Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Smilteniete iedvesmu rod mākslas galerijās 5

Jauniešiem jāļauj lidot, jo dzīvē jāgūst baudījums un jātver mirkļi. Tas Sanitai izpaužas muzeju, mākslas galeriju un kultūras pasākumu apmeklējumos, kur rodas iedvesma saviem darbiem.

Strādājot modes salonā, viņa pielaikoja

daudzus mākslinieku veidotus tērpus

- tā bija iespēja pasapņot...

 

 

Ātrāk prom no mājām - tāds ir daudzu pusaudžu sapnis jau pēc pamatskolas absolvēšanas. Par to sapņoja arī smilteniete Sanita Albertiņa. Viņa vidusskolu absolvēja Valmierā un pēc tam devās pretī galvaspilsētas valdzinājumam. Smilteniete zināja, ka pēc vidējās izglītības iegūšanas būs jāmācās tālāk, bet nebija nojausmas kur tieši. Dokumentus viņa iesniedza gan uz vizuālās mākslas un kultūras vēstures skolotājas studiju programmu, gan - kosmetologa.

 

Pie mākslinieka bēniņosSanita iepriekš nenodarbojās ar zīmēšanu, ja neņem vērā jaunāko klašu zīmēšanas stundas, tomēr jauniete izvēlējās studēt Latvijas Universitātē par vizuālās mākslas pedagoģi. „Iepriekš mācījos tikai mūzikas skolā, tāpēc sākumā zīmēju vissliktāk no visiem kursa biedriem," smaidot stāsta Sanita.Tomēr laikam ritot veicās arvien labāk, jo smilteniete mācīties zīmēt devās pie mākslinieka Kārļa Dobrāja, no kura saņēma lielu ideju un zināšanu bagāžu. „Aizejot uz mākslinieka studiju - darbnīcu, kas atradās kādā no Rīgas centra namu bēniņiem, gaisotne bija īpaša. Studijā visapkārt grāmatas un mākslas darbi, no tiem daudzi akti," atceras studente.Kolorītajam māksliniekam bijusi gara bārda un sirmi mati. Viņš arī jaunietei piedāvājis kļūt par modeli, bet Sanita atteikusies, jo pagaidām tam vēl nav gatava. Viņa piebilst, ka varbūt kādreiz ļausies. Kas zina? Bet tagad - nē.Studente vizuālo mākslu apgūst pie trijiem māksliniekiem, kuru darba stils ir dažāds. Tāpēc, lai iegūtu augstāku vērtējumu par darbu, nākas pielāgoties katra pasniedzēja darba stilam un uzskatiem.Pagaidām Sanitai vēl nav bijusi sava darbu izstāde, bet pēc katra semestra studentu darbi tiek izstādīti fakultātē, kur interesenti tos var aplūkot.

 

Mājas plašums un brīvība - neaizstājamaUzsākot studijas Rīgā, Sanita sāka dzīvot universitātes kopmītnēs. "Tās ir vienas no briesmīgākajām kojām, kādas vispār mēdz būt." Jauniete atklāj, ka iedzīvoties tajās bija šausmīgi grūti. „Tik ļoti bija pierasts pie privātmājas plašuma un savas istabas, kur var darīt, ko sirds vēlas, un nerēķināties ar pārējiem. Te pēkšņi kojās jāsadzīvo vēl ar trijām meitenēm vienā istabiņā," saka smilteniete.Viņai bieži patīk pabūt vienatnē, bet kopmītnēs tas nebija iespējams. Nemitīgi ir jāpielāgojas apkārtējiem. Vienīgā priekšrocība, kas kopmītnēs tomēr bija, tie bija vecāko kursu studentu studiju materiāli un eksāmenu jautājumi, kas lieti noderēja mācībās.Pēc kopmītnēs nodzīvota gada Sanita pārvācās pie drauga uz dzīvokli, kur viņiem pievienojās vēl viens iemītnieks - astoņus mēnešus vecais kaķis Sančo. Dzīvnieku studenti paņēma no patversmes. „Pirmos divus mēnešus ar draugu staigājām saskrāpēti, jo runcis, kurš nācis no ielas, nevarēja pierast pie jaunās dzīves. Kā pacēlu roku, tā kaķis pārbijās, jo domāja, ka sitīšu. Laikam bija iebiedēts," prāto Sanita.Viņa piebilst, ka ir labsirdīga, un bez dzīvniekiem nevar iztikt. Arī atbraucot uz Smilteni, viņa labprāt dodas pastaigā ar suni Tristanu.Jautāta par abu dzīvnieku raksturu, Sanita atbild, ka tas ir tieši tāds pats kā viņai - bieži mainīgs garastāvoklis.

 

Darba laikā šokolāde un vakarkleitasSanitas pirmais un mīļākais darbs bija uzņēmumā "Emīla Gustava šokolāde", kur pirmajos divos mēnešos tik ļoti garšojusi saldā šokolāde. „Šķiet, ka tajā laikā biju pat mazliet pieņēmusies svarā," saka jauniete. Jau pēc kāda laika pusdienās izvēle bijusi - sāļāki ēdieni. Sanita uzskata, ka arī "E. Gustava šokolāde" ir sava veida māksla, kad tiek lietas dažāda veida šokolādes figūras.Savukārt nākamais darbs studentei bija kādā no modes saloniem, kur varēja iegādāties gan Elitas Platmalnieces, gan ārvalstu modes mākslinieku darinātus tērpus. „Tur iegādājos arī sev vienu kleitu. Bet, kad klientu nebija, ar kolēģēm mēdzām pielaikot skaistās kleitas un mazliet pasapņot," atklāj Sanita.

Komentāri 5

pārdomas

Nu un ar kādu nolūku ir ievietots šis rakstiņš? Vai tādēļ, lai Sinkas jaunkundze pastāstītu, kā viņas bijušajai klases biedrenei gājis pa "kojām"? Diez vai smilteniešiem tas īpaši interesē (protams, ja neskaita tos, kuri S. Albertiņu pazīst...), pie tam rakstam trūkst nobeiguma! Domāju, ka portālā būtu jāievieto aktuāla informācija par norisēm pilsētā un tās apkārtnē, nevis šāds bezmērķīgs stāstiņš...

pirms 11 gadiem, 2008.02.02 21:33

domas

Varbūt šis stāstiņš kādam liks padomāt, kāpēc jaunieši neatgriežas pilsētā un tās apkārtnē ar aktuālām norisēm. Ko jauniešiem piedāvā viņu dzimtā pilsēta. Tikai nenovīdību un intrigas....

pirms 11 gadiem, 2008.02.02 22:10

žozefīne

....un to ka baudīt dzīvi nenozīmē tikai iet pa klubiem, katru nedēļas nogali tik ietusēt un iedzert.. .... it sevišķi pa spēļu zālēm, kuras Smiltenē salīdzinot ar tās platību ir daudz.....ja nemaldos veselas 4tras!!!!!!

pirms 11 gadiem, 2008.02.02 22:35

Juris

Nesaprotu,ko raksta autore ir gribējusi pateikt lasītājiem rakstot šo rakstu?!

pirms 11 gadiem, 2008.02.03 18:32

Noderīgi