Smiltenietei Lolijai Sprancmanei iznākusi pirmā grāmata 4

Šomēnes iznācis 27 gadus vecās smiltenietes Lolijas Sprancmes pirmais dzejoļu krājums "Eņģeļi lido zemu". Grāmatā apkopoti 43 dzejoļi, ko jaunā sieviete sarakstījusi pirms aptuveni desmit gadiem. Kā pati saka - dzejoļi ir noturēti kā labs vīns.

 

Atnākot uz interviju, Lolija atgādina eņģeli. Viņas zeltainie mati pieglaudušies klāt sniegbaltajam krekliņam, uz kura attēlots tieši tas pats, kas uz grāmatas vāka - daļa no cilvēka ķermeņa formas un eņģeļa spārni. Balss ir pieklusināta un mierīga.

Jāpiebilst, ka L. Sprancmane nevēlas, lai viņu sauc par jauno dzejnieci. Viņa sevi par tādu neuzskata. "Es neesmu dzejniece. Dzeju rakstīju pirms desmit un vairāk gadiem. Tāpēc pieņemsim, ka šis būs mans vienīgais dzejas krājums. Grāmatas gan es rakstīšu," nosaka L. Sprancmane.

 

Izpauž emocijas dzejāL. Sprancmane nāk no strādnieku ģimenes, kurā auga trīs bērni. Viņai ir divi vecāki brāļi. Lai arī Lolija mācījusies Priekuļos un studē Jūrmalā, viņa par savām mājām sauc Smilteni.

Pašu pirmo dzejolīti smilteniete uzrakstīja agrā bērnībā. Tas saucās "Mākonītis". Nedaudz vēlāk tam tapa vairāki turpinājumi. Bet tad iestājās klusums. Burtnīcā bez "Mākonīša" ilgāku netika veikts neviens cits ieraksts. Kāpēc tā? Jaunā sieviete neatminas.

Tikai vēlāk, kad pusaudžu gados viņa uzsāka mācības Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, tapa nākamie dzejoļi. "Agrāk biju diezgan intraverts cilvēks. Visu paturēju sevī. Vienā mirklī sāku savas domas pierakstīt dzejā. Tas ir veids, kā es izpaudu savas emocijas," stāsta Lolija. Sākumā dzejoļi šķita tik intīmi, ka tie tikpat kā nevienam netika rādīti.

 

"Domāju, ja kāds tos ieraudzīs, uzreiz zinās visu par manu dzīvi. Es to nevēlējos. Dzejoļos viss bija pateikts. Taču man bija viena vēstuļu draudzene, kura arī rakstīja dzeju. Vēstulēs apmainījāmies ar dažiem dzejoļiem. Likās, nekas jau nevar notikt, jo meitene bija tālu prom no manis. Tomēr pieļauju domu, ka dzejoļus tomēr redzēja vēl kāds," tā Lolija.

 

Dzejoļi top ceļāLielākoties viņas dzeja tapusi ceļā. Nereti Lolija apstājusies, meklējusi kabatās pildspalvu vai zīmuli un lapiņu, lai varētu pierakstīt prātā ienākušās domās.

 

Viņa smej, ka visas biļetes un lapiņas ir aprakstītas. Ar laiku ieviests blociņš, kurā piefiksētas domas, uzrakstīti dzejoļi. "Lapiņas mēdz pazust, jo to ir ļoti daudz. Vēl šobrīd turpinu pierakstīt dažādas idejas, pārdomas, kas kādreiz var noderēt. Bet tie vairs nav dzejoļi," stāsta smilteniete.

Lūdzu, lai Lolija raksturo savu dzeju, jo tikai pats darbu autors var pastāstīt, ko tā vēsta. Iestājās neliela pauze un jaunā sieviete uz mirkli iegrima pārdomās. Lolija teic, ka dzeja ir pretrunīga, tāpat kā viņas personība.

 

Viens no pretstatiem ir viņas profesija un aizraušanās (dzeja - red.). Pēc aroda viņa ir grāmatvede, un šī nodarbe viņai ļoti patīk. Tāpēc arī Lolija nevēlas, lai kāds viņu uzskatītu par dzejnieci. Dzejnieks esot tas, kurš dzejai nodevies pilnībā.

Dzejoļi nav veltīti nevienam konkrētam cilvēkam vai notikumam, tas ir jaunās sievietes domu lidojums, kas apmēram pēc desmit gadiem nonācis pie sabiedrības. Vēl piebilde no grāmatas autores: "Lasot manu dzeju, labāk uzjautrinieties, nekā to analizējiet. Un neuztveriet šo dzeju kā gaudulību, jo tā savā ziņā ir revolucionāra un atmodu vēstoša. Meklē vairāk nekā redzi!"

 

Iznāk pirmā grāmata"Eņģeļi lido zemu" autore atklāj, ka nekad nebija sapņojusi un domājusi par savu dzejoļu grāmatu. Kaut gan tagad par šo notikumu ir laimīga. Tas viss nāca pats no sevis. "Uzzināju par tādu interneta vietni kā unibook.com.

 

Tā ir vieta, kur rakstnieki, izdevēji un uzņēmēji var izdot un pārdot savas grāmatas. Piereģistrējos, iepazinos ar noteikumiem un tad radās iespēja izdot grāmatu. Tajā ir apkopoti 43 mani dzejoļi, kas, manuprāt, ir optimālais daudzums," stāsta smilteniete. Liels atbalsts grāmatas tapšanā nācis no Lolijas tuvākajiem cilvēkiem, Maijas un Ilgoņa Sprancmaņiem, kuri viņu atbalstījuši finansiāli.

Grāmatas izdošana ir viens īpašs mirklis no L. Sprancmanes dzīves. Kas zina, var būt nākotnē mēs patiesi varēsim viņu dēvēt par dzejnieci vai rakstnieci, jo pierakstīt aizvien jaunas domas, idejas un citātus savā blociņā nepārstāj.

Dzejoļi no Lolijas Sprancmanes grāmatas "Eņģeļi lido zemu" 

 

***

Trīskārt pārmetoši skatieni -Ērkšķi,Kas dūra man sirdi. Tagad es vēlos šo vienu:Lai tu mani dzirdiUn visi pārējie, kas mani dūra,Ar tiem pienaglojotPie visa pasaulīgā mūra.Es sarauju važas,Kas mani vēl saista;Es mostos,Lai ietu,Lai teiktu,Ka dzīve, spītējot visam,Tomēr ir arī skaista.

 

***

Tu zīmē saulstarusUz melnā asfaltaUn nemani, kad atnākZiema sniegbaltā.Jaucot tavas krāsas,Bērni ripinaSniegavīram galvuCaur staru smaidiem.Tu negaiņā prom,Bet vēro un gaidi,Kad varēsi turpināt.

 

***Eņģeļi lido zemu, Eņģeļiem balti spārni,Eņģeļiem zemas balsis.

 

Eņģeļiem skumjas acis,Eņģeļiem asaru krelles,Eņģeļiem sveces sirdī.

 

Viņi ir mūsu lelles.

Komentāri 4

Noderīgi