Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

"Ziemeļlatvija" lūdz vērtēt pagājušo gadu un ieskatīties nākamajā

Kāds bija pagājušais, 2008. gads? Ko vēlamies sagaidīt no jaunā, 2009.? Tie ir jautājumi, kurus gada izskaņā uzdodam sev, gan arī sarunās vaicājam apkārtējiem. "Ziemeļlatvijai" savas pārdomas uzticēja vairāki Valkas rajonā pazīstami cilvēki.

Arnis Bušs: Jābeidz dzīvot uz parādaGada spilgtākās lietas notiek tā nogalē. "Mēs gribam drošību sev visapkārt, bet šajā trauksmainajā pasaulē tas īsti nav iespējams. Krīzes situācija ietekmē ikvienu no mums, tādēļ jānodala lietas, kuras mēs varam ietekmēt un kuras nevaram," uzskata mācītājs un Valkas domes deputāts Arnis Bušs.

 

 

Viņš ir pārliecināts, ka aktīvi jādarbojas tajā virzienā un lietās, kuras varam ietekmēt. Katram pašam jācenšas risināt sava finanšu situācija un jāpanāk, lai varētu strādāt iemīļoto darbu un nenolaist rokas pie pirmajām grūtībām, iebāžot galvu smiltīs, kā to dara strauss.

 

 

Te gan nepieciešama abpusēja cilvēcība - gan pašiem cilvēkiem, gan no finanšu institūciju puses, nākot pretī un atrast, iespējams, netradicionālus kopsaucējus un neordinārus risinājumus.

 

"Krīzēs parasti nonākam tad, kad īsti nepaklausām Dieva sacītajam. Tas, kas šobrīd notiek, pierāda mūsu ekonomiskā modeļa ačgārnību, jo dzīvojam uz parāda," pārliecināts Valmieras iecirkņa prāvests.

 

 

Neviens cilvēks jau personīgi nav pie tā vainīgs, jo ikviens iekļaujamies radītajā sistēmā. Cilvēkam var piederēt kustams un nekustams īpašums, zelta vai sudraba stieņi. Faktiski jau darboties var tikai ar to, kas tev pieder. Pirms gadsimta iedarbinātais modelis, kad cilvēki sāka dzīvot uz parāda, sevi ir izsmēlis un bankrotējis. Mēs nespējam sapelnīt to procentu daudzumu, ko naudas dievs Mamons pieprasa. Tad arī sākas krīzes.

 

 

Ja amerikānis sava mūža laikā nopelna apmēram miljons dolāru, tad 40 procentu viņš ir spiests atdot. Tas cilvēkam ir liels slogs un atkarība. Iespējams, ka šā iemesla dēļ cilvēki savās darba vietās ne vienmēr var godīgi pasacīt to, ko domā.

 

 

"Mums ir jāmeklē Dievs, lai rastu iespēju izkļūt no radušās situācijas. Varbūt jāparaugās atpakaļ un jāredz, kas tad īsti man pieder, ar ko es varu strādāt. Vai nu tās ir manas zināšanas, profesija vai kāds aramlauks. Tas ir saistāms ar garīgām lietām un dzīvi ģimenē," rosina A. Bušs.

 

Ženija Daudziete: Vairosim labestību

Latvijas Lauku sieviešu apvienības Valkas rajona koordinatorei Ženijai Daudzietei šis gads bijis ļoti darbīgs. Viņa saprot, ka nākamo gadu valstī prognozē smagāku un grūtāku, tāpēc šajā svētku laikā Ženija cenšas vairot labestību un mudina to darīt arī citiem.

 

Atraktīvā sieviete lielākoties redzama darbībā. Gandarījumu viņai rada darbošanās Latvijas Lauku sieviešu apvienībā un deju mācīšana trijiem senioru kolektīviem. Tas viņu sajūsmina un iedvesmo visa gada garumā.

 

 

"Visas šīs aktivitātes man dod gandarījuma sajūta, ka mans ieguldītais darbs nav bijis veltīgs. Valkas rajonā ir daudz aktīvu sieviešu, kuras darbojas un spēj arī priecāties," saka Ž. Daudziete.

 

Patlaban daudzus skar ekonomiskās grūtības, bet cilvēki ir tikuši pāri arī sliktākiem laikiem. "Nākamais gads būs citādāks, jo mūs sagaida reforma. Bet tas arī būs jauns izaicinājums mums visiem. Nekas nenotiek tāpat vien, tāpēc nevaram atļauties būt pesimistiski. Ja domāsim pozitīvi, tad viss būs labāk," domā Ž. Daudziete.

 

Viņa vēl jau tagad paskatīties pašiem uz sevi, sakārtot savstarpējās attiecības ar sev tuviem cilvēkiem, nevis pie visām nebūšanām vainot augstāk stāvošos.

 

Aija Sallu: Kas pieraduši strādāt, darbu atradīs

Man kā Valkas pilsētas kultūras nama vadītājai vislielākais prieks ir par kultūras namā notiekošo pamatīgo remontu. Tas šajā pilsētas vēsturiskajā ēkā nav bijis vismaz 25 gadus. Ar to arī saistās visas pēdējā laika rūpes un domas. Esam saņēmuši solījumu, ka ēkas renovācija turpināsies arī nākamgad. Mēs ļoti ceram, ka tas tā arī būs.

 

Šis gads man bija nozīmīgas dzīves jubilejas gads. To nosvinēju ar radiņiem, mīļiem draugiem un kolēģiem. Pavisam nejauši šogad aizbraucu divos ceļojumos - uz Norvēģiju un Ēģipti. Man nav īpaši izteikta intuīcija, tāpēc priecājos par ikvienu savas dzīves spilgtu notikumu un pārsteigumu.

 

Līdzcilvēkiem novēlu, lai šajā laikā viņiem būtu tuvi cilvēki, kas sarežģītā brīdī var sniegt atbalstu, padomu. Esmu pārliecinājusies, ka gandrīz visu šajā dzīvē var atrisināt, ja vien tas nav saistīts ar smagām veselības problēmām.

 

 

Tāpat novēlu, lai visiem būtu darbs un kuriem tā nav vai var nebūt, tad noteikti tas jāsameklē. Cilvēki, kuri ir pieraduši strādāt, darbu atradīs. Mani kaitina tie, kuri diendienām klenderē pa ielām un sūkstās par naudas trūkumu, bet šņabim naudu atradīs vienmēr. Man to vīriešu vietā būtu kauns, jo, atšķirībā no sievietēm, viņu var strādāt smagu fizisku darbu.

 

Jaunajā gadā es ceru, ka cilvēki nekļūs ļauni un vienaldzīgi. Es neko tādu īpašu negaidu, jo nekas jau nevienam no gaisa nebirst kā no pārpilnības raga.

 

Jānis Aleksejevs: Gribas sniegu, lai patrakotu

Trīskārtējam Ziemeļeiropas NEZ 1600 klases rallijkrosa čempionam 21 gadu vecajam Jānim Aleksejevam šis gads sportā aizvadīts ar labiem panākumiem. Aktīvā sporta sezona beigusies, un nav arī zināms, vai finansiāli tik grūtos laikos jaunietis nākamajā gadā varēs atļauties īstenot savas ieceres. Tagad, svētku laikā, Jānis mājās mierīgi nosēdēt nevarot.

 

 

"Visvairāk gaidu sniegu. Svētki jau ir tādi pierastāki. Pie eglītes pasēdēšu vakaros, bet pa dienu gribas patrakot. Gribu sniegu, lai varētu pabraukāties pa ezeru, jo citādāk man nav miera," saka autosportists.

 

Viņam šogad sportā viss izdevies, kā sākotnēji plānots. Arī studijas Transporta un sakaru institūtā bijušas veiksmīgas. "Šogad trešo reizi kļuvu par NEZ 1600 klases čempionu Ziemeļeiropā. Domāju, ka vajadzētu labi nobraukt, tā, lai pašam prieks. Tas man izdevās. Vēl no sporta pasākumiem man ļoti patika minirallijs "Sarma", kurā piedalījos kopā ar brāli Raimondu Kalniņu. Noīrējām mašīnu no Zigurda Kalniņa. Beigās sagadījās, ka vinnējām," priecīgi stāsta jaunietis.

 

Ko sagaidu no nākamā gada? "Nu ko var tagad sagaidīt. Jāskatās, kāda tā situācija Latvijā būs, bet pagaidām jau švaki. Gribētu, protams, braukt. Vismaz kaut kādas izaugsmes iespējas būtu, bet izskatās, ka nekas neizdosies. Viss stāv uz vietas, jo trūkst līdzekļu. Ja iecerētais neizdosies, braukšu vismaz amatieru līmenī. Negribu apstāties pavisam," atklāj J. Aleksejevs.

 

Puisis visiem novēl priecīgus svētkus, lai cilvēki saņemas un spēj pārvarēt pašreizējo situāciju valstī, lai nepazūd un neaizbrauc prom un, galvenais, lai izdodas piepildīt visus savus sapņus.

 

Rihards Circenis: Bija veiksmes un problēmasTrikātas pagasta zemnieks Rihards Circenis atzīst, ka aizejošā gadā bijuši gan priecīgi brīži, gan problēmas.

 

"Tāda jau tā dzīve zemniekam ir - viņa veiksmes un grūtības ir saistītas ar laika apstākļiem un dabas kaprīzēm. Viss nekad gada garumā nevar būt tikai labi. Bija labs pavasaris un slikts rudens, kas kavēja graudu novākšanu, kaut raža bija izaugusi dāsna. Tomēr visi lielie rudens darbi tika laikus izdarīti, vairāk nekā 600 hektāros ir iesēti ziemāji, tādēļ ar paveikto šogad kopumā varu būt apmierināts," saka R. Circenis.

 

Nākamo gadu saimnieks gaida ar cerību, ka Latvijā būs jauna valdība. "Tas, ka iepriekšējās valdības valsti novedušas līdz krīzei, liecina, ka vajag jaunus prātus un domāšanu. Mēs lokāli neko nespēsim mainīt, jo tautsaimniecība kopumā ir viens veselums.

 

 

 Produkcija ir pietiekami saražota, vaina nav meklējama uzņēmējdarbībā, bet augšās. Mums, uzņēmējiem, ir labas iestrādes turpmākajai attīstībai, bet no valdības būs atkarīgs, vai nākamajā gadā maksāsim tikai augstus nodokļus vai arī varēsim ražot un produkciju izdevīgi pārdot. Domāju, ka tautai beidzot jāizšķiras, ko vēlēšanās darīt ar līdzšinējiem varasvīriem.

 

 

Jaunajā gadā visiem novēlu vienmēr un visos apstākļos droši paust savu viedokli, jo ne jau tikai tie, kas sēž augstos krēslos, var noteikt, kādai būt mūsu dzīvei," apliecina R. Circenis.

 

Ginta Ēķe: Vairāk mīlestības un labu vārduValstī pazīstamajai dziedātājai valcēnietei Gintai Ēķei aizvadītais bijis lielu pārmaiņu gads. Pieņemti vairāki dzīvē nozīmīgi lēmumi, un tā nebija viegla izšķiršanās. Ginta ir sapratusi, ka nav izvēlējusies pareizo augstskolu un viņa domā, ka skolotājas profesija nebūs tā īstā. Pēc ziemas sesijas viņa izņēma dokumentus un tagad ir iestājies pārdomu brīdis par turpmākā ceļa izvēli.

 

Jautāta par skatuves lietām, Ginta atbild, ka šis viņai bijis tāds nopietna ieskrējiena gads. Nākamgad viņa ir iesaistījusies dažos projektos, bet līguma noteikumi par tiem aizliedz publiski izteikties.

 

Ginta pēc dabas allaž bijusi optimiste, tāpēc viņa īpaši nesatraucas par iestājušies krīzi valstī un uz radušos situāciju attiecina parunu - kas zemu krīt, tas augstu kāpj. "Šis mūsu valstij ir liels pārbaudījums, bet tas var būt arī labs atspēriena punkts turpmākai attīstībai," prāto G. Ēķe.

 

 

Viņa atzīst, ka nākotne patiešām "ir miglā tīta". Tas attiecas arī uz pašas nākotni. Gintai allaž viss labais atnāk strauji un negaidīti. "Esmu gatava pieņemt visādus pārsteigumus," smaida dziedātāja. Jaunajā gadā viņa visiem vēl vairāk labu domu.

 

 

Liela daļu cilvēku pašlaik ir drūmi noskaņoti. Ginta ir pārliecinājusies, ka domai ir liels spēks, un tas nozīmē - ja domāsim labas domas, ir lielākas izredzes, ka tās piepildīsies. Un vēl, protams, mīlestību, daudz daudz mīlestības un labu vārdu.

 

Liene Zostiņa: Biežāk smaidiet un sakiet labu!

Smilteniete TV seja Liene Zostiņa smej, ka viss, ko viņa teiks par teju aizvadīto 2008. gadu, izklausīsies banāli. Tomēr tā nu tas ar viņu ir noticis.

 

"Aizvadītais gads man bijis bagāts ar panākumiem, ļoti laimīgs un notikumu pārpilns. Daudz esmu tikusi ar sevi galā, sakārtojusi savas domas," saka 24 gadus vecā dziedātāja un LNT raidījuma "Zelta drudzis" vadītāja.

 

Šis gads viņai bijis būtisks arī profesionālās karjeras izaugsmē. Šonedēļ sazvanīta savās otrās mājās Rīgā, Liene joprojām ir emocionāli saviļņota par 21. decembrī notikušo sirsnīgo koncertu Latvijas Nacionālajā operā. Tas bija labestības akcijas "Eņģeļi pār Latviju" noslēgums, kurā dziedāja arī smilteniete.

 

Taču vislielāko prieku Liene gan šogad, gan citus gadus gūst, esot kopā ar savu ģimeni - dēlu Markusu, draugu Kasparu, mammu, māsām un drauga ģimeni.

 

Liene atzīst, ka ģimene viņu bagātina. Šogad jaunietei ļoti uzlabojušās attiecības ar mammu Lolitu, par ko viņa priecājas. "Ja kādreiz neesmu varējusi parunāt ar mammu par meiteņu lietām, tad tagad esam izaugušas līdz tam, ka varam viena ar otru izrunāties. Tas man ļoti palīdz. Jebkurā gadījumā, kad esmu kaut ko nolēmusi darīt, zvanu mammai un prasu viņas viedokli," atklāj Liene.

 

Viņa cer, ka tikpat labs, kā šis, būs arī nākamais 2009. gads. Lienei jau apnicis visu skandinātais vārds "krīze". Kaut arī veikalos viss palicis dārgāks un pat nepieejamāks daļai pircēju, jauniete cenšas tam skatīties pāri.

 

"Novēlu ikvienam jaunajā gadā mēģināt atrast kādu prieku, kaut ikdienišķu, piemēram, pastaigu parkā vai peldi jūrā vasarā, un mēģināt kompensēt sliktās lietas. Mums būtu jātiek tām pāri," drošina Liene.

 

Viņu pašu uzmundrina citiem cilvēkiem veltīts smaids un labi vārdi. Tas vairo labo un sniedz gandarījuma sajūtu, ja izdodas kādu iepriecināt.

 

Māra Zeltiņa: Sliktās ziņas nevajag laist klātKaut arī aizejošais gads daudziem sagādāja raizes ar dzīves dārdzību un visām pārējām ar finanšu krīzi saistītām problēmām, Valkas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Māra Zeltiņa to atceras tikai ar labām domām.

 

"Man šis bija ļoti labs gads. Ir piepildījies daudz kas no tā, ko vēlējos. Man ir bijuši fantastiski ceļojumi, bijis daudz darba, esmu piedalījusies lieliskos kultūras pasākumos. To pašu gaidu arī no nākamā gada. Saprotu gan, ka ekonomiskās grūtības vēl nekur nepazudīs. Varbūt visas vēlmes neizdosies piepildīt, bet tas neliks zaudēt optimismu," apliecina M. Zeltiņa.

 

Saglabāt prieku arī valstij grūtākos laikos Mārai palīdzējušas tās lietas, kas patīk un ir patikušas vienmēr. "Nevajag sev laist klāt slikto informāciju, es sliktās ziņas cenšos neklausīties. Lai sevi palutinātu un iepriecinātu, nemaz nevajag izdot daudz naudas. Dažreiz pietiek paņemt rokās mīļu un tuvu grāmatu un palasīt, pēc mākoņiem un lietavām ir iespējams priecāties arī par zilām debesīm," atzīst M. Zeltiņa.

 

Protams, nekur jau no norisēm valstī nav iespējams paslēpties. M. Zeltiņa uzskata, ka dzīve kļūtu labāka, ja pie varas būtu lietpratēji valsts lietu kārtošanā. "Es atzīstu konstruktīvu kritiku. Neesmu tik kompetenta, lai analizētu valdības rīcību, bet, tā kā dzīvoju līdzās Igaunijai, man tomēr ir daži jautājumi.

 

 

 Kādēļ igauņiem ir tik labi ceļi, bet mums tādu nav? Kādēļ viņi daudz aktīvāk var celt jaunus veikalus un gatavi pat Latvijai aizdot naudu? Par šiem jautājumiem vajadzētu padomāt mūsu valsts vadītājiem.

 

Ivars Ādamsons: Jāmācās no kļūdām

Lauku uzņēmējs Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības "Rožkalni" īpašnieks Ivars Ādamsons par aizvadīto gadu nesūrojas. Izdevies atlicināt laiku, lai kopā ar sievu Līviju aizbrauktu atpūsties uz Izraēlu.

 

Visi darbi saimniecībā apdarīti laikus. Raža padevusies laba, vienīgi tās novākšanu iespaidoja laika apstākļi. "Rožkalnos" galvenokārt audzē pārtikas graudus un rapsi, un tas ir galvenais saimniecības ienākumu avots.

 

Tomēr neziņa par valsts ekonomiku nākamajā gadā atturējusi saimnieku no jau apstiprināta projekta īstenošanas, kam paredzēts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums. Zemnieku saimniecība "Rožkalni" bija plānojusi šogad pirkt divas piekabes - minerālmēslu izkliedēšanai un graudu transportēšanai.

 

 

 "Drošības labad projektu atliku, jo grūti pateikt, kam vēlāk var ievajadzēties naudu un kādas būs graudu realizācijas un resursu cenas," skaidro I. Ādamsons.

 

Nākamajā gadā "Rožkalnu" saimnieks novēl visiem prātu un dūšu pašvaldību vēlēšanās, jo nu jau nāksies vēlēt novadu domes. Viņam ir neziņa, kā izdosies administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, un māc šaubas, kādi būs tās ieguvumi.

 

Lauksaimniekiem I. Ādamsons novēl izturību, jo pieļauj, ka nākamajā gadā krīze Latvijā padziļināsies. Tāpēc jātaupa resursi, lai lauki izdzīvotu un bankroti skartu pēc iespējas mazāk saimniecību.

 

 

 "Galvenais, lai nākamajā gadā būtu vairāk labā un pozitīvā. Paši vien esam vainīgi pie tā, kas noticis valstī, jo paši lemjam, kā mēs dzīvosim. Jāmācās no kļūdām, jāstrādā ar sevi un jādomā, kādu vēlēsim nākamo Saeimu," saka uzņēmējs.

 

Mārīte Magone: Žurkas gads bija manējais!Esmu dzimusi Žurkas gadā, tāpēc aizvadītais gads bija manējais. Visskaistākās atmiņas palikušas par bērnu sagādāto dzimšanas dienas pārsteigumu - viņi man jubilejā uzdāvināja ceļojumu uz Ēģipti.

 

 

Savu dzimšanas dienu nosvinēju pie pasaulē augstākās piramīdas - pie Helpsa piramīdas. Joprojām manu sirdi silda kolēģu - Valkas rajona sociālo darbinieku - dāvana. Viņi bija izgatavojuši imitētu papīra puķi ar savām fotogrāfijām un laba vēlējumiem.

 

Vēl šogad man daudz pozitīvu emociju sagādāja piedalīšanās lielajos Dziesmu svētkos un Valkas pilsētas dziesmu draugu kopas "Nāburgi" 20 gadu jubilejas svinības. Joprojām ar prieku atceros arī konkursa "Sakoptākā Valkas rajona pašvaldība 2008" noslēguma pasākums Valkā, kuram gatavojos ar lielu pašatdevi un enerģiju.

 

Tomēr jāatzīst, ka nākotnē raugos ar nelielām bažām. Mani uztrauc, kas nākamajā gadā notiks ar rajona sociālās aprūpes iestādēm, novadiem un, protams, arī mani. Kur nākotnē atradīsies mana vieta?

 

 

Ņemot vērā vispārējo situāciju valstī, apzinos, ka būs grūti atrast brīvu darba vietu, kur es, Mārīte Magone, būšu kā punkts uz i. Esmu nelabojama optimiste, un ceru, ka mana darba pieredze un zināšanas vēl būs kādam noderīgas un vajadzīgas.  

 

Noderīgi