Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Māris Zālītis: Tagad es daru gluži pretēji – cenšos šo mašīnu iznīcināt, dauzot un plēšot

RTU aizvadīti četrarpus gadi un pašlaik Māris gatavo diplomdarbu. "Pats nesaprotu, kā tik tālu esmu ticis, turklāt vienā elpas vilcienā," smaida Māris.

Vasarā viņš saņems būvniecības inženiera diplomu. Puisis ironizē, ka vairs gan neesot diži ko būvēt. Protams, tukšums nebūs vienmēr. Pašlaik darbs Mārim lielākoties aizrit Madonā, kur tiek būvēta sporta halle un darbi jau tuvojas noslēgumam.

Viņam būvdarbu vadītāja palīga pieredze tiek ieskaitīta universitātes praksē. Darbs ir interesants, jo šī halle tiek būvēta pēc individuāla, turklāt interesanta projekta, nevis tipveida, kā tas ir Valkā - no pelēkajiem metāla paneļiem.

Jautāts, kā radās interese par autosportu, Māris atbild, ka neesot nekāds izņēmums un interese par automašīnām izpaudusies no bērna kājas. Taču trasē pirmo reizi izgājis pērn rudenī Brenguļos amatieru kausa izcīņā, un jau pēc pirmās reizes sapratis, ka tas patīk un ar šo kaiti ir neglābjami saslimis, kā saka - dabūts āķis lūpā. Dažas reizes braukts arī Rīgā. Pirmā reizē rezultāta ziņā bijusi galīgi garām.

M. Zālītis pērn vasarā nopirka pavecu pilnpiedziņas "Audi Quattro". To meklējis diezgan ilgi. Sākotnēji bija iecere šo mašīnu uzķīlēt un sakārtot kā labu, solīdu un prestižu retro braucamo, lai ikdienā varētu pavizināties. Pasaulē šī tendence ir populāra.

"Tagad es daru gluži pretēji - cenšos šo mašīnu iznīcināt, dauzot un plēšot," atzīst puisis. Ja viņam nebūtu tādas mašīnas, kāda tā ir pašlaik, visticamāk sacensībās nepiedalītos. Braukt tikai ar priekšas vai aizmugures piedziņu būtu diezgan garlaicīgi, jo nevar strauji paātrināties, kā tas notiek ar visu četru ratu piedziņu.

M. Zālītis domā, ka vecais "Audi Quattro" ir klasiska mašīna un jāsaprot, ko kurā brīdī ar šo vāģi var darīt. Cilvēkam bez pieredzes šādu mašīnu viņš negribētu uzticēt. "Smiltenē amatieru kausa pirmajā posmā domāju, ka diezgan labi pārzinu savu mašīnu, taču joprojām atklāju un apgūstu kaut ko jaunu," stāsta Māris.

Viņa kopējais stāžs pie stūres ir deviņi gadi. Viņš atzīst, ka ikdienā uz ceļa neesot nosvērtais un mierīgais braucējs. Patrakot patīk jo īpaši mirkļos, kad tam nav liecinieku. Viņam tuvas arī sniegainas ielas. "Kam gan tas nepatīk?" jautā autobraucējs.

Ar likumsargiem viņam ir dažreiz gadījušās konfliktsituācijas par ātruma pārsniegšanu un braukšanu bez drošības jostas. Bijis slinkums likt jostu, ja pilsētā jāveic tikai pāris simti metru. Tagad pie lielajiem sodiem noteikumus Māris cenšas nepārkāpt, turklāt darba mašīnā tiklīdz josta nav uzlikta, ieslēdzas skaņas brīdinājuma signāls.

Jautāts par novērojumiem attieksmē pret braukšanas kultūru, autosportists atbild, ka Igaunijā tā neapšaubāmi ir augstāka. Visticamāk, ka iemesls tam ir bargie sodi. Māris gan brīnās, ka tie igauņi, kuri brauc pa Latviju, viņu parasti apdzen, visnotaļ ievērojami pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Igauņu vidū populārs esot mīts, ka Latvijā iespējams atpirkties.

M. Zālītis ir apņēmības pilns turpināt braukt amatieru sacensībās. Šī sezona Smiltenē ir noslēgta, un Māris kopvērtējumā ir uzvarējis. Tiesa, pēdējā posmā viņam diezin kā neveicās - nobruka mašīna un nācās aizņemties citu no valcēnieša Jevgēņija Švāba, kuram arī ir līdzīgs pilnpiedziņas "Audi". Māris palika trešais, bet kopvērtējuma situāciju tas nemainīja.

Viņš neplāno pāriet kādā no profesionālo sportistu klasēm, jo viss jādara par savu naudu bez sponsoru palīdzības. Vasara nav aiz kalniem un tad varēs piedalīties "Supersprintā", kam ir pieci vai seši posmi, turklāt katrs notiek kādā no Pierīgas rajoniem. Māris vēlas, lai amatieru autobraukšanas sacensībās iesaistītos pēc iespējas vairāk valcēniešu.

Viņš pieļauj, ka tieši amatiersacensības šajos ekonomiskajos apstākļos kļūs aizvien populārākas. Profesionālajiem sporta veidiem ar līdzekļiem būs aizvien grūtāk. Pašlaik daudz laika jāvelta mašīnas atjaunošanai, jo tā ir krietni paplēsta. Ekstrēmu situāciju bijis daudz. Ja pa trasi līkumos jāslīd šķērsām un, piemēram, kā Brenguļos, gar trasi ir betona siena, tad par auto sānu norīvēšanu nav jābrīnās.

Jautāts, vai nav bijusi vēlēšanās piedalīties dragreisos, Māris atbild noliedzoši, jo tas esot garlaicīgi. "Nostājies, nospied pedāli un tas arī viss. Tā nav māksla vadīt auto. Tur visu izšķir naudas daudzums, ko var atļauties mašīnas uzķīlēšanai. Jo vairāk naudas, jo labāks rezultāts," uzskata autobraucējs. Viņam patīk mači, kas balstās uz braucēja meistarību.

 Māris Zālītis*Dzimis 1981. gadā Valkā* Beidzis Valkas pamatskolu,

* Cēsu arodskolā iegūta

mēbeļu galdnieka specialitāte,

* Mācījies vidusskolā neklātienē

Valkā un Smiltenē* Pašlaik studē RTU

par būvniecības inženieri* Strādā Valmierā,

būvfirmā "Grotta"

Konkurenti autosportā par Māri Zālīti: 

 

Edgars Tralla, 3. vietas ieguvējs Smiltenes amatieru kausa izcīņā:"Par Māri līdz šīm sacensībām neko daudz nebiju dzirdējis. Viņš ir ļoti mierīgs braucējs ar savu braukšanas stilu - viņš izvēlas savas braukšanas trajektorijas. Māri varu raksturot kā ļoti labsirdīgu cilvēku."

Jānis Aleksejevs, 2. vietas ieguvējs:"Ārpus trases Māris ir labs draugs un varam izrunāt pilnīgi visas lietas. Trasē gan nerunājam. Pagājušajā vasarā viņš ir labi patrenējies, lai sekmīgi startētu šā kausa izcīņā. Viņa braukšanas stils ir racionāls un tendēts uz to, lai trasi veiktu maksimāli īsā laikā. It kā jau tas ir pareizi, taču es lielāku lomu atvēlu braukšanas priekam un baudai." 

Noderīgi