Šaubos, vai man tā veiktos mācībās, ja mamma un tētis nebūtu tik erudīti

Valkas ģimnāzijas 12.b klases skolniece Katrīna Jaunslaviete vienaudžu un pedagogu uzmanību ir izpelnījusies ar neierasti plašu interešu loku.

Viņa atzīst, ka labi padodas vairāku mācību priekšmetu apgūšana nekā parasti tas ir citiem skolēniem. "Nevaru apgalvot, ka man interesē visi tie mācību priekšmeti, kuri labi padodas, piemēram, fizika vai ķīmija, tomēr mācos un ir labi rezultāti," atzīst Katrīna.

Viņai visvairāk patīk sports - braukšana ar velosipēdu, slēpošana, volejbols un badmintons. Patīk arī matemātika, angļu, latviešu valoda un literatūra. Šogad esot iepatikusies vēsture, jo jāmācās par 20. gadsimtu un tas ir tuvāk mūsdienām, tāpēc arī interesantāk nekā aizvēsture un viduslaiki. Jautāta, kādos avotos viņi visvairāk smeļas dažādas zinības, Katrīna atbild, ka bez skolā gūtā otrais nozīmīgākais avots ir vecāki un dažādas grāmatas.

"Es šaubos, vai man tik labi veiktos mācībās, ja mamma un tētis nebūtu tik erudīti. Es nemācētu lasīt jau četru vai piecu gadu vecumā. Man nebūtu to zināšanu, ja regulāri mamma un tētis nepalīdzētu mācībās," atzīst Katrīna.

Šajā mācību gadā meitene ir piedalījusies vēstures, politikas, latviešu valodas, biznesa ekonomisko pamatu novada olimpiādē. Piektdien viņa devās uz valsts olimpiādi biznesa ekonomiskajos pamatos.

Ģimenē pienākumus nedalaKatrīnas vaļasprieki visvairāk saistās ar fiziskajām aktivitātēm. Vispirms jau tāpēc, ka viņa dzīvo laukos - vidē, kur daudz jākustas. Vasarās jaunietes lielākā izklaide ir velosipēds. Viņa jau divreiz kopā ar daļu ģimenes ir piedalījusies projektā "Barona taka".

Katrīna ir beigusi arī J. Cimzes Valkas mūzikas skolu, taču nākotni nevēlas saistīt ar mūziku. "Šī skola manu skatu mūzikā pavērsa citādi, nekā tas ir daudziem citiem jauniešiem. Ļoti labprāt un ar prieku klausos klasisko mūziku. Es zinu, kas tā ir, zinu komponistus," stāsta jauniete.

Jautāta, ko nozīmē dzīvot laukos, Katrīna atbild, ka dzīvošana tur no dzīvošanas pilsētā atšķiras ar to, ka laukos ir veselīgāka vide. Komforts īpaši neatšķiras. Ja nu vienīgi ar to, ka ziemā jānes malka un jākurina krāsnis. Mājlopu kopšana ir mammas ziņā. Ģimenē nav sadalīti pienākumi, jo dažādu darbu ir daudz. "Esmu cilvēks, kam patīk strādāt, jūtu nepieciešamību dzīvot ļoti sakārtotā vidē. Nesaprotu, kā var dzīvot, ja visi pienākumi būtu sīki sadalīti. Katrs izdara, ko var, atkarībā no savām spējām," stāsta Katrīna.

Labi mācīties ir godsDzīves pamatvērtības cilvēkam lielā mērā nosaka vide, kurā viņš mīt. Jautāta par tām, skolniece vispirms min ģimeni un atzīst, ka ļoti nozīmīga ir arī daba. Iespējams, ka arī savu nākotni Katrīna saistīs ar dabu, ar mežiem.

Tas vēl nav nolemts, taču viņa pieļauj, ka studēs Lauksaimniecības universitātē Mežu fakultātē. Vēl viņai ļoti nozīmīgas ir attiecības ar cilvēkiem, tostarp arī ar klasesbiedriem. "Man ir ļoti paveicies ar klasi. Esam draudzīgi, lai gan drīz nāksies šķirties.

Nākamnedēļ būs žetonu vakars un tad jau arī drīz viss beigsies. Gan jau ar laiku pieradīšu, ka nebūsim kopā katru dienu. Mums patiešām ir forša klase," pārliecināta Katrīna. Viņa nekādā ziņā skolā nejūtas kā baltais zvirbulis labo sekmju dēļ. Skolniece daudzkārt ir pārliecinājusies, ka ģimnāzijā labi mācīties ir gods. Vairāk apceļot tos, kuri nesaprot, ka 12. klasē ir labi jāmācās. Vismaz tā ir viņas - matemātiķu - klasē.

Ar dabu Katrīnai ir īpašas attiecības, jo viņai patīk pastaigas. Meitene nezīmē, neglezno un nefotografē, taču visas smalko noskaņu nianses viņa kā failus ievieto savā atmiņā.

Viens no spilgtākajiem notikumiem Katrīnai ir piedalīšanās "Barona takā", kur viņa iepazina ļoti daudz labu cilvēku, arī draugus, ar kuriem joprojām sazinās. Viņa piebilst, ka notikuma nozīmīgumam un lielumam nav nozīmes, jo ir pavisam ikdienišķi sīkumi, kuri liek pārdzīvot un iespiežas atmiņā.

Noderīgi