Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jānis Erenštreits: Māksliniekus nevar saražot fabrikās

Jānis Erenštreits jau ceturtdaļgadsimtu ir Valkas rajona koru virsdiriģents. Kultūras darbinieces smej, ka paspējušas nosirmot kopā ar viņu.

"Ja skatāmies vēsturē, katri Dziesmu svētki nāk ar kaut ko jaunu, un, domāju, ka tā arī jābūt. Tas ir dabiski. Katri svētki ir sava laika liecība. Tā nav tikai tautas skaitīšana caur koristiem. Šodien patiesībai neatbilst uzskats, ka katrs trešais latvietis dzied korī, tomēr vēl ir gana daudz cilvēku, kuriem šāda veida tautas skaitīšana sagādā sirdsprieku. Visos laikos koru pievilkšanas spēks ir bijis tas, ka tur iegūstam jaunu informāciju un sirds saņem pretī kaut ko tādu, ko citur nevar iegūt," pārliecināts J. Erenštreits.

 

Ir mainījies baudu gūšanas veidsKatrs korists kādreiz ir izjutis patīkamus tirpuļus starp ļoti grūtu mēģinājumu, kad sākotnēji šķiet - tas nav iemācāms, un to brīdi, kad ikviens akords pa īstam iezaigojas un redzama melodiskā burvība. Dziedātāja dvēselē notiek tinkšķis, un viņš saka: jā, tas bija ieguldīto pūļu un izlieto sviedru vērts.Mūsdienās tas viss ir daudz sarežģītāk, jo ir mainījies baudu gūšanas veids, piemēram, nauda makā. Taču to pavada kreņķis un klapatas par ikdienas rēķinu nomaksāšanu. Tieši šajā aspektā laika izjūta ir mainījusies. Agrāk cilvēks bija pateicīgāks par dienišķo desu, dažiem kvadrātmetriem dzīvošanai, lai akurāt nevajadzētu pierēm saskrieties ar ģimenes locekļiem vai komunālā dzīvokļa kaimiņu, taču ar iespējām pilnvērtīgi nodoties vaļaspriekiem.Tagad pēkšņi visas prasības ir kļuvušas augstākas un līdz ar to viss laiks ir kļuvis citāds. "Nekad agrāk cilvēka domāšanu tik ļoti nav ietekmējusi televīzija. Nekad tik ļoti neesam bijuši pielipuši pie ekrāniem, kā tagad, kad skaidri zinām - nekad agrāk, piemēram, pusgada laikā nevarēja izveidoties tāds mākslinieks, kas sabiedrībai var dot kaut ko pozitīvu. Tā ir bijis glezniecībā, literatūrā, mūzikā un visos citos žanros. Tā vienmēr un visos laikos ir bijis, taču tagad šos tā saucamos māksliniekus ražo fabrikās," norūpējies mūziķis. Viņš uzskata, ka ātri veidotie talanti ir tikai šķietami. Jaunieši sāk domāt - kāpēc man tā jāpūlas, ja to visu var izdarīt nesalīdzināmi ātrāk. Tagad daudziem, ja nauda ir kabatā, var aizbraukt uz jebkuru valsti un mēģināt iekarot kaut kādas virsotnes.

 

Kad mikrofoni uzslēgti - redzam čiku"Sevi pēc dabas vairāk uzskatu par skolotāju, un mazāk kā diriģentu, jo pēdējos padsmit gados ar to maz nodarbojos. Tā nu sanācis, ka man Latvijā izdevās izveidot tādu skolu, kur mūzika kalpo kā cilvēka prāta un spēju attīstošs aspekts. Tur sabalansētās devās apmāca ne tikai mūziku, bet arī vispārējos priekšmetus. Paldies Dievam, nu jau tas ir stadijā, ka neviens vairs neapšauba šīs sistēmas pareizību. Lielākā traģēdija ir tā, ka vispārizglītojošās skolās vairs nav tā, kā Latvijā bija pieņemts - ir lielas tautas, kurām Baznīca nospēlēja milzu nozīmi kora mūzikas attīstībā un dziedāšanā, piemēram Polijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Tur ir pulciņu pulciņi visās vecuma grupās, sākot no maziem bērniņiem līdz ģimeņu un vecvecmāmiņu koriem. Ātrumā varu nosaukt tikai divus labus baznīcas korus (Jelgavā un Talsos), kuri nevēlas iesaistīties Dziesmu svētku kustībā. Latvijas vēsturiskā tradīcija kordziedāšanā, teātra spēlēšanā, mālu lipināšanā, gleznošanā un tā joprojām allaž ir sākusies ar parasto skolu. Nu nav bijis tā, ka bērns aizver vispārizglītojošās skolas durvis un dodas uz kādu maksas pulciņu. Diemžēl tagad notiek pārlieku šaura specializēšanās, turklāt par īpašu samaksu," analizē J. Erenštreits. Viņš uzskata, ka patiesas zvaigznes piedzimst starp mums, nevis kaut kādā noslēgtā fabrikā vai citā norobežotā telpā. Piemēram, ja dzied visa skolas klase, patiesu talantu tur pamanīsim, taču, ja ar šiem bērniem neviens nenodarbojas, tad arī talants var neatrast savu ceļu. Ir ļoti maldinoši domāt, ka lielajā mākslas apritē (zvaigznēs) var iekļūt ar blata un naudas palīdzību. Visbiežāk notiek tā, ka, saskaroties ar reālajām dzīves grūtībām, šie cilvēki uz normālas skatuves, kad mikrofoni izslēgti un fonogrammas neskan, sabrūk. Tas ir bijis čiks vai ziepju burbulis.

 

Piesaista tos, kuri meklē harmonijuJautāts, vai kultūrsituācija valstī uzlabotos, ja cilvēki no dzīvokļiem izmestu televizorus un datorus, kā to jau daudzi sapratuši un izdarījuši, J. Erenštreits atbild, ka viņš ir pret radikāliem lēmumiem. "To var salīdzināt ar ēšanu. Nu neēdīsim taču katru dienu tikai kūkas, gaļu bez piedevām vai salātu lapas. Visur vajadzīga sabalansētība un harmonija. Nu nevaram dziedāt tikai traļi vaļi. Es nepārmetu pasaulei par to, kas un kā notiek, bet pats meklēju iespējas, lai savā pusē dabūtu cilvēkus, kuri dažādos dzīves aspektos meklē harmoniju.Diriģents uzskata, ka Valkas rajona dziedātāji Latvijas fonā izskatās ļoti labi. Jo īpaši ar savu psiholoģisko sagatavotību, jo viņi nav čīkstētāji. "Mēs allaž esam tikuši galā ar grūtām lietām, un tas mani patiesi priecē. Valkas rajonā strādā ļoti izglītoti un varoši diriģenti. Viņi interesējas par visām novitātēm valstī. Domāju, ka joprojām Valkas rajona kopkoris būs labs devums lielajā Latvijas kopkorī. Tas būs skanīgs gabals un lepojos, ka arī diriģenti nekad nav bijuši gauduļi," vērtē Dziesmu svētku virsdiriģents.Jautāts, vai atbilst patiesībai rajona kultūras darbinieku sacītais, ka Jānis Erenštreits turpmāk nebūs Valkas rajona koru virsdiriģents, viņš atbild, ka allaž esot tā audzināts un uzskatījis, ka neviens cilvēks nav neaizvietojams, tai skaitā virsdiriģents. Maestro uzskata, ka latviešiem diriģenti nav jāiepērk ārzemēs. Viņi ir tepat mums līdzās, un tas ļauj cerēt, ka iespējamā diriģentu maiņa nebūs sāpīgs process. Pašlaik visnozīmīgākais ir labi sagatavoties Dziesmu svētkiem, lai noslēgtu kārtējo četru gadu ciklu.

Noderīgi