Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kārlis Alainis lej čugunu, bet “nelej čugunu”

Nupat Valkā viesojās un strādāja tēlnieks Kārlis Alainis, kuram ir saistība ar Valkas rajonu, tas ir, ar Trikātu un bērnības gadiem Valkā. Savā bērnības pilsētā viņš vadīja nu jau piekto čuguna festivālu.

Čugunam konceptuāli atbilstošs ir

eksperimentēšanas un improvizācijas gars.

 

K. Alaiņa darbos līdztekus čugunam izmantoti arī citi materiāli - bronza, koks, porcelāns, marmors. Arī tēlniecības tematika ir daudzveidīga. Te sastopamas gan abstraktas kompozīcijas, gan darbi, kuros atpazīstami figurāli motīvi, kā arī portreti. Tā, piemēram, spilgtāko izstādes darbu vidū ir čugunā atlietais Ilmāra Blumberga portrets. To joprojām kultūras namā var apskatīt arī valcēnieši. Savukārt asprātīgs vērojums atklājas stilizētajā darbā "Sērkociņš", kas attēlo izdeguša sērkociņa apveidu milzu palielinājumā. Izstāde kopumā piedāvā iepazīt dažādas mākslinieka radošā rokraksta šķautnes un vērot, kā tās variējas saistībā ar izvēlēto tēmu un materiālu. K. Alainis veido skulptūras, darbojas sīkplastikā, medaļu un rotaslietu mākslā. Viņš piedalās arī vides projektos un dažādās ar tēlniecību saistītās akcijās. Pirms izstādes atklāšanas Valkā lūdzu tēlnieku atbildēt uz dažiem jautājumiem.

 

 

- Vai tev ir saglabājušās kādas emocionālas, ģenētiskas vai citādas saites un stīdziņas ar Trikātu? - Mans vectēvs Trikātā ir nodzīvojis visu mūžu un tur arī atrodas viņa kaps. Šad tad turp aizbraucu kopā ar bērniem. Tiesa pēdējo reizi tas notika aizpagājušajā gadā. Apskatījām vietu, kur viņš dzīvoja un darbojās. Tas man ir labā atmiņā.

 

- Vai zini, kā un kāpēc ir radies teiciens "nelej čugunu"?

- Es nezinu, taču tas ir populārs teiciens. Zināma pretruna tur slēpjas, jo čugunā veidoti darbi nebūt nav peļamāki par citos materiālos veidotajiem.

 

- Tu Latvijā esi ļoti pazīstams arī kā vaska skulptūru meistars. Pēdējā laikā par to runā aizvien mazāk. Vai šis žanrs valstī ir miris?

- Tā nu nevar teikt, ka aktivitātes vaska skulptūru veidošanā ir beigušās. Bijušais Vaska figūru muzejs Latvijas apstākļos nevarēja sevi uzturēt un tāpēc savu darbību beidza. Tā kolekciju nopirka Minhauzena muzejs Limbažu rajonā. Man pašlaik ir pasūtīta viena figūra no Staiceles pilsētas, pie kuras strādāju, bet vispār vaska figūras pasūta reti. Viena apskatāma Ainažu jūrskolas muzejā. Ir vēl dažas citas.

 

- Kā nokļuvi līdz saskarsmei ar čugunu?

- Kā tēlnieks ar metālu esmu saistīts sen. Šīs lietas apguvu arī Amerikā. Kopš 2001. gada kāda čuguna liešanas akcija notiek katru gadu. Protams, tas nav ikdienas darbs, bet vairāk vaļasprieks un akciju projekti.

 

- Kas ir tie ikdienišķie, tā saucamie maizes darbi?

- Esmu pasniedzējs Rīgas Dizaina mākslas vidusskolā un Mākslas akadēmijā, arī metāllietuves vadītāja asistents. Tomēr visvairāk strādāju pie dažādiem pasūtījumu darbiem un tas arī ir nozīmīgākais ienākumu avots.

 

- Kāpēc tieši čuguns, nevis, piemēram, zelts?

- Konceptuāli to var izskaidrot ar čuguna salīdzinoši zemajām izmaksām. Ja tonna bronzas nu jau maksā 6000 latu, tad tikpat daudz čuguna lūžņu maksā pāris simtus latu. Šā iemesla dēļ varu atļauties eksperimentēt, improvizēt un izmēģināt jaunas tehnoloģijas un idejas. Čugunam arī konceptuāli atbilstošs ir eksperimentēšanas gars.

 

- Kā veidojās un tapa šī ideja, kura valcēniešiem ļāva redzēt čuguna liešanu?

Jau pērn tikāmies ar Valkas domes priekšsēdētāju Undu Ozoliņu. Pēc tam uzrakstīju projektu, un tad jau arī viss notika. Protams, čuguna liešana nav ikdienišķa lieta.

 

- Vai Latvijā var izdzīvot mākslinieks, kurš audzina četrus bērnus?

- Tas darbu spektrs, ko daru es, ir ļoti plašs. Pasūtījumi ir ļoti dažādi un dažkārt pat dīvaini jeb īpatnēji. Pēdējos gados esmu izgatavojis vairākus lielus darbus jūrmalas iedzīvotājiem. Pašlaik kādai viesnīcai no poliestēra sveķiem veidoju sešu metru augstu ziloni. Procesā ir arī sešmetrīgu pingvīnu ģimene. Pirms pāris nedēļām Valmieras teātrim no putuplasta izgatavoju Staļina portretu. Dažkārt pasūta arī metāllējumus. Tās visas ir nestandarta lietas. Aktīvajā izstāžu apritē iekļāvies neesmu. Pirms gada bija personālizstāde Valmieras muzejā.

 

- Pēc definīcijas tēlnieka darbs saistīts ar fizisku spēku un taustāmām lietām. Kādas ir tavas attiecības ar virtuālajām mākslām?

Laika trūkuma dēļ šajā žanrā īpaši nestrādāju. Reizēm fotografēju, taču sēdēšana uz datorkrēsla nav tā mana mīļākā uzturēšanās vieta.

 

- Vai drīkstu jautāt arī par ģimeniskajām lietām? Ko dara sieva un bērni?Sieva Ināra Apena ir mākslas zinātniece. Meita rudenī uzsāks mācības 7. klasē. Viņai padodas matemātika un tāpēc izdevās izturēt konkursu Rīgas 1. ģimnāzijā. Mākslu lietas labi noder smadzeņu attīstībai. Puikas ir pirmsskolas vecumā.

 

F A K T I

 

- Kārlis Alainis dzimis 1968. gadā Jelgavā.- Studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, Humbolta valsts universitātē ASV, kā arī Latvijas Mūzikas akadēmijā.- Kopš 1996. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Izstādēs un mākslas simpozijos piedalījies kopš 1993. gada.- Darbi eksponēti Rīgā, Liepājā, Valmierā, Valkā, kā arī ārpus Latvijas - Vācijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Beļģijā un citviet. 

Noderīgi