Tradīcijas ir pagātne, kas dzīvo tagadnē

Ikvienam ģimenes cilvēkam kaut reizi dzīvē ir gadījies aizdomāties – ka saspringtajā ikdienas ritmā ir nepieciešams atrast laiku, kuru pavadīt kopā ar ģimeni, turklāt izdarīt to saturīgi, nedeldējot kārtējā tirdzniecības centra grīdu vai negulšņājot pie televizora, jau kuru reizi skatoties kādu Holivudas lielfilmu. 

Viena no šādām iespējām ir latviskās dzīvesziņas saiets “Trejdeviņi”, kurš no šī gada 31. jūlija līdz 6. augustam risināsies Naukšēnos, pulcējot līdz pat 350 dalībniekiem no visas Latvijas. Tā norišu klāsts ietver gan latviskās dzīvesziņas teorijas, gan praktiskās  nodarbības, kurās var apgūt senos amatus, gan garīgās un fiziskās pilnveidošanas nodarbības, gan sportiskas aktivitātes, turklāt pasākumu programma veidota tā, lai ikviens saieta dalībnieks, neatkarīgi no vecuma, varētu piedalīties un atrast nodarbi atbilstoši viņa vecumam un interesēm. Viens no saieta mērķiem ir dzimtu stiprināšana, tādēļ saietā tiek piedāvāti īpaši noteikumi dzimtu pārstāvju, radinieku kopīgai dalībai, citiem vārdiem – īpaši gaidītas ir ģimenes, kuras noskaņotas kopīgo atpūtu pavadīt radoši, uzzinot un piedzīvojot daudz interesanta. 

Tematiski saieta pamatā liktas latviskas vērtības – latviskās dzīvesziņas padziļināta izzināšana un apgūšana. Ir dzirdēts, ka esam viena no vecākajām tautām Eiropā, ka latviešu valoda ir sena valoda, ka mums ir tautas Dainas, kādas nav nevienai citai tautai pasaulē. Bet vai šiem patosa pilnajiem vārdiem ir praktisks pielietojums? Ko mūsdienās nozīmē Latviskā dzīvesziņa? Imants Ziedonis, runājot par tautas dziesmu, ir sacījis: “trīs virzienus es ieraudzīju sev tautasdziesmā: paškopšanu, citkopšanu un idejas kopšanu”. Līdzīgi latvietības turēšana un kopšanu uztver arī saieta organizatori.

Latviskā dzīvesziņa ietver lietišķus ieteikumus visam dzīves ritumam. Tā māca cilvēkam būt veselam, priecīgam, laimīgam, dzīvot saskaņā ar dabas likumiem. Senču atstātais mantojums atklāj, ka viens no galvenajiem indivīda uzdevumiem ir apzināt sevi un savu vietu zem saules – ģimenē, dzimtā, tautā un cilvēcē. Cilvēks, kurš nevar sakārtot pasauli sevī, – nav spējīgs to izdarīt arī ārpus sevis. Vairums cilvēku, kuri līdz šim piedalījušies līdzīgos saietos izteikušies, ka nedēļas laikā gūtā iedvesma, enerģija un zināšanas nereti palīdzējušas tikt galā ar sarežģītām situācijām visa turpmākā gada laikā. Acīmredzot, nav nepieciešams “izgudrot divriteni” vai raudzīties pēc garīgām vērtībām ārpus pašu tautas un valsts robežām, viss nepieciešamais jau ir dots, atliek tikai to ieraudzīt, izprast un pielietot. 

Par to, lai izdotos gan izprast, gan pielietot saieta laikā rūpēsies iespaidīgs lektoru un nodarbību jeb ritu vadītāju sastāvs. Katru dienu Rīta ritu sāks Agris Vanags ar uguns kūrumu – sirds degsmei. Viņa praktiskās nodarbības var dēvēt par latviešu jogu, kuras vingrinājumi apgūstami bez grūtībām arī tiem cilvēkiem, kam trūkst iepriekšējas fiziskas sagatavotības. Plašāk par latvju tautasdziesmām, kā meditatīvu garīgā spēka avotu, kas saglabājušas un dziedātas jau gadu simteņiem, stāstīs  latviskās dzīvesziņas kopēja Sarmīte Strautmane. Senatnē cilvēki zināja – lai sasniegtu veicamajam procesam pozitīvu gala rezultātu, ir jāsakoncentrē spēcīga doma. Par enerģētisko informāciju un citām saistošām lietām vēstīs dziednieks un baltu zīmju enerģētisko sistēmu praktiķis Viktors Kocēns. Pirts skolas “Lielzemenes” vadītāji pirtnieki Juris Batņa un Aelita-Vilde Batņa iepazīstinās ar pirts rituāliem un sniegs praktiskus padomus, savukārt lektors Gvido Tobis saieta laikā mācīs, kā iepriecināt sev tuvo cilvēku ar patīkamu masāžu. Šobrīd latviešiem ir svarīgi izprast savu vietu kopējā pasaules organismā, kur katra tauta pilda zināmu funkciju un ir neaizvietojama – uzskata mākslinieks-dizaineris baltu zīmju sistēmas speciālists Valdis Celms. Savās lekcijās viņš skaidros baltu zīmes. Savukārt par to kā saskatīt mūsu senču mantojumu kā vienotu sistēmu vēstīs latviskās dzīvesziņas praktiķis Roberts Šilings. Skanot baubeniem, dūkām, koklēm, stabulēm un varganiem kopā ar  folkloras kopu  “Delvi” varēs attīstīt sevī spēju ieklausīties, apjaust, iejusties un izzināt apslēpto, acīm neredzamo – katras lietas, parādības vai norises garu. Garantēta arī kopīga dziedāšana un iešana rotaļās. Saietā muzicēs arī folkloras kopa “Putni” – Ilze Kļaviņa un Māris Alksnis un citi. Kamēr bērni būs nodarbināti Prātnieku skolā tikmēr vecāki varēs doties uz sev interesējošiem ritiem, sākot no latviskās dzīvesziņas un vēstures līdz folklorai un teātrim. 

. Jāatzīmē, ka organizatori parūpējušies, lai saieta dalībnieki ne tikai iegūtu pozitīvas emocijas un caur personīgu pieredzi izzinātu latviskumu, bet arī iepazītu saieta norises vietas (novada) kultūrvidi, vēsturi, dabu un cilvēkus. 

Ar Naukšēnu pašvaldības atbalstu un atsaucību saieta mājvieta ir Naukšēnu vidusskola un Sociālās korekcijas iestāde „Naukšēni”. Plašajās vidusskolas telpās un sporta hallē notiks nodarbības, bet Naukšēnu estrādē un kultūras namā dalībnieki tiksies ar speciāli aicinātiem viesiem un pulcēsies uz vakara pasākumiem – koncertiem, latvju dančiem. 


Rakstnieks Andrejs Dripe reiz sacīja: “Mēs nevaram atļauties būt dumji. Lielai tautai viens miljons muļķu vairāk vai mazāk, tas nav tik svarīgi, bet mums katrs cilvēks no svara.”  Tauta, kas spējīga nest savu kultūras mantojumu cauri gadsimtiem spēs pastāvēt cauri laikiem un neizputēt pārmaiņās. Šis saiets pierāda, ka  vēlamies un esam spējīgi.

Uz tikšanos Naukšēnos!





Noderīgi