Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kaimiņos:Lieldienu zaķi mīt Stāmerienā

Stāmerenietis Gvido Velps trušus sācis audzēt apmēram pirms desmit gadiem. "Viss sākās ar vienu trusi, kas tika uzdāvināts, bet tagad trušu audzēšana ir kļuvusi par manu vaļasprieku," saka Gvido.Trusi tāpat kā olu var uzskatīt par auglības simbolu, bet Lieldienās šis dzīvnieks ir tas pats, kas Ziemassvētku vecītis.

 

Trušu audzētājs no Stāmerienas Gvido Velps atceras gadījumu, kad būris vienreiz palicis vaļā, trusis izlecis no tā un devies apskatīt tuvējo apkārtni.

 

"Bēgli izdevās notvert. Galvenais - pie dzīvnieka ir jāpieiet mierīgi. Ja skriesi tam pakaļ, viņš noteikti bēgs. Truši ir dzīvnieki, kas baidās no augstuma, tāpēc ne visi mēģina izlēkt no būra, ja tas ir palicis vaļā," stāsta truškopis.

.

 

Kad trušu mātēm pavasarī piedzimst mazuļi, dzīvnieku skaits sniedzas pāri simtam. Nākotnē saimnieks plāno dzīvnieku skaitu vēl vairāk palielināt. Gvido Velps uzskata, ka retas šķirnes truši ir uzņēmīgi pret dažādām slimībām, tāpēc audzē gadu gaitā pārbaudītu šķirņu pārstāvjus. Saimnieks tos dēvē par "parastās" šķirnes dzīvniekiem, lai gan ganāmpulka pavairošanai savulaik kādā trušu audzēšanas saimniecībā iegādājies šķirnes ciltstēvu. Izrādās, ka trusis ir viegli pieradināms dzīvnieks, kurš ļoti labi pazīst saimnieku.

 

 

"Nākot barot dzīvniekus, ar viņiem vienmēr vajag aprunāties, jo truši pazīst balsi. Pat tad, kad kāds ir izbēdzis, man atliek viņu pasaukt un dzīvnieks pats nākt klāt. Truši atšķiras arī pēc rakstura. Ir ļoti miermīlīgi un ir tādi, kuri var arī iekost. Arī man ir iekoduši," stāsta Gvido.

 

 

Saimnieks novērojis, ka arī trušu lielums un svars atšķiras. "Manā ganāmpulkā augumā vismazākie ir melnie, bet vislielākie - baltie un pelēkie truši, kas sver apmēram piecus sešus kilogramus." Izrādās, ka truši ielāgo arī savu vārdu un atsaucas uz to. Šāds piemērs bijis trušu tēvs, kuram dots vārds Draudziņš. Sava mierīgā rakstura dēļ viņš nests istabā, kur ļāvis sevi glaudīt, tādējādi apliecinot, ka spēj būt miermīlīgāks par vienu otru kaķi.

 

 

Truši ēd no 30 līdz 80 reizēm diennaktī, to darot lielākoties naktīs, jo diena tiek atvēlēta gulēšanai. Vasarā Gvido trušiem izēdina tikai sulīgu zāli. Ziemā dzīvnieku ēdienkartē ir siens, ķirbji, kabači, kartupeļi, burkāni, bietes un kāposti. To visu saimnieki izaudzē pašu dārzā. Netiek noniecināta arī profesionālā barība. Ar ūdens izdzirdināšanu saimnieks arī neaizraujas. Ziemā būros tiek ielikts sniegs, kā arī vajadzīgo šķidruma daudzumu dzīvnieki saņem no saknēm. Tikai pavasarī būros tiek likts trauks ar ūdeni.

 

 

"Ja trusis negribēs, neviens viņu nepiespiedīs dzert. Lai dzīvniekam nezustu apetīte, diendienā viņa nevar dot vienu un to pašu ēdienu. Tas ir jāmaina." Gvido novērojis, ka truši nelabprāt ēd maizi. "Tas liek aizdomāties, kas ir maizes sastāvā, ja pat truši to neēd," smejas Gvido.

 

 

Gvido novērojis, ka truši ir ārkārtīgi ziņkārīgi, lai gan redze šiem dzīvniekiem ir krietni sliktāka nekā dzirde un oža. Ja pie būra pienāks spēcīgi sasmaržojies cilvēks, dzīvnieki izrādīs nepatiku.

 

 

"Trušiem nepatīk arī skaļi, nepazīstami trokšņi, piemēram, raķešu zalves, smagās lauksaimniecības tehnikas motoru rūkoņa un citi," stāsta Gvido. Saimnieks dod arī vēl citus noderīgus padomus, piemēram, ka trusi nevar ņemt aiz ausīm, ka dzīvnieks nebaidās, ja tā galvu saimnieks paslēpj savā padusē un vēl citus.

 

 

"Vai jūs zināt, kāpēc baltiem trušiem ir sarkanas acis?" pirms fotografēšanās jautā Gvido un tūlīt steidz sniegt atbildi: "Tāpēc, ka sarkano acu īpašnieki ir albīni. Viņu acīm nav krāsu pigmenta. Tās ir asins krāsā." Lieldienās Gvido kopā ar ģimeni krāsos vistu olas un bildīs, ka tās atradis trušu būros. Kas zina, varbūt kāds par godu svētkiem tam arī noticēs. Kāpēc gan ne?

Noderīgi