Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jolanda Tomuļeca : Gandarījumu rada teātris un dzeja

18 gadīgā Jolanda Tomuļeca jau trīs gadus dzīvo Smiltenē un apgūst lauku tūrisma pakalpojumu specialitāti. Šo meiteni pamanīt nav grūti, jo bez mācībām viņa aktīvi iesaistās kultūras dzīvē: Smiltenes tehnikumā spēlē drāmas teātrī, vada pasākumus, zīmē tiem afišas, jo uzskata, ka jāizglītojas ir nepārtraukti. Viņa, skatoties filmas, raidījumus spēj iejusties citu lomā, lai pēc tam rakstītu dzejoļus. Tos pavisam drīz dzirdēs arī plašāka publika.

 

Ļauj kļūdīties savā izvēlē"Jau no bērnības man apkārt dzīvoja daudz muzikālu draugu, kas spēlēja dažādus mūzikas instrumentus. Kad uzsāku mācības sagatavošanās klasē, vecāki mani gribēja sūtīt arī mūzikas skolā," atceras J. Tomuļeca.Kaut arī tad viņa bija diezgan maza, vecāki ļāva pašai izlemt, kādu instrumentu spēlēt. "Viena no labākajām draudzenēm spēlēja vijoli, tāpēc arī es izvēlējos vijoļspēli. Sākumā cītīgi apmeklēju nodarbības, bet vēlāk, kad aizgāju to mācīties privāti, viss mainījās.Bija reizes, kad es netiku uz nodarbībām, tad atkal - pasniedzējs. Rezultātā lielās slodzes dēļ, kāda bija skolā, pametu šo nodarbi. Tagad nākas to nožēlot," atklāj jauniete.J. Tomuļeca uzskata, ka mūsdienās zināšanu nekad nevar būt par daudz. Tāpēc tagad ar prieku apgūst daudz jaunu un līdz šim neiepazītu lietu, piemēram, teātra mākslu."Lepojos ar saviem vecākiem, ka tie man nekad nav uzspieduši savu nostāju, ko darīt un ko ne. Tieši otrādi, nereti tie ļāvuši darīt to, ko citās ģimenēs vecāki saviem bērniem aizlieguši. Toties ar visu galā bija jātiek man pašai," priecājas Jolanda.

 

Mostas, lai pierakstītu domasJolandu vienmēr ir interesējusi kultūras dzīve, bet pagaidām to uztver tikai kā vaļasprieku. "Kad mācījos pamatskolā, daudz piedalījos daiļrunātāju konkursos, bet tālāk par rajona mēroga pasākumu netiku. Pēc stundām gāju uz teātra pulciņu skolā, dziedāju korī, bet, atnākot mājās, rakstīju dzeju," atceras J. Tomuļeca.Vēl tagad viņai ir bieza klade, kas pilna ar dzejoļiem, kuri top pat naktī. Jolanda bieži vien pamostas, jo prātā iešāvusies laba doma, ko izmantot, rakstot dzejoļus. "Esmu pat, gulēt ejot, pie sienas piespraudusi tukšu lapiņu, lai naktī, pēkšņi pamostoties, būtu kur uzlikt domas. Ja to neizdaru, tad no rīta viss ir aizmirsies. Vēl man patīk skatīties filmas un iejusties aktieru lomās, lai tos izprastu. Tas citiem šķiet mazliet dīvaini, bet iejušanās citu cilvēku ādā, man palīdz rakstīt dzeju," savus ieradumus atklāj Jolanda.Viņa zina, ka grāmatas izdošana prasa lielus līdzekļus, tomēr klusībā cer, ka sapnis par savu grāmatu kādreiz piepildīsies. Pavisam drīz skolā būs pasākumus, kurā uzstāsies Jolanda. Viņa lasīs savu dzeju, bet jaunietes draugi tajā brīdī izspēlēs atbilstošas etīdes.

 

Vārds kā slavenai krievu dziedātājai"Interesanta ir mana vārda rašanās vēsture, jo tētim un mammai katram ir savs viedoklis par to. Tētis domā, ka tas ir no dārgām franču smaržām "Iolanda", ko savulaik uzdāvinājis mammai. Bet mamma stāsta, ka tajā laikā Krievijā esot bijusi slavena dziedātāja, kuru sauca tāpat kā mani," atceras Jolanda.Viņai savs vārds Iolanda (tāds tas bija sākotnēji) liekas ļoti īpašs un personisks. Tikai saņemot savu pirmo pasi, tas ir latviskots - Jolanda. "Par to vairs neskumstu, jo jau bērnībā daudzi no apkārtējiem cilvēkiem mani sauca par Jolandu," saka jauniete.Jolandas dzīslās rit moldāvu un poļu asinis, tāpēc viņai ir citādāka dzīves uztvere un skatījums uz to. "Uzskatu, ka nekad nav par daudz otram sniegt mīlestību, arī tiem, kas brīžiem nodara man pāri. Bieži vien saku cilvēkiem labus vārdus, un tad arī man noskaņojums uzlabojas," stāsta Jolanda.

 

Par Jolandu Tomuļecu:

Dzimšanas diena: 1989. gads 30. aprīlis

Izglītība: mācās Smiltenes tehnikuma lauku tūrisma pakalpojumu 3. kursā

Piedalījusies: zīmēšanas olimpiādēs, runas konkursos

Vaļasprieki: dramatiskais teātris, pasākumu vadīšana, dzejoļu rakstīšana, afišu veidošana

Valodas: runā moldāvu, baltkrievu, krievu, latviešu, angļu valodā, ir vēlme apgūt arī franču valodu

Dzīves moto: nekad nevar būt par daudz mīlestības un sapņiem nekad neļaut pazust

Noderīgi