Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētnieki aicina dalīties ar dienasgrāmatām, atmiņu vēstījumiem un rakstītiem dzīvesstāstiem

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) zinātnieki veic pētījumu par dzīves pierakstīšanas tradīcijām Latvijā 20. gadsimtā un aicina iesniegt personiskās dienasgrāmatas, rakstītus dzīvesstāstus un atmiņas. Tie ir unikāli materiāli, kas ne tikai ļauj iepazīt rakstītāju personības un dzīves līkločus, bet atklāj daudz jaunu un bieži vien nezināmu detaļu par cilvēkiem, vietām un arī laikmetu. Šī projekta vadītāja Sanita Reinsone, grāmatas “Meža meitas” autore, atzīst: “Dienasgrāmatas un atmiņu stāsti ir ārkārtīgi demokrātisks žanrs – rakstīt taču var ikviens. Tie dod unikālu iespēju ieraudzīt vēsturi personiskā mikrolīmenī. Vēstījumi par personīgi piedzīvoto vēsturi arī iedzīvina, notikumiem piešķir daudzbalsību, tie dod priviliģētu iespēju saklausīt mazo balsi lielajos vēstures notikumos, atklāt neoficiālo, ignorēto, nezināmo, aizmirsto. Uzzināt pagātnes ikdienišķo, kas līdz mūsdienām nav saglabāts, jo bijis pārāk parasts, lai tam veltītu uzmanību.”
Paralēli pētījumam kopš 2018. gada sākuma LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē tiek veidots Autobiogrāfiju krājums, par kuru informāciju var atrast interneta vietnē http://autobiografijas.lv. Jau šobrīd iesniegto autobiogrāfisko materiālu daudzums sniedzas pāri simtam. Dienasgrāmatu un atmiņu rakstītāji ir ļoti dažādi gan vecuma, gan profesionālo interešu ziņā. Daudzveidīgi ir arī iesniegtie materiāli. Cits uztic savas dienasgrāmatas, ko rakstījis gadu desmitiem. Tajās vērojam rakstītāja personības attīstību un pētām tēmas, kas bijušas svarīgas pieminēšanai dienasgrāmatā. Dažam tā būs tikai viena dienasgrāmatas burtnīca, kas rakstīta vidusskolas pēdējās klasēs. Taču arī tā ir vērtība! Citam savukārt ģimenes arhīvā glabājas vecāku atmiņu pieraksti. Vēl kāds sava dzīvesstāsta pierakstīšanu pabeidzis pavisam nesen.
Autobiogrāfiju krājuma mērķis ir saglabāt šos pierakstus nākamajām paaudzēm, padarīt tos viegli pieejamus internetā, ja autors to ļauj. Dienasgrāmatas, kuras satur sensitīva rakstura informāciju, tiek izmantotas vien pētnieciskos nolūkos un publicētas internetā netiek, ja vien rakstītājs vai dienasgrāmatas īpašnieks nav tieši to vēlējies. Iesniegtie materiāli tiek digitalizēti un, ja īpašnieks tā vēlas, atdoti atpakaļ.
Vidzemes kultūrvēsturiskā novada ziemeļu daļa autobiogrāfiju krājumā tiek pārstāvēta arvien plašāk. Pateicoties Maijai Razumovskai, jau šobrīd katrs interesents digitālajā arhīvā var iepazīties ar kādreizējā Omuļu pagasta vecākā Arvīda Fēliksa Latsona (1897–1945) dienasgrāmatām, kuras caurstrāvo ilgas pēc pamestās un PSRS karaspēka okupētās dzimtenes, pēc bērniem un arī pēc miera un vienkārša darba. Digitālajā arhīvā atrodama arī Bilskas pagastā dzimušā Edgara Reinsona (1927) dienasgrāmata, kuru viņš sāka rakstīt tad, kad 17 gadu vecumā 1944. gadā tika iesaukts vācu gaisa spēku izpalīgos.
Lai pētījums būtu pēc iespējas pilnīgāks un lai saglabātu dzīves pierakstus nākamajām paaudzēm, aicinām dalīties ar dienasgrāmatām, atmiņu pierakstiem vai rakstītiem dzīvesstāstiem. Sīkāku informāciju par to, kā iesniegt autobiogrāfiskos materiālus un kā tos izmantot tālāk, var izlasīt http://autobiografijas.lv. Sazināties ar projekta dalībniekiem var, rakstot uz [email protected] vai zvanot Autobiogrāfiju krājuma veidotājiem + 37124854778.

Cilvēkziņas