Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Līga un Jānis Mūži izaudzinājuši piecus dēlus un divas meitas 2

Par Līgas un Jāņa Mūžu ģimeni un tās dzīvi Smiltenes pagasta "Vecgūžos" pirms vairākiem gadiem jau esam rakstījuši, un tā nav sagadīšanās, ka tur parasti esam viesojušies pirms Jāņiem.

 

Līgas un Jāņa dzīvē šiem svētkiem ir īpaša nozīme. Līga ir dzimusi savā vārdadienā - Līgo vakarā, bet dažas stundas vēlāk piedzima viņas dvīņumāsa. Savukārt nākamajā dienā ir Jāņa sumināšanas diena.

 

Atceros, ka pirms gadiem "Vecgūžu" pagalms bija pilns dzīvas rosības - pa zālienu kā mazas saulītes skraidīja cālēni, zoslēni, bet citviet varēja redzēt strādājam abu saimnieku bērnus. Visus Līgas un Jāņa bērnus nekad neizdevās satikt, jo vienmēr daži bija uz skolām aizbraukuši.

 

Bērni bija un ir vecāku lielākā bagātība. Izaudzināti ir pieci dēli un divas meitas. Arī tagad "Vecgūžu" saimniecībā ir rosība un daudz kas notiek. Tikai bērni aizgājuši pasaulē, katrs atrodot nodarbošanos atbilstoši savām interesēm. Par vecāku iesāktā darba turpinātāju kļuvis Monvids. Tomēr mātes rūpe Līgu nav atstājusi.

"Mani satrauc, kas pašlaik notiek. Visu laiku domāju, kaut nu tikai maniem mīļajiem viss iecerētais izdotos," saka L. Mūze. 

 

Sēžam ar Līgu šopavasar iekārtotajā viesistabā. Klausos, kā mamma uzskaita augstskolas un profesionālās mācību iestādes, kuras bērni beiguši vai vēl mācās. Dažus interesējusi ekonomika un jurisprudence, citus - māksla, sports un gluži praktiskas lietas.

 

Līga neslēpj prieku, ka šopavasar izdevies viesistabas remontu pabeigt līdz Mātes dienai. "Šo istabu veidojām, lai būtu kāda plaša telpa, kur visiem vismaz svinību reizēs sanākt kopā, parunāties un uzzināt, kā katram klājas," stāsta Līga.

 

 

Remonts un telpu atjaunošanas darbi notiek visā "Vecgūžu" dzīvojamā mājā. Ēkas rekonstrukcija uzsākta pirms vairākiem gadiem. Līdztekus vajadzējis strādāt arī saimniecībā. "Es visiem cilvēkiem cenšos būt pretimnākoša, palīdzēt, ja kādam ko vajag un arī man daudzi palīdzējuši. Varbūt tādēļ darbi man pašķīrušies diezgan raiti.

 

 

Ļoti jau gribējās viesu telpu pabeigt, un nu tas izdarīts. Raizes sagādā arī finansiālās problēmas, bet ļoti vēlos, lai mums būtu skaista dzimtas māja, lai ikviens no mums te varētu atbraukt un atcerēties, kā pavadījis bērnību, kā izaudzis, ko darījis," saka L. Mūze.

 

Šādu atmiņu stāstītājiem netrūktu arī klausītāju. Vairāki bērni jau ir apprecējušies, Līgai un Jānim ir mazbērni un tagad visā Mūžu dzimtā ir 19 cilvēku, bet drīz būšot visi 20."Pirms kāda laika pie mums viesojās žurnāla "Santa" darbinieki un vēlējās uzņemt ģimenes foto. Vajadzēja veikt pamatīgu organizatorisko darbu, lai visus sapulcinātu uz fotografēšanos," stāsta L. Mūze.

 

Kaut arī bērni jau lieli, saikne ar dzimtajām mājām viņiem nav zudusi. "Viņus velk uz šejieni. Nesen pat viens dēls ar sieviņu no Rīgas bija atbraucis kādas dienas te pavadīt. Lauki, svaigs gaiss - tas ir tas, kas pilsētniekiem ik pa laikam vajadzīgs," spriež Līga.

 

 

Varbūt saimniece kautrējas teikt ko citu, bet es saprotu, ka bez svaiga gaisa bērniem, kaut arī lieli, joprojām vajadzīgs mātes mīļums un dzimto māju aura. Līga bija un ir tas kodols, ap kuru pulcējas visa saime. Par to, ka uz dzimto sētu bērnus velk mātes mīlestība, apliecina arī mammai dēlu dāvātās rozes dārzā, kuras Līga kopj sevišķi rūpīgi.

 

 

Līga stāsta, ka bērni cits par citu interesējas un, ja kādam kas atgadījies, tad visi cenšas palīdzēt. Tas ir arī mammas nopelns. Bērniem jau kopš mazotnes viņa lika izjust lepnumu par savu ģimeni, mācīja brālīgi sadalīt rotaļlietas, lai neviens netiktu apbēdināts. Četri brāļi bez strīdiem iztika ar vienu velosipēdu.

 

 

Ģimenes tradīcijas ir stipras. Līga stāsta, ka nu jau daudzus gadus visa saime kopā pulcējas Ziemassvētkos un Jāņos. Ir gan dažreiz tā, ka kāds nevar atbraukt tieši tajā laikā. Tad viņš atbrauc citā dienā.

 

 

Pēdējās tādas svinības bija maija beigās, kad dēlam Mārtiņam svinēta dzimšanas diena. Sanākušie pulcējās jaunajā viesistabā. "Visiem ļoti patika. Kad gribējām doties ārā, Mārtiņš lūdza, lai paliekam vēl kopā. Tas bija jauki," atceras Līga.

 

Tomēr paši spēcīgākie ģimenes kopā saucēji ir Jāņi. Vasaras saulgriežu laiks ir tas brīdis, kad ikviens no Mūžu ģimenes locekļiem dzird sirdī aicinājumu doties pie vecākiem uz dzimtajām mājām. Līga atceras, ka pirms dažiem gadiem "Vecgūžos" kopā ar Jāni rīkojuši lielu saietu, uz kuru aicināja radus un draugus.

 

 

Dēli Mārtiņš un Jānis izveidoja estrādi dziedāšanai un dejām. Līgotājus izguldināja smaržīgā sienā. Līga ir pārliecināta, ka saiets daudziem paliks atmiņā uz mūžu. Uz Jāņiem tiekot siets siers, sasliets liels ugunskurs. Radu pulks ir liels, tādēļ arī ugunskuram jābūt varenam.

 

Neiztrūkstošs muzikants un dziesminieks svētkos ir pats Jānis, kurš spēlē akordeonu un dzied. Viņa muzikanta prasmi zina daudzi. Pērn pat Jāņos paziņas nelika mieru un lūdza spēlēt zelta kāzās.

 

"Jāņi - tā ir svēta lieta gan mūsu ģimenei, gan visiem latviešiem," saka saimnieks Jānis. Viņš uzskata, ka galvenā šo svētku nagla ir ugunskurs. "Jāņu uguns liesmās sadeg visi iepriekšējā gada mošķi," apliecina J. Mūzis. Pēc saimnieka domām, mošķu, kas traucējuši strādāt, pērn nav trūcis, tādēļ šogad ugunskuram jābūt lielam.

 

 

Glabātavā stāv vēl krietns birums nepārdotu graudu. Sarucis arī Eiropas Savienības atbalsta finansējums, jo par platību apstrādi tiešo maksājumu vairs nav. Līga ir pateicīga Lauku atbalsta dienesta speciālistiem, kuri iespēju robežās palīdzējuši.

 

Skaidrs ir viens - "Vecgūžos" tādēļ plinti krūmos neviens nemetīs."Mans vectēvs un tēvs bija zemnieki un par savu pienākumu uzskatu iet viņu pēdās. To darīšu, cik spēki ļaus. To pašu nolēmis darīt dēls Monvids. Lūk, ir izrakts dīķis. Tas ir viņa auklējums. Monvids pats sakrāja naudu, paplašināja dīķi, ir ielaistas arī pirmās zivis - foreles," stāsta J. Mūzis.

 

Viņš piebilst, ka spēku visu nebūšanu pārvarēšanai var uzņemt tieši Līgo vakarā. "Tad esam, cik vien iespējams, visi kopā, un, pēc manām domām, saulgriežu nakts un ugunskurs mūs kapitāli uzlādē. Tiek pīti vainagi, pušķota sēta un ugunskura skaistums - tas viss dod tādu lādiņu sirdij un dvēselei, ka pēc svētkiem esam atkal gatavi pārvarēt visas grūtības un strādāt," apliecina J. Mūzis.

Komentāri 2

YEC

Malači! Visi bērni čakli, tāpat kā viņu vecāki. Veiksmi!

pirms 10 gadiem, 2009.06.27 09:50

Noderīgi