Tas man dabas dots – organizēt un būt aktīvai

Valcēniete Maija Puķīte ir pārliecinošs pierādījums tam, ka cilvēks jebkurā vecumā var būt sabiedriski aktīvs, nenogurstošs ne tikai sporta aktivitātēs.

Viņas kolekcijā ir vairākas nozīmīgas medaļas par sasniegumiem volejbolā veterānu grupā. Vērtīgākā no tām ir Eiropas čempiones zelta medaļa, kas izcīnīta 2006. gadā Tamperē Somijā. Pavisam nesen viņa saņēma Latvijas Sporta veterānu savienības Goda zīmi par mūža ieguldījumu sportā, par volejbola attīstību un saistībā ar nozīmīgu dzīves jubileju.

Tas ir augstākais apbalvojums, ko pasniedz šī savienība. Vēl Maijas kolekcijā ir Latvijas veterānu sporta spēļu čempiones, Baltijas valstu čempionāta zelts un sudrabs. M. Puķīte atzīst, ka ir patīkami - viņas skriešana un organizēšana ir novērtēta.

 

Netiek uz pasaules čempionātuTiklīdz Valkas veterānes kaut kādu iemeslu dēļ nepiedalās sacensībās ar savu komandu, tad Maiju uzaicina Valmieras vai Madonas komandā. "Man patīk, un es braucu. Piedalīšanos Baltijas čempionātos pati organizēju. Ar sponsoriem Valkā ir švaki, tāpēc lielākoties viss par savu naudu," stāsta Maija.

Braucienu uz Eiropas čempionātu nedaudz finansēja Veterānu savienība, taču lielākā daļa bija jāmaksā pašiem. Pēc zelta medaļu iegūšanas Latvijas izlasei bija uzaicinājums piedalīties pasaules čempionātā Horvātijā tikai divus mēnešus pēc spēlēm Tamperē.

M. Puķīte tik īsā laikā nevarēja sakrāt naudu šim braucienam, tāpēc ar rūgtumu sirdī nācās palikt mājās. Horvātijā senioru grupā Latvijas dāmas izcīnīja sudrabu. Ja valmierietēm finansiāli palīdzēja pašvaldība, tad Valkā šādas iespējas neatrada.

Valkas volejbolistu komanda katru gadu tradicionāli piedalās divos vai trijos volejbola turnīros. Februārī ir ierasts doties uz Lizuma kausa izcīņu. Martā notiek Madonas kausa izcīņa. Šogad Valkas novada dome tam atvēlēja 40 latu, kas tika izlietoti dalības maksai.

Savukārt decembrī Jelgavā seniores allaž cīnās par Ziemassvētku kausu. "Tie visi ir jauki pasākumi ar ļoti spraigām sacensībām. Ja kāds domā, un zinu, ka daži domā - tas ir tikai izklaides brauciens, viņš rūgti maldās," pasmaida Maija. Uz Lizumu komanda dodas personīgajās mašīnās.

Viss ir ierasts un mīļšM. Puķīte stāsta, ka komanda Valkā ir, taču atrast kādu rezervisti tik cienījamā vecumā nenākas viegli. Komandā pašlaik līdzās kapteinei Maijai spēlē Irēna Galgāne, Valentīna Vītola, Antra Milberga, Daiga Graudiņa un Sanita Leite. Sanita un Daiga ir komandas jaunā maiņa. Viņām nolikums atļauj spēlēt Madonas un Lizuma kausa izcīņā.

Valcēnietēm jau gadus desmit palīdz viena cēsniece. Nesen Maija atrada divas spēlētājas Kārķu pagastā. Viņa atzīst, ka ne reizi vien ienākusi prātā doma, ka jābeidz spēlēt, taču tas nav viegli. "Volejbols ir mūsu dzīvesveids. Viss ir tik ierasts un mīļš, ka nevar aiziet," prāto Maija. Kādreiz komandai ļoti daudz ir palīdzējusi Valentīna Cukanova. M. Puķīte akcentē, ka volejbols palīdz uzturēt attiecības starp spēlētājām citās pilsētās, bet dod milzu enerģiju turpmākajai dzīvei.

Komandā nav izbijušo profesionāļuMaija sportot sākusi kopš 10 gadu vecuma. Pirmais bija basketbols. Tolaik viņa mācījās Naukšēnu profesionāli tehniskajā vidusskolā un iekļuva Latvijas profesionālo skolu izlasē. Pēc šīs skolas beigšanas viņa strādāja Alojā un pēc darba divas reizes nedēļā ar vilcienu devas uz 40 kilometru attālajiem treniņiem Limbažos, kur spēlēja rajona izlasē basketbolā.

Pēc pārnākšanas uz dzīvi Valkā, te basketbolu nespēlēja. Populārākā bija rokasbumba un nedaudz arī volejbols. Maija strādāja sadzīves pakalpojumu kombinātā, kur volejbolistus trenēja Irina no Valgas, un tā arī sākās M. Puķītes volejbolistes karjera. Tolaik modē bija mači starp uzņēmumu komandām. Viņai allaž ir patikušas organizēšanas lietas.

Arī tagad volejbolistes ir pieradušas, ka maija visu noorganizēs. "Ir gadījies, ka veselības problēmu dēļ nevaru iziet laukumā, taču kolēģes vienalga aicina braukt līdzi, lai gan zina, ka nevarēšu spēlēt. Tas man dabas dots - organizēt un būt aktīvai," nešaubās Maija.

Interesanti ir arī tas, ka atšķirībā no daudzām citām komandām valcēniešu vidū nav nevienas, kura būtu mācījusies spēlēt volejbolu Murjāņu sporta skolā vai Sporta akadēmijā. Šī iemesla dēļ grūti sacensties ar Rīgas, Jelgavas, Daugavpils, Valmieras un citu lielo pilsētu izlasēm, kurās spēlē izbijušie profesionāļi. "Protams, paliekam viņu ēnā un esam saņēmuši pārmetumus, ka nespējam izcīnīt augstas vietas valstī. Visu laiku, kopš spēlējam, mums nav uzdāvināta neviena bumba. Par to nedaudz sāp sirds," stāsta Maija.

Vislabāk padodas bumbas celšanaNu jau vairākus gadus volejbolistes trenējas Lauktehnikas sporta hallē svētdienās. Veterānes pašas maksā dalības naudiņu un rūpējas par možu garu sportojot. Jautāta, cik ilgi Maija vēl plāno turpināt spēlēt volejbolu, viņa atbild, ka viss būs atkarīgs no veselības. Tādā vecumā parasti parādās sportistiem raksturīgas kaites - dažādu sasitumu un citu traumu sekas.

Sporta veterāne nebūt sevi neuzskata par izcilu spēlētāju, taču, ja kolēģes arī no kaimiņpilsētām aicina, tas nozīmē, ka noteikts līmenis ir sasniegts. Vislabāk viņai padodas piespēles, tātad bumbas uzcelšana uzbrucējām. Tas ir ļoti nozīmīgs šīs spēles aspekts un prasa lielas tehniskas iemaņas. Cik labi bumba ir uzcelta, tik viegli uzbrucējam tiek radīta iespēja gūt punktu.

Maijai ar volejbolu vien nepietiek. Viņa arī dejo modes dejas pie Aijas Sallu.Volejboliste joprojām atceras cīņas Tamperē, kur redzējusi spēlējam dzīvespriecīgus kungus 70 - 75 gadu vecumā. "Tas bija tik aizraujoši, jo īpaši Grieķijas, Krievijas un Francijas izlasē. Kāds azarts, kāda atdeve!" nespēj aizmirst Maija.

Noderīgi