Pasaules jauniešu sporta zvaigznei no daudz kā jāatsakās, - tāds darbs

Dažreiz Intaram Išējevam naktī sapņos rādās stadions tālajā Singapūrā. Tur divās nedēļās viņš piedzīvojis tik daudz emociju, cik kādam citam gadās varbūt visa gada laikā. Citādi 17 gadus vecā jaunieša dzīve turpinās gandrīz tāpat kā agrāk.

Dienā ir mācības Smiltenes ģimnāzijā, pēcpusdienā - treniņi sporta skolā. Tikai atbildība ir daudz lielāka. Un vēl cita citai seko intervijas Latvijas televīzijai, laikrakstiem un žurnāliem.

Lai ko Intars tagad darītu un lai kurās sacensībās piedalītos, uz viņu raudzīsies kā uz pasaulē trešo labāko šķēpmetēju jauniešu konkurencē. Viņa bronzas medaļa, ko augusta nogalē sportists atveda no Singapūras un piekāra mājās pie sienas, ir īpaša, jo izcīnīta pasaules jaunatnes I Olimpiskajās spēlēs. Latvijas delegācijai šajās sacensībās tā bija vienīgā godalga.

Par Intara panākumu priecājas Latvija, bet vēl jo vairāk Smiltene. Intars ir caurcaurēm savējais. Dzimis Smiltenē, tepat gājis bērnudārzā, pēc tam mācījies Trīs pakalnu pamatskolā. Kopš 7. klases ir pilsētas ģimnāzijas skolnieks. Doties projām uz Murjāņu Sporta ģimnāziju nedomā. Ļoti patīkot Smiltene. Varbūt tāpēc, ka te apkārt ir savējie, ar ko Intars saprotas: labi draugi un ģimene - mamma Ingūna, tētis Valērijs un brālis Rolands.

Kad olimpietis atbrauca no Singapūras, ģimene kopā ar tuvākajiem radiem viņu sagaidīja ar īpašu dāvanu. Intara istaba prombūtnes laikā bija izremontēta, tajā saliktas jaunas mēbeles. Pārsteigums bija pamatīgs, turklāt patīkams. "Likās, esmu ienācis svešā dzīvoklī," atceras sportists.

Uz pjedestāla kāpa pārsteigts"Nespēju noticēt!" Intars atceras arī tās sajūtas, kas viņu pārņēma, stāvot Singapūrā uz goda pjedestāla kopā ar pirmās vietas ieguvēju šķēpmešanā argentīnieti Bralenu Toledo (rezultāts 81,78 metri) un otrās vietas ieguvēju amerikāni Devinu Bogertu (76,88 m).

Latvijas izlases sportistam bronzu "atnesa" 74,23 metrus tāls šķēpa raidījums. Iepriekš treniņos Intars 70 metru atzīmi jau bija pievārējis. Taču Pasaules jaunatnes Olimpiskās spēles Singapūrā bija pirmā reize, kad viņš aizmeta šķēpu pāri 70 metru robežai tieši sacensībās.

Intara iepriekšējais personīgais rekords bija 67 metri un astoņi centimetri, ko smiltenietis sasniedza Baltijas mačos Lietuvā īsi pirms došanās uz Singapūru.

Kāpēc 70 metrus iekarot izdevās tieši Olimpiskajās spēlēs? "Nezinu, manuprāt, tā ir šķēpmešanas tehnika," par panākumu atslēgu spriež Intars. "Mēģināju arī būt pēc iespējas mierīgāks. Pirms starta viss ir jāizdomā, - kā es aizeju, nostājos. Vispirms aiztaisu acis, iepriekš izdomāju, kā es skrienu, kā izmetu šķēpu."

Pasaules jaunatnes I Olimpiskajās spēlēs Singapūrā sacentās 16 pasaulē labākie šķēpmetēji vecumā no16 līdz 17 gadiem. Lai turpinātu cīņu par medaļām, pēc kvalifikācijas metieniem finālā iekļuva astoņi jaunie sportisti. Pārsvarā viņi ir lielvalstu izglītības un treniņu sistēmas "produkti". Intars tik augstu līmeni sasniedzis, trenējoties mazpilsētā Smiltenē pie sporta skolas trenera Guntara Marksa, un abiem iztiekot ar tādu finansējumu, kāds ir provinces sporta skolas budžetā.

Guntars savulaik šķēpmešanā skolojis arī citu jauno sporta zvaigzni pasaules mērogā šķēpmetēju Līnu Mūzi. Viņam ir talants noskatīt perspektīvākos bērnus un pusaudžus un izkopt viņu spējas."Guntars ir labs treneris," slavē Intars. "Viņš māca, kas un kā, dažādas nianses. Tas ļoti ietekmē rezultātu. Pāris nianses, un pieci metri ir klāt." Maziņš meta akmeņusIntaru treneris pirmo reizi ievēroja kādās sacensībās bumbiņas mešanā. "Es aizmetu uz pusi vairāk par citiem. Guntars mani redzēja un uzaicināja trenēties. Domāju, pamēģināšu," atceras Intars.

Tā nu toreiz 10 gadus vecais puika sāka trenēties vieglatlētikā sporta skolā: skrēja, lēca tālumā, meta bumbiņu. Guntars redzēja, ka viņa audzēkņa stiprā puse ir spēka disciplīnas, un ieteica šķēpa mešanu. Šajā vieglatlētikas disciplīnā Intars trenējas gandrīz piecus gadus.

Viņa pluss ir "asa roka", izmetot šķēpu, un arī talants. No kurienes tas radies, jaunietis nezina. Rados neviena sportista nav. Vienīgi jaunākais brālis Rolands arī trenējas vieglatlētikā. "Kad biju maziņš, patika mētāties ar akmeņiem," par to, kā ticis pie savām spējām, joko Intars.

Ja kāds viņu varbūt apskauž par šodienas panākumiem, tad jāņem vērā, ka sportista maizei ir cieta garoza. Divus mēnešus pirms pasaules jaunatnes Olimpiskajām spēlēm Intars trenējās sešas reizes nedēļā. Vienīgā brīvdiena - svētdiena. Ikdienā treniņi ir piecas reizes nedēļā. Mācības skolā, tad - uz sporta laukumu vai zāli. Un tā dienu no dienas.

"Sākumā negribējās iet, bet tad pieradu. Taču no daudz kā jāatsakās, piemēram, tusiņiem kopā ar draugiem. Neko darīt. Tāds darbs," nopūšas Intars.

Zināmā mērā arī sporta dēļ viņam šogad nācās palikt uz otru gadu 10. klasē. Nav viegli tādā vecumā ievērot dzelžainu disciplīnu un mācību un treniņu dēļ atsacīties no izklaidēm. Intaram patīk uzspēlēt futbolu kopā ar draugiem, klausīties mūziku, nedēļas nogalēs aiziet uz ballītēm. Jaunajam sportistam ir arī draudzene.

Paziņas Intaru vērtē kā jautru cilvēku, ar kuru nekad nav garlaicīgi. Trenējoties kopā ar Intaru Smiltenes sporta skolā, jaunā vieglatlēte Una Kalnīte ievērojusi, ka sacensībās viņš ir pavisam cits cilvēks - paliek nopietns un saņemas. "Treneris viņam daudz palīdz. Mudina, lai nāk uz treniņiem. Man arī bieži bijis tā, ka negribas trenēties. Gribas darīt ko citu, bet Guntars saka - jānoliek sev kāds mērķis. Domāju, Intaram tāds jau ir," spriež Una.

Skolā Intars ir kluss, pat noslēgts, tikai tagad palicis atklātāks, laikam pieradis pie uzmanības, pasmaida skolasbiedrene Eva Kukurīte. Viņa raksturo Intaru kā pozitīvu cilvēku, kuram ir vairākas būtības.

Zvaigžņu slimību nesaķeršotNe viens vien tagad Intaram novēl, lai talantīgais sportists nesaslimtu ar zvaigžņu slimību. Pats viņš saka, ka tādas briesmas nedraud.

Intars nav izlutināts un prot priecāties par šķietamiem sīkumiem. Viņu vislabāk var iepriecināt, pasakot kaut ko labu, vai arī uzdāvinot dāvanu, ko dāvinātājs nevis nopircis veikalā, bet pagatavojis pats. Tādas dāvanas pasniegusi arī draudzene. Toties sabojāt noskaņojumu varot, saplēšoties ar draugiem. Intars gan esot mierīgs cilvēks un pats par niekiem nekasoties.

Jaunā talantīgā sportista sapnis ir piedalīties īstajās Olimpiskajās spēlēs. Olimpiskās spēles 2012. gadā Londonā visticamāk paies secen, jo tām smiltenietis ir par jaunu. Taču olimpiāde 2016. gadā gan ir mērķis, uz kuru tiekties. Savukārt pēc diviem gadiem notiks pasaules junioru čempionāts vieglatlētikā, kurā cer piedalīties arī Intars.

Taču vistuvākais mērķis ir nākamajā gadā stabilizēt rezultātu 70 līdz 75 metru robežās, metot ar jauno 800 gramus smago šķēpu. Pagaidām sportista "ierocis" ir 700 gramu smagais šķēps.Par Intaru IšējevuTreneris Guntars Markss: - Pirmo reizi Intars atnāca uz treniņu tāds apaļīgs, smaidīgs puika. Pirmo gadu saucu viņu par stiprinieku. Sākumā viņš apguva visas vieglatlētikas disciplīnas. Iekrita acīs Intara ātrā roka. Sākām pamazām specializēties šķēpmešanai. Mērķi braukt uz pirmo pasaules jauniešu olimpiādi izvirzījām, tiklīdz izdzirdēju, ka tāds pasākums būs un uzzināju, ka tur startēs 1993. - 1994. gadā dzimušie jaunieši. Vispirms bija jāpārvar atlases sacensības Maskavā. Sanāca tā, ka pirms tam Intars guva traumu, metot šķēpu Latvijas ziemas čempionātā. Sāpēja elkonis, un tas ierobežoja treniņus, gatavojoties Maskavai. Taču, metot caur sāpēm, tomēr tika izcīnīta 5. vieta Eiropā un iegūta ceļazīme uz Singapūru.

Sekoja rehabilitācijas mēnesis, kad tika veiktas dažādas procedūras rokai. No 1. jūlija bija pusotru mēnesi ilgs pēdējais sagatavošanās cikls, kas iesākās Ventspilī nedēļu ilgā treniņnometnē pie olimpisko vicečempionu Vadima Vasiļevska un Aināra Kovala treneres Valentīnas Eidukas kopā ar viņas treniņgrupu, tai skaitā Vasiļevski.

Pēdējais treniņu posms tika veikts Singapūrā. Nevaru teikt, ka esmu apmierināts ar Intara metienu tehniku, jo redzu, ka viņam vēl ir liels potenciāls, lai uzlabotu tehniku un mestu šķēpu vēl tālāk. Taču viņš ir uzcītīgs un spējis lielā mērā atteikties no dažādām izklaidēm. Tas vien ir uzteicami. Pamatā sasniegumiem ir arī viņa spēja koncentrēties darbam. Arī zvaigžņu slimība Intaram nedraud. Ar to slimo citi jaunieši, kuriem ir bagāti vecāki un kuri dāvanā iedod mašīnu vai motociklu.

Aicinu arī citus bērnus un pusaudžus sākt trenēties vieglatlētikā, jo sports rūda raksturu. Smiltenes sporta skola veido jaunu treniņgrupu vieglatlētikā 1.- 3. klases skolēniem. Gaidu ikvienu interesentu pirmdien, 6. septembrī, pulksten 17.00 stadionā pie Tepera ezera, bet lietus gadījumā - sporta hallē. Var arī interesēties pa tālruni 26460704.

Noderīgi