Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mācītājs Ģirts Kalniņš pirms Ziemassvētkiem novēl izbaudīt Dieva mīlestību 8

Katram cilvēkam, kas atradis Dievu, tas saistās ar kādu piedzīvojumu sevī. Izņēmums nav arī evaņģēlists Ģirts Kalniņš.

 

"Dievs mani ir izmainījis. Manā dzīvē bijis daudz un dažādu notikumu, bet tad satiku Dievu, un Viņš sāka mani vest pa savu ceļu, pilnīgi izmainot manu dzīvi," par sevi saka Ģ. Kalniņš, kurš kopš vasaras kalpo kā mācītājs arī Valkas evaņģēliski luteriskajā draudzē.

 

Ziemassvētku gaidās tikos ar Ģ. Kalniņu, lai ar mācītāju un viņa uzskatiem iepazīstinātu plašāku sabiedrību. Savulaik viņš ar savu enerģiju un uzņēmību pārsteidza visu rajonu, uzsākot ar domubiedriem baznīcas celtniecību Kārķos. To svinīgi atklāja 2002. gadā.

 

Ģ. Kalniņa ticības ceļš sākās 1993. gadā. "Tas notika Ēveles draudzē, kad ar sievu vēlējāmies kristīt savus bērnus. Sākām mācīties pie draudzes mācītāja Gunta Kalmes. Mācījāmies apmēram gadu, un tad mūs kristīja, jo mācītājs teica, ka tas jādara arī vecākiem. Vēlāk pārcēlāmies uz Kārķiem, kur sākām celt baznīcu.

 

 

Visus šos gadus tur esmu bijis draudzes priekšnieks," stāsta Ģ. Kalniņš. Tagad viņš studē teoloģiju Mārtiņa Lutera akadēmijā Rīgā un vada dievkalpojumus Kārķos, Ērģemē un Valkā."Katra no šīm draudzēm ar kaut ko ir īpaša. Valkas draudzē ir ļoti patīkami cilvēki. Mani iepriecina, ka viņu vidū ir arī jaunieši.

 

 

Te es vēl esmu jauns mācītājs un cenšos visas lietas tuvāk iepazīt. Pašlaik ir iecere pilsētā atjaunot svētdienas skolu. Aicinu vecākus vai vecvecākus atnākt uz dievkalpojumu vai draudzes māju un pieteikt savus bērnus un mazbērnus svētdienas skolai. Ir doma arī pastāvīgi apciemot gados vecus cilvēkus," saka Ģ. Kalniņš.

 

Mācītājam ir ieceres arī par draudzes attīstīšanu Ērģemes pagastā. "Esmu lasījis publikācijās, ka daži cilvēki Ērģemē vēlas atjaunot baznīcu. Domāju, ka pagastā vajadzētu organizēt evaņģelizācijas apmācības kursus. Ar 11. janvāri katru otro un ceturto svētdienu dievkalpojumu laikā esmu nodomājis rīkot kristīgo apmācību diskusiju formā gan tiem, kuri ir kristīti, gan tiem, kas to vēlas.

 

 

Jāsāk vispirms ar draudzes atjaunošanu, jo, ja nav draudzes, tad kam tad cels baznīcu. Tā mēs sākām arī Kārķos. Es biju iegājis Ērģemes baznīcas drupās. Domāju, ka baznīcu var atjaunot, tikai par trešdaļu mazāku. Ir iespējams izveidot telpu ar altāri, tas būtu ziemas variants. Viss pārējais paliktu kā vasaras variants.

 

 

Mūru sienas var palikt kā piemiņa, to iekšpusi iztīrītu, ieliktu grīdu un pāri mūriem iespējams pārlikt kupolu. Tāds darbs nemaz tik dārgi neizmaksātu. Rīgā noskaidroju, ka drupas nav valsts aizsardzības piemineklis, tādēļ šādu pārveidošanu drīkst veikt. Nav jau vajadzīga tikpat milzīga ēka kā agrāk, ja draudze kļuvusi mazāka," spriež Ģ. Kalniņš.

 

Tagad, adventes laikā, cilvēku galvenais uzdevums ir sagatavoties uz Kristus atnākšanu, kā to savulaik jau aicinājis Jānis Kristītājs. "Nereti cilvēku esmu salīdzinājis ar trauku. Advente ir laiks, kad no šī trauka jāiztīra viss nevajadzīgais un liekais, lai to varētu piepildīt ar Dievu," uzskata Ģ. Kalniņš.

 

Pēc viņa domām, cilvēki sev ir noteikuši pārlieku daudz lietu, uz kurām tiekties, un tas viņus traucē nonākt saskarsmē ar Dievu. "Dievs katru no mums ir nolicis savā vietā, lai mēs tur Viņu meklētu, bet kopš grēkā krišanas laika lielas daļas cilvēku brīvā griba liek viņiem izvēlēties ceļu uz citu pusi.

 

 

Viņi paši visu grib izlemt Dieva vietā, bet tādas darbības atsvešina no Tā Kunga. Glābiņš ir atgriešanās pie Visuaugstā, un Ziemassvētki uz to pastiprināti aicina, jo tie rāda, kā Dievs ienāk cilvēka miesā. Svētku dievkalpojumi baznīcā to atklāj, bet diemžēl visu gadu pēc tam, nesaglabājot saikni ar Dievu, cilvēki šo brīdi aizmirst un atkal aiziet savos ceļos, un atkal viņiem klājas slikti. Pašlaik iesākušies grūtie laiki to labi parāda," skaidro evaņģēlists.

 

 

Uz šīm kļūdām Bībelē norādījis jau pravietis Hagajs. "Tur rakstīts, ka cilvēks, dzenoties pēc sava labuma, krāj it kā caurā makā. Viss, ko tāds grib iegādāties un sakrāt, viņam izkrīt kā caur pirkstiem. Es šos Hagaja vārdus pieminēju, kad Kārķos cēlām baznīcu. Tad bija piena, cūku un mārrutku laiki. Visi it kā pieprasītajos virzienos strādāja, bet īpaši neko daudz nenopelnīja.

 

 

Dievs skaidri ir norādījis, ka nebūs svētības, ja nedarbosies ap Viņa namu. Svētība būs tad, kad tas tiks darīts," norāda Ģ. Kalniņš. Pašlaik ir tāds laiks, kad sabiedrības darbība nav devusi vajadzīgos rezultātus, ļaudis dodas piketēt, rīko protesta akcijas, bet varbūt laiks meklēt Dievu un lūgt Viņam palīdzību.

 

Ziemassvētki ir īstais brīdis lai to darītu, jo tad Dievs pats norāda, ka Viņš kā bērniņš silītē nāk mūsu vidū. "Bērns, kas dus silītē, neko daudz nespēj palīdzēt. Tomēr mums šajā faktā vajadzētu ieraudzīt daudz ko vairāk. Bija gadījums, kad kāds cietuma kapelāns Ziemassvētkos gribēja parādīt šo bērnu silītē.

 

 

Silīti sagādāja, bet nebija, kur ņemt bērnu. Tad mācītājs nolēma silītē ielikt krustu. Sanākušie bērna vietā ieraudzīja to. Ja mēs to protam saskatīt, tad mūsu svētku priekam ir pamats. Pie krusta Jēzus mūs ir atbrīvojis no grēka un nāves varas. Jēzus dāvana ir daudz vērtīgāka par pasaules piedāvātajiem labumiem. Viņa piedzimšana ir Ziemassvētku centrālā vēsts," apliecina Ģ. Kalniņš.

 

Diemžēl liela daļa sabiedrības pret Dieva Dēla nākšanu pasaulē izturas tāpat kā parasti maza bērna dzimšanas dienā. Kad tā pienāk, tad visi cenšas mazo jubilāru ātrāk nolikt gulēt, lai paši varētu priecāties un dejot. Un līksmē pats bērns tiek aizmirsts.

 

 

"Tas ir tāpat kā, saņemot skaistu puķi, mēs priecātos tikai par tās krāšņumu, bet ne par mīlestību, kas lika to dot," secina Ģ. Kalniņš. Arī tagad pirms Ziemassvētkiem var redzēt daudz reklāmu, kas aicina iegādāties labas dāvanas, bet nedrīkst aizmirst, ka Jēzus pats cilvēcei ir visdārgākā dāvana.

 

 

"Ja mēs savā garā esam atraduši Kristu, tad mēs ar to pa īstam varam iepriecināt arī savus tuviniekus. Laicīgās dāvanas kādu laiku priecē sirdi, tad tās tiek noliktas malā un aizmirstas.

 

 

 Pirms Ziemassvētkiem es novēlu valcēniešiem un visiem pārējiem izbaudīt Dieva mīlestību, jo Dievs pats ir mīlestība. Lai tā ienāk katrā cilvēkā un lai draudzē valdītu sadraudzība, jo mums jābūt kā vienai ģimenei!" novēl Ģ. Kalniņš.

 

Ziemassvētku dievkalpojumiValkā 24. decembrī pulksten 19.00 un 21.00, 25. decembrī pulksten 10.00, 31. decembrī pulksten 16.00Kārķos 24. decembrī pulksten 17.00 un 19.00, 25. decembrī pulksten 19.00, 31. decembrī pulksten 23.30Turnā 26. decembrī pulksten 13.00 

Komentāri 8

boy

Kur to var dabūt un par cik? ā, baznīcā, ā, par desmito tiesu... :D

pirms 10 gadiem, 2008.12.14 11:43

es

Ja neticat, tad vismaz nezaimojat. Es vismaz zinu, ka mani kā cilvēku Dievs ir radījis...Nu ja, zaimotāji jau no pērtiķiem ir cēlušies , tāpēc jau tā komentē!

pirms 10 gadiem, 2008.12.14 16:19

Jūs to nevis zināt, bet to Jums ir iestāstījuši veikli darboņi....
p.s. Gribētu redzēt komentējošu pērtiķi :D :D

pirms 10 gadiem, 2008.12.14 22:14

Ir dzīvē lietas, par kurām nevar smieties.Un šis ir tas gadījums. Netici - neķengā citus. Viss dzīvē atmaksājas... Viss...un tad būs rūgti jānožēlo, ka esi zaimojis to, kas citiem cilvēkiem ir svēts.

pirms 10 gadiem, 2008.12.15 13:42

sviestam...
man zel tevis, jo tev nav kam ticeet...
un kapeec gan neticeet Dievam, ja tas muus dara labaakus...

pirms 10 gadiem, 2008.12.15 17:25

XXX

Ir lietas par kurām nevajag ņirgāties. :(((

pirms 10 gadiem, 2008.12.15 17:39

boy

vnk ir ļoti daudz jautājumu šajā sakarā, bet atbilžu nav...

pirms 10 gadiem, 2008.12.15 17:56

Noderīgi