Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvieši sasniedz katra ukraiņa svētvietu 1

Ceļā uz Ukrainas augstāko kalnu Goverlu valcēnietis Zintis Varts nesen devās tā, kā vienmēr dara savos ceļojumos: pārvietojās tikai ar sabiedrisko transportu un "viesnīcu" nesa uz muguras. Viņa naktsmājas dažādās zemēs vienmēr bijusi līdzi paņemtā telts.

 

Salīdzinot ar jau izpētīto Altaju, Kaukāzu un Urāliem, Karpati Zintim bija vēl neapgūts reģions. Tagad par divu latviešu uzkāpšanu Goverlā (2061 metrs virs jūras līmeņa) liecina uz virsotnē uzstādītā staba uzlīmētie attēli ar Valkas un Jelgavas pilsētu ģerboņiem. Valcēnieša Zinta ceļabiedrs bija Zigmārs Vaiktaitis no Jelgavas.Tāda boršča Latvijā navLai nokļūtu Ukrainā, ceļotāji izvēlējās "Ecolines" pasažieru autobusu. Tas kursē līdz Ļvovai Rietumukrainā un brauc cauri Polijai. Tas ir ērtāk, jo nav jāiziet vīzas saņemšanas procedūra. Ja Ukrainā grib nokļūt, šķērsojot Baltkrieviju, tad vajadzīga tranzīta vīza. Savukārt Ukrainai ar Eiropas Savienības valstīm ir bezvīzu režīms.

 

"Viens mūsu mērķis bija uzkāpt Ukrainas augstākajā virsotnē, bet otrs - iepazīt vietējos iedzīvotājus gucuļus un viņu dzīvesveidu," stāsta Zintis. Pirms došanās ceļā kāds paziņa valcēnietis Mihails viņam uzticēja savu radinieku adresi, pie kuriem, esot Karpatos, varot ierasties ciemos.

 

To latvieši arī izdarīja. Viesošanās mazā Karpatu ciematiņā Čornaja Tisa viņiem palika atmiņā gan ar saimnieku viesmīlību, gan ar izcili garšīgu boršču. Latvijā baudītais tam nestāvot ne tuvu. Borščs jeb biešu zupa ar gaļu ir viens no ukraiņu nacionālajiem ēdieniem. Ukraiņi to gatavo pat no 20 sastāvdaļām.

 

Telti ceļ cirka pagalmāPirmais latviešu mērķis, ierodoties Ukrainā, bija uzkāpšana Goverlā, kas tiek devēta par katra ukraiņa svētvietu jeb Olimpu.

 

Lai tur nokļūtu, ceļotāji ar vilcienu vispirms aizbrauca līdz Karpatu ciematam Vorohtai, kur netālu atrodas valsts mēroga slēpošanas bāze un tramplīns.

 

"Iebraucām Vorohtā ap pulksten 23 un pie stacijas atradām viesu māju ar pirtiņu. Turpat lievenī uzcēlām telti. Pārnakšņojām un no rīta noskaidrojām, kā varam tikt tālāk uz kalniem," sev ierastu ceļotāja ikdienu ieskicē Zintis.

 

Gandrīz visos ceļojumos viņš iztiek bez komforta, ko ceļotājam parasti nozīmē nakšņošana viesnīcā mīkstā gultā, duša un jau saklāts brokastu galds no rīta. Tā vietā valcēnietis guļ teltī. Šajā ceļojumā viņš to uzcēlis pat kuriozās vietās, piemēram, Ļvovā, cirka pagalmā, naktī pārkāpjot pār sētu. Parki bija pārāk piemēsloti ar suņu izkārnījumiem.

 

Citā naktī Zintis kopā ar ceļabiedru telti uzcēla kalnos aizvējā zem slēpošanas tramplīna nojumes. Bāzē bija vērojami vērienīgi remontdarbi. Vietējie vēlāk stāstījuši, ka valdība investē naudu reģiona infrastruktūras attīstībā.

 

Kaimiņus aiz grēdas nepazīstCeļš uz Goverlu sākas Karpatu nacionālajā dabas parkā. Par ieeju tajā jāmaksā. Ienākumus ukraiņi izlieto parka teritorijas sakopšanai. Atkritumu kaudzes Ukrainā var ieraudzīt bieži.

 

Sākumā ceļotāju nodoms bija iet pa grēdas virsotni. Taču biezās sniega segas dēļ plānu sanāca mainīt. "Kaut arī vēl bija agrs rudens, sniegs vietumis bija līdz pat ceļgaliem, bet ceļabiedram nebija līdzi atbilstoša ekipējuma," saka Zintis.

 

Viņi izvēlējās drošāku ceļu un vēlāk virsotnē pārliecinājās, ka pa to uz Goverlu devusies arī vietējo alpīnistu grupa. Sekojot latviešu piemēram, arī viņi izmēģināja sniega procedūras un bija par to itin sajūsmināti.

 

Karpatus kopumā Zintis neraksturo kā skarbus, smagi pārvaramus stāvus kalnus ar dziļām aizām, jo tie ir salīdzinoši seni un jau nodēdējuši. Tomēr vietējo ciemu iedzīvotāji tik un tā no tāliem pārgājieniem kalnos atturas un nezina, kā dzīvo cilvēki grēdas otrā pusē.

 

Kalnos vasarā dodas gani, lai uzraudzītu ganāmpulkus. Latvieši atceļā pārnakšņoja neaizslēgtā kalnu būdiņā, kur uz galda bija atstāta zīmīte ar aicinājumu maksāt par telts vietu. Zintis spriež, ka tas attiecas uz vasaras sezonu. Citos gadalaikos tur ir tukšs un kluss. Vienīgie būdiņas pastāvīgie iemītnieki ir peles, traucējot naktsmieru ienācējiem un skrubinot viņu pārtiku.Vieta, kur zelt tūrismamPēc 10 dienu ilgā ceļojuma Zintim Karpati palikuši atmiņā ar divām raksturīgām lietām: intensīvu mežizstrādi un skaistu dabu, kas ir svarīgs nosacījums tūrisma uzplaukumam.

 

"Ja ukraiņi sakārtos infrastruktūru, tad tūrisms tur zels un plauks. Pagaidām ceļi tur ir diezgan sliktā stāvoklī. Taču, ja nebūs ceļu, nebūs arī tūrisma," spriež valcēnietis.

 

Karpatu ciematiem raksturīga ainava ir guļbūves mājas, no kurām daudzas vēl tiek celtas. Ciematos ir daudz naturālu saimniecību. Par govju klātbūtni liecina noganītās pļavas kalnu nogāzēs.

 

Zintis arī ievērojis, ka Rietumukrainā pārsvarā dzīvo Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko atbalstītāji. "Daudzi Rietumukrainas iedzīvotāji redzējuši dzīves līmeni Eiropā, uz kurieni brauc arī strādāt, un vēlas dzīvot tāpat, kā tur. Tāpēc viņi grib savas valsts kursu uz Rietumiem, nevis Austrumiem," spriež Zintis.

Komentāri 1

zinu viņu

vienmēr avīzē publicētos Zinta ceļojumus aizrautīgi izlasu. un nodomāju, ka gribētu kādriez līdz viņam aizbaukt kādā ceļojumā.

pirms 10 gadiem, 2009.01.06 00:50

Noderīgi