā citā kontinentā vai valstī.

 

 

Piemēram, vienu dienu visi dzīvos un darbosies it kā Āfrikā. Bērni gatavos afrikāņiem raksturīgas rotas lietas, bet vakarā pie ugunskura notiks visādi rituāli. Nometne būs ar māksliniecisku ievirzi," saka I. Leicāne. Viņas princips - vienmēr jārada kaut kas jauns. Tad nenāk prātā domāt par apstāšanos.

Komentāri 3

da tadi jauniesu tusini, ka aplities lidz zemei var un nevienam nekada atbildiba, un kur tad biletes vai kas tads - ir jau smuki uzrakstits, bet ka faktiski ,lai nu spriez katrs pats, kas kaut reiz pabijis tur

pirms 11 gadiem, 2008.10.07 16:34

Reti nepatīkami un uzbāzīgi ļautiņi - vismaz tā Ilze - pati sevi uzskata par pasaules nabu un pārējie niecības. Piedod, bet ar aprunāšanu aiz muguras un citu noniecināšanu neko labu nepanāksi. Nu neesi tik perfekta, kā pati iedomājies. Ja Valkā tik traki un to lielo piķi nevari nopelnīt - brauc uz Rīgu.

pirms 10 gadiem, 2008.10.24 13:07

shmii

tieši tā - neviens nav perfekts! un es uzskatu, ka Ilzei iz pamats mazliet pacelt savu personību augstāk par citiem (varbūt dažreiz par daudz, bet tomēr..).
tik uzņēmīgus, apzinīgus un enerģiskus cilvēkus tiešām ir grūti atrast.
un jā - grūti ir visiem, bet šis pāris vismaz dara visu lai stāvokli uzlabotu gan savu finansiālo, gan rajona, pagasta atpazīstamību.
iedvesmo.

pirms 10 gadiem, 2009.03.30 22:23

Noderīgi