Kad darbs sakrīt ar vaļasprieku 1

Valkas novada sporta dzīvē pašlaik nozīmīgu vietu ieņem domes sporta speciāliste Nadežda Blūma, bet stadiona direktors ir viņas vīrs Ainis.

Abi sportam veltījuši visu dzīvi un to dara joprojām, organizējot un tehniski nodrošinot visdažādāko sporta pasākumu norisi, turklāt to darot ar lielu entuziasmu un atbildības sajūtu.

Valka atvilina ar dzīvokliMācoties Krāslavas vidusskolā, Nadežda pārstāvēja šo rajonu gan vieglatlētikā, gan slēpošanā un ātrslidošanā, gan volejbolā un basketbolā. Neizpalika arī panākumi. Jau 8. klasē viņa iekļuva Latvijas jauniešu izlasē un nācās piedalīties daudzās sporta nometnēs, tostarp arī ārpus Latvijas. Jauniešu un junioru vecumā viņa bija daudzkārtēja Latvijas čempione.

N. Blūma gadu nomācījās Medicīnas institūtā, taču saprata, ka sports ir tuvāks, un aizgāja un Fiziskās kultūras un sporta institūtu.

Pēc institūta beigšanas no vairākiem piedāvājumiem viņa izvēlējās Valku, jo tur piedāvāja dzīvokli. "Abi ar Aini nodomājām, ka Valkā nodzīvosim gadu vai divus, taču nu jau būs 37. Pilsēta mums nebija sveša, jo braucot slēpot uz Otepē, ceļš veda caur Valku," atceras Nadežda.Pirmā darbavieta jaunietei bija Patērētāju biedrībā par sporta metodiķi. 10 gadus pēc kārtas Valkas komanda ieguva zelta medaļas. Vīrs Ainis vēl sešus gadus aktīvi trenējās biatlonā un tikai pēc tam pilnīgi pārcēlās uz Valku.

Šauj latviešu strēlniekiA. Blūms pēc 8. klases beigšanas bija izlēmis turpināt mācības tehnikumā. Izvēle krita uz Priekuļiem fermu mehanizācijas un elektrifikācijas nozarē. Tiesa, viņš sākotnēji vēlējās studēt autotransporta lietas, taču pēc veiksmīgi nokārtotiem eksāmeniem tehnikuma administrācija prasīja nosūtījumu no kādas lauku saimniecības, bet Ainim tāda nebija.

Sportiskā pieredze līdz 8. klasei iegūta gana liela, tāpēc arī tehnikumā bija vēlēšanās turpināt. Jau pirmajā fizkultūras stundā priekšā iznāca trīs sporta pasniedzēji un izstāstīja par sportošanas iespējām. "Izvēlējos slēpošanu un vienu sporta veidu ar nosaukumu, par kuru man nebija nekāda priekšstata - biatlonu. Arī šodien nenožēloju, ka izvēlējos tieši to," atceras Ainis.

Sporta meistars Jānis Kalniņš jauniešus uzlika uz īstā sportiskā ceļa. Pēc tam Jānis Zupa Ainim un citiem puišiem ielika biatlona pamatus. Palēnām palēnām tehnikuma jaunieši sāka piedalīties Latvijas mačos. Šajā mācību iestādē sportiskā dzīve sita augstu vilni. Pēc pirmā gada tehnikumā jau varēja doties uz treniņnometnēm Murmanskas apgabalā.

Rezultāti bija, un vispirms A. Blūms iekļuva Latvijas un pēc tam arī Padomju savienības izlasē. "Treneris paziņoja, ka steidzami jākārto papīri izbraukumiem uz ārzemēm. Tolaik tas bija ļoti sarežģīts un grūts process. Pirmais izbraukums man bija 1970. gadā uz Rumāniju un pēc tam uz Poliju. Tur izcīnīju trešo vietu," atceras sportists. Pēc tam jau viņu iekļāva valsts izlases pamatsastāvā. No 10 sportistiem tur bija pieci no Latvijas.

Gada laikā, gatavojoties Pasaules čempionātam, no Latvijas palika tikai trīs biatlonisti. Pēc visiem iegūtajiem punktiem Ainim vajadzēja aizbraukt uz čempionātu Šveicē. Viņš šim pasākumam nopietni gatavojās, uzšuva pat jaunu uzvalku, taču, atgriežoties no pēdējās kalnu nometnes Cahadzari, treneris paziņoja, ka jāatgriežas mājās.

Tā laika politiskā pieeja sportam bija tāda, ka no pieciem izlases dalībniekiem trīs nevarēja būt no Latvijas. Tolaik medaļas plānoja valsts līmenī un tā bija traģēdija, ja kāds uzdevumu neizpildīja. "Gadi sportā ir aizgājuši ļoti ātri. Ja laiku varētu atgriezt atpakaļ, es noteikti izvēlētos biatlonu," nešaubās sportists.

Viņu šokē, ka nule notikušajā olimpiādē Vankūverā biatlonisti nopelna sešus soda apļus par neprecīzu šaušanu. Savulaik neviens pat iedomāties nevarēja, ka var aizšaut garām vairāk kā divas reizes. Padomju savienībā biatlonistus no Latvijas sauca par latviešu strēlniekiem. Tiesa, krievi distancē bijuši nedaudz ātrāki, taču Latvijas sportisti šāva precīzāk.

Pēc tehnikuma beigšanas pasniedzēji vēlējās, lai Ainis turpinātu mācības Lauksaimniecības akadēmijā, taču treneris pārliecināja, ka jādodas uz fizkultūras institūtu, jo jaunietis jau bija lielā sporta apritē. Tā viņš arī kļuva par pedagogu un treneri.

Lielie bandīti ir noķertiJautāts, kā nokļuva policijas darbā, A. Blūms atbildēja, ka Valkā nebija nepilngadīgo lietu inspektora, turklāt izglītība atbilstoša, tāpēc arī nokļuva šajā amatā. Pēc tam viņš strādāja kriminālmeklēšanas nodaļā un juku laikos 1992. gadā pēc nedēļu ilga pārdomu laika viņš kļuva par Valkas rajona nodaļas priekšnieku.

"Tolaik bija drūmi apstākļi. Domāju, ka valsts joprojām nav novērtējusi tā laika policistu ieguldījumu atjaunotās brīvvalsts sargāšanā. Ar to ir jāsamierinās," rezignēti stāsta A. Blūms. Viņš ne reizi vien ir saņēmis nopietnus draudus ne tikai no bandītiem, bet arī no radikālajiem nacionālistiem, kuri policistus sauca par sarkanajiem.

A. Blūms nekad nav bijis nevienā politiskajā partijā, arī komunistu partijā, kurā bija jāstājas obligāti, lai dabūtu paaugstinājumu dienestā. Tieši policisti bija pirmie valsts robežu sargātāji un uzņēma ne vienu vien ļaundaru triecienu.

Šajā amatā A. Blūms nostrādāja 14 gadus. Jautāts, vai cilvēku nemaina tā negatīvā vide, kurā visu laiku jāatrodas, pildot dienesta pienākumus, viņš atbild, ka droši vien ietekmē, jo darbs notiek tikai ar sliktiem cilvēkiem. Labie lūdz palīdzēt. "Mums izdevās noķert visus lielos bandītus un reketierus. Nodevēju muitā un citās valsts institūcijās bija daudz. Protams, dārzu un pagrabu apzadzēji, sīkie zaglīši uz tā rēķina izspruka sveikā," atceras policijas priekšnieks.

Jaunie kļūst kūtrākiValkas policijas nodaļā redzams liels stends ar kausiem un dažādām balvām. A. Blūms atzīst, ka tas ir arī viņa nopelns. Komanda atrada laiku treniņiem gan šaušanā, gan citās disciplīnās. Vakaros vīri apmeklēja cīņas sporta treniņus. Latvijas policijas sacensībās Valkas rajona policisti allaž stāvēja uz goda pjedestāla.

A. Blūms parasti piedalījās dienesta biatlona slēpojumā un guva labus rezultātus. Tāpat arī policijas daudzcīņā sākot no vieglatlētikas un šaušanas līdz peldēšanai. Policijā bija sava komanda ar A. Blūmu priekšgalā, kura piedalījās Tartu maratonā. Vēl 2004. gadā viņš noslēpoja savu pēdējo maratonu Vasaloppet Zviedrijā, tas ir 90 kilometru.

Viņš daudzkārt ir pārliecinājies, ka jauniešu attieksme pret sportu kļūst aizvien kūtrāka. Daudzi nevēlas paslēpot, paskriet krosiņu pat sava prieka pēc, nemaz nerunājot par mērķtiecīgu trenēšanos. "Jo tālāk, jo trakāk. Katra nākamā paaudze kļūst aizvien vājāka un kuslāka.

Kādreiz nebija nekādu problēmu iebraukt slēpošanas trasi pašiem, to darījām arī, startējot valsts izlasē, tagad sezonā Valkas pusē veidojot trasi, nobraucu apmēram 500 kilometru. Visu vajag tūlīt un gatavu," stāsta Ainis. Viņš uzskata, ka valcēniešiem ir vairāk iespēju sportot nekā lielpilsētā. Nu jau pusotru gadu darbojas šautuve.

Stadiona direktors domājis, ka no šaut gribētājiem nevarēs atkauties. Sākums bijis cerīgs, apmēram 30 jauniešu. Neviens nav atraidīts, taču gribētāju kļūst aizvien mazāk. Interesanti, ka meitenes vēlas šaut vairāk nekā puiši.

Laikam piedzimu par ātruNadežda ir vadījusi trīs sporta klases. Viņas audzēknis Pāvels Loskutovs ir piedalījies četrās olimpiādēs. Vairāki N. Blūmas audzēkņi ir iekļuvuši valsts izlasē, daudzi mācījušies Murjāņu sporta internātskolā un citviet. Arī pati, startējot izlasē, ir trenējusies kopā ar leģendāro Raisu Smetaņinu. Nadeždai ir bijusi iespēja izbraukāt visu Padomju savienību.

"Laikam piedzimu par ātru. Ja tagad būtu tik jauna kā tolaik, visticamāk, ka no Latvijas izlases sastāvā piedalītos olimpiskajās spēles. Jaunībā sezonā noslēpoju krietni vairāk par tūkstoš kilometriem," atceras sportiste. Viņai ir gana daudz balvu par uzvarām augsta līmeņa sacensībās.

N. Blūma ir laimīga par to, ka vaļasprieks allaž ir sakritis ar darbu, par to, ka abiem ar vīru sports joprojām ir nozīmīga dzīves sastāvdaļa. Arī redzēts neparasti daudz. Ir bijis tā, ka brokastis paēstas Rīgā, pusdienots Murmanskā, bet vakariņas ieturētas Sverdlovskā.

Komentāri 1

pavasaris

Vairāk mums tādu cilvēku, varošu, darošu!

pirms 11 gadiem, 2010.03.22 16:31

Noderīgi