Jānis Zirnis prot sevi motivēt labu sekmju iegūšanai

Uz Kārķu pamatskolu devos pēc bioloģijas un ķīmijas skolotājas Ģertrūdes Ābeles vēstules saņemšanas. Viņa raksta, ka ar prieku laikrakstā izlasot publikācijas par katru jaunieti, kas jau skolas solā domā par nākotni un centīgi virzās uz iecerēto mērķi, labi mācoties un meklējot papildliteratūru, lai padziļinātu zināšanas.

Kārķu pamatskolā tāds ir 9. klases skolnieks Jānis Zirnis, kurš par labām un teicamām sekmēm un veiksmīgu dalību mācību olimpiādēs saņem novada pašvaldības stipendiju.

Labo darbu saraksts garšPedagoģes uzskaitītie puiša labie darbi un veiksmīgie starti olimpiādēs veido pagaru sarakstu. Īpaši jaunieti interesējot dabaszinības un ar tām saistītie mācību priekšmeti. Pērnziem rajona mēroga konkursā "Erudīts" skolnieks ieguva pirmo vietu, tā apliecinot, ka arī lauku skola var sniegt izcilas zināšanas, ja vien pats audzēknis ir ieinteresēts tās apgūt.

Šogad Jānis startēja valsts bioloģijas olimpiādē un pietrūka tikai dažu punktu atzinības iegūšanai. Tagad viņš gatavojas valsts mēroga olimpiādei latviešu valodā. Līdztekus mācībām pamatskolā Jānis Valkas mūzikas skolas filiālē apgūst akordeona spēli. Viņš ir sniedzis koncertus skolā un ciemata tautas namā.

Pats Jānis atklāti atzīst, ka dzīvē vēlas daudz sasniegt, tādēļ arī cenšoties labi mācīties. "Man sekmes ir labākas nekā klasesbiedriem, bet es arī sevi cenšos vairāk disciplinēt. Nereti citi skolēni gan sāk apgūt uzdoto vielu, bet, ja tā nešķiet interesanta vai ir pārlieku grūta, tad uzdevumu noliek malā. Es arī dažreiz tā gribu izdarīt, bet nespēju, jo saprotu, ka uzdotais jāiemācās vien ir un uzdevumi jāatrisina. Tā ir gan interese par uzdevuma rezultātu, gan arī pienākuma apziņa - ja skolotāja kaut ko uzdevusi, tad tas jāzina," stāsta J. Zirnis.

Interesē ķīmija un norises dabāSkolnieks atklāj, ka visvairāk viņu interesē ķīmija. Pēc tās otra interesantākā viņa topā ir bioloģija. "Man patīk veikt eksperimentus un redzēt, kā tajos izmainās dažādas vielas. Savukārt bioloģija man ir tuva ar to, ka tajā var uzzināt patiesību par dažādām norisēm dabā. Tā ir reāla dzīve, kas virmo mums apkārt," skaidro Jānis.

Viņš piebilst, ka kopš bērnības dzīvo laukos, tādēļ arī tā esot pieķēries dabai. "Ja kaitēsim dabai, tad kaitēsim arī paši sev, jo esam daļa no tās. Mēs mājās rūpējamies, lai atkritumi vienmēr būtu novietoti konteineros, turklāt tos arī sašķirojam," stāsta Jānis. Brīvajā laikā viņš labprāt dodas tālākās pastaigās dabā.

Tajā vienmēr varot atrast kaut ko interesantu, kaut vai lielu simtgadīgu koku. Tādas pastaigas liekot priecāties par dabas skaistumu. Par citiem mācību priekšmetiem neesot tik liela interese, tie vienkārši padodoties. "Man jau saka, ka esmu atsities tētī, jo arī viņam patika mācīties," nosaka Jānis.

Visvairāk patīk BahsDatorlaikmetā skolnieks nav aizmirsis arī grāmatas. Daiļliteratūru gan lasot maz, visvairāk interesējot zinātniskā literatūra. "Par nākotni vēl īstas skaidrības nav, kā jau tas ir vairumam šodienas skolēnu. Kādu brīdi domāju doties mācīties uz mūzikas vidusskolu Cēsīs, bet tad pārdomāju un nolēmu izglītību turpināt Valmieras Valsts ģimnāzijā, jo tur padziļināti māca dabaszinības. Ja studēšu, tad tā būs programma, kas saistīta ar ķīmiju," apliecina Jānis.

Ārpus mācībām puisim ir vēl viena aizraušanās - akordeona spēle.Šo mūzikas instrumentu viņš sāka mācīties spēlēt 6. klasē. "Kad ciematā sāka veidoties Valkas mūzikas skolas filiāle, atbraukušie pasniedzēji piedāvāja mācīties spēlēt dažus pūšamos instrumentus, klavieres un akordeonu. Sākumā vēlējos iestāties klavieru klasē, bet tur jau bija pieteikušies ļoti daudz skolēnu, tad izvēlējos akordeonu.

To tagad nenožēloju, man šis instruments ir iepaticies. Vēl īsti nezinu, kādu profesiju nākotnē izvēlēšos, bet akordeons man vienmēr būs līdzās," atzīst J. Zirnis. Visvairāk jaunajam muzikantam patīk spēlēt Baha skaņdarbus, bet tuva ir arī modernā mūzika. Savukārt pagasta jauniešu centra ansamblī Jānis ir bundzinieks. Jaunietis labprāt atgrieztos Kārķos pēc specialitātes iegūšanas, tikai šaubās, vai tur varēs atrast sev atbilstošu darbu. Tomēr dzimtais pagasts vienmēr būšot tuvs, un tiklīdz radīšoties iespēja, viņš braukšot uz savu ciematu.

Pamatskolas direktore Vallija Ābele stāsta, ka apbrīnojama ir Jāņa spēja sevi motivēt labi mācīties. "Zināšanas tiek cienītas visā Zirņu ģimenē. Te ir paraugs, kas rāda, ko nozīmē, ja par bērnu sekmēm ir ieinteresēti vecāki," apliecina direktore.

Jāņa audzinātāja Sandra Luhaere atzīst, ka tik apzinīgu puisi savos darba gados ilgi nav redzējusi. "Viņš jau no jaunākajām klasēm seko līdzi erudītu konkursiem skolā. Atceros, viņš mācījās vēl tikai 4. klasē, bet minētajā konkursā pareizās atbildes teica priekšā devītklasniekiem, jo bija jau izurbies cauri vairākām enciklopēdijām," stāsta S. Luhaere.

V. Ābele piebilst, ka skolā vairāki bērni izceļas ar labām sekmēm un olimpiādēs ir stipri konkurenti pilsētu lielo skolu audzēkņiem. Tas vēlreiz apliecina, ka mazās lauku skolas var sniegt kvalitatīvu izglītību, turklāt tās bērnos rada saikni ar dzimto ciematu. Uz šī fona muļķīga liekas politiķu spriešana par mazo skolu slēgšanu.

Noderīgi