Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sniegputenī pikojas un kliedz aiz sajūsmas

Taizemietei Vink daudzi notikumi ir pirmo reizi dzīvē

Gaidāmos Ziemassvētkus Vink no Taizemes savos 16 gados izjutīs pirmo reizi. Izgreznotu svētku eglīti meitene ir redzējusi tikai televīzijā, bet Latvijā viņa to varēs izrotāt pati.

 

Kopš 1. septembra Valkas ģimnāzijā skolēnu apmaiņas programmas ietvaros mācās Wink no Taizemes. Viņa ir pirmā Austrumu zemes pārstāve, kura izvēlējusies tik tālu ceļu līdz Valkai, lai gūtu jaunas zināšanas, iespaidus, draugus un, galvenais, kaut nedaudz iepazītu atšķirīgu kultūru.

 

 

Uz Latviju meitenei ieteikušas braukt tuva radiniece un angļu valodas skolotāja, kuras apgalvojušas, ka šeit dzīvo draudzīgi cilvēki.

 

Pirms kāda laika Vink pirmo reizi dzīvē piedzīvoja sniegputeni. Tā laikā viņa atradās Rīgā kopā ar citiem taizemiešiem, kuri uzturas Latvijā. Naktī trijos visi skrējuši laukā, lai pikotos un līdz bezspēkam priecātos par balto brīnumu.

 

Mūsu saruna ar augumā mazo, tumšmataino, smaidošo un bērnišķīgo meiteni ar brūnām, mīlīgām mandeļveida acīm notiek ar tulka - ģimnāzistes Dainas Pētersones - palīdzību.

 

 

Jāatzīst, Vink angļu valodā teikto sākumā uztvert ir pagrūti, jo skolniece runā ātri un vārdus "veļ" līdzīgi, kā pieradusi to darīt savā dzimtajā valodā, bet pēc kāda laika itin labi izdodas uztvert sacīto. Vink savu stāstījumu paspilgtina ar azartisku roku žestikulēšanu un smiešanos.

 

Pirmais, ko taizemiete ievērojusi Rīgā un Valkā, bijusi no dzimtenes atšķirīgā un skaistā arhitektūra. Tāpat meiteni sajūsmina Latvijas daba, kuru viņa brīvdienās garo pastaigu laikā fotografē.

 

 

Viņai Latvijā iegaršojušās zupas, galvenokārt no dārzeņiem, un uzputenis ar pienu. Viņai ļoti pietrūkstot ierastie taizemiešu ēdieni. Vislielāko sajūsmu Vink pauž par "Laimas" šokolādi, kuru viņa noteikti vedīs uz mājām ģimenei un draugiem.

 

Vink ģimene dzīvo vienā no pasaules lielākajām pilsētām - Taizemes galvaspilsētā Bangkokā - ar aptuveni septiņiem miljoniem iedzīvotāju. Šo eksotisko valsti mēdz dēvēt par smaidu zemi, un, jāatzīst, Vink ir tam lielisks pierādījums.

 

 

 Viņas vecāki ir finansiāli nodrošināti cilvēki - tēvs ir inženieris, bet mamma strādā finanšu jomā. Meitenes ģimenē aug vēl jaunāks brālis un māsa. Ar ģimeni meitene sazinās bieži, toties pietrūkstot kontaktu ar draugiem.

 

Mācību sākumā taizemiete saviem latviešu skolas biedriem prezentējusi savu dzimteni, un Daina joprojām sajūsminās par redzēto - nepierastās Austrumu arhitektūras un eksotiskajām pludmalēm.

 

 

Dzimtenē Vink mācījusies Valkas ģimnāzijai līdzīgā skolā, tāpēc viņai ir izprotams mācību process. Daina atzīst, ka Vink, līdzīgi kā pie dadža pielīpot valodas, pusgada laikā jau var pateikt dažas frāzes latviski un patstāvīgi iepirkties veikalā.

 

 

Arī angļu valodas vārdu krājums esot pietiekami plašs. Vink savā dzīvē pirmo reizi arī izbauda sajūtas, dziedot skolas korī. Pirms tam viņa to nebija darījusi. Līdzīgi kā mājās, taizemietei padodoties fizika.

Vink mājās neka nav svinējusi Ziemassvētkus. Arī jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas esot atšķirīgas, nekā tās ir Eiropas valstīs. Taizemieši parasti jauno gadu sagaidot, priecājoties pilsētas ielās, toties latvieši vairāk šos svētkus svin ģimenes vai draugu lokā.

 

 

Uz jautājumu, ko drosmīgā taizemiešu meitene vēlētos saņemt kā Ziemassvētku dāvanu, viņa atbild: "Lai šeit labi klātos!" Vink atzīstas, ka sākumā bijis grūti iejusties, tāpēc pat saslimusi, toties tagad gan viņa vēl negribot braukt uz mājām, bet izdzīvot visu tam paredzētajā laikā.

 

 

Vink skumjas pēc mājām palīdz pārvarēt līdzpaņemtais ģimenes fotoalbums un dažas grāmatas. Meitenei ceļojuma somā esot arī medikamenti, tomēr viņa saaukstēšanās gadījumā labāk izvēloties dzert karstu tēju.

 

Taizemiete ir pārliecināta, ka latvieši ir draudzīga nācija. Pirmo reizi ar autobusu braucot uz Smilteni, kur arī mācās meitene no Taizemes, viņa šoferim atzinusies, ka neprot vēl sazināties angliski. Viņš tikai pasmaidījis un svešzemniecei uzdāvinājis šokolādi. Arī skolas biedri esot draudzīgi un vajadzības gadījumā cenšoties palīdzēt mazajai drosminiece. Daina novērojusi, ka pēdējā laikā Vink mainījusi frizūru un kļuvusi atvērtāka.

 

Skolas biedriem esot interese par pēdējiem politiskajiem notikumiem Taizemē. Vink mierina, ka šie nemieri risinoties jau vismaz četrus gadus un neviens vairs īpaši par tiem neuztraucoties.

 

 

Meitene atzīst, ka ir informēta par ekonomikas lejupslīdi Eiropas Savienībā, kas skar arī Latviju. Taizemiete ir pārliecināta, ka latvieši ir spējīgi šos grūtos laikus pārdzīvot un turpināt dzīvot savā skaistajā un draudzīgajā zemē.

Noderīgi