Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

SAIMNIEKO GUDRI: Ar atmiņām par cepumu tūtu

Aizverot acis, varu perfekti atcerēties rindu tuvējā pārtikas veikalā padomju laikos un pārdevējas meistarīgi zibenīgo papīra tūtas uztīšanu, lai iesvērtu pārsimts gramu cepumu. Iecienītākie bija tie ar šokolādes piciņu viducī. Laiki mainījās, un papīra tūtu uztīšana vairs nepaņēma laiku pārdevēju ikdienā. Arī sviestu vairs papīrā neviens neiesaiņoja. 

Maisiņi un iepakojumi, kas sākotnēji šķita ideāls risinājums, savu uzvaras gājienu pamazām sāk beigt, jo kļūst skaidrs – katra nieka iepakošana nav nekāds videi draudzīgais pasākums. Arī padomju laikam sekojošā produktu pārbagātība veikalos ļāva ieslīgt pašapmierinātībā – paliks pāri, izmetīsim, nopirksim citu. 

Tagad daļai cilvēku teju no jauna jāmāca pašsaprotamas lietas, lai patēriņa neprāts jau visdrīzākajā laikā tiešā un netiešā nozīmē neaprītu pašu apdzīvoto planētu. Pārtikas ražošana, izplatīšana un patēriņš ne tikai atstāj iespaidu uz mūsu veselību, bet arī ietekmē dabas resursus, klimatu, bioloģisko daudzveidību un izmaiņas vidē. Visa pārtikas aprites sistēma ietekmē cilvēku labklājību daudzās pasaules vietās. Ik dienas mēs izdarām izvēles, kas ietekmē apkārtējo pasauli, bet, izvēloties atbildīgu pārtikas patēriņu, mēs varam dot savu ieguldījumu, lai pasaule mums apkārt veidotos tāda, kādu gribam to redzēt. Ikdienā šķiet – mūsu mazās izvēles ir pārāk niecīgas, lai ietekmētu plašo pasauli. 

Tomēr tieši no niekiem rodas lielas lietas, un svarīgi sākt pašiem ar sevi. 

Pirkt mazāk.

Ja pierasts pie pilna ledusskapja, sākotnēji ir grūti nepirkt tik daudz, lai pa otru galu neizlietotu atkal nemestu ārā. Tomēr tas ir vien sava rakstura treniņš ikdienā pie katra pirkuma pārtikas veikalā divreiz padomāt. Vislabāk ieradināt sevi uz veikalu doties ar sarakstiņu, kādus tieši produktus nepieciešams iegādāties.

Pāris reizēs var uztrenēt arī ieradumu apskatīties pārtikas produkta derīguma termiņu un iecerēto pirkt tik daudz, cik var paspēt izlietot noteiktajā laikā. Pat ja tirgotājs piedāvā izcilu cenu mocarellas sieram, bet ar derīguma termiņu vien pāris dienu garumā, ieteicams padomāt, cik reižu tuvākajās dienās plānojat baudīt ēdienu ar šo sieru. Varbūt pietiks tikai ar vienu iepakojumu tās dienas vakariņām. Arī ar izcilu cenu nekāds ietaupījums nesanāks, ja trīs atlikušos iepakojumus izmetīsiet miskastē. 

Nevajag kautrēties preci arī pasmaržot, lai pārliecinātos, vai tai nepiemīt neraksturīga smarža. Atcerieties – agrāk taču nemaz uz katra produkta nebija uzspiests derīguma termiņš. Lauku pienam un sviestam taču arī govs tādu neizdrukā. Deguns un mēle ir veci, bet labi pārbaudīti mehānismi, kā noteikt produktu svaiguma pakāpi. Te vietā atcerēties, ka arī no ierūguša piena sanāk izcilas pankūkas, bet ne pirmā svaiguma sviestu var izmantot cepšanai.

Kā uzglabāt?

Uzglabājot pārtikas produktus, ir vērts uzmest aci tā marķējumam – kādā temperatūrā tas jāuzglabā, lai nesabojātos. Pārtika, kas jātur aukstumā no 0° C līdz +6° C, piemēram, gaļa un gaļas produkti, piens un piena produkti, zivis un zvejas produkti, salāti ar krējumu, saldie ēdieni, konditorejas izstrādājumi ar krēmu, nekavējoties jāliek ledusskapī. Jēlie produkti no gatavajiem jāuzglabā atsevišķi. Ledusskapī svaigus dārzeņus vai, piemēram, sieru, nevajag turēt blakus jēlai gaļai vai zivīm. Produktus vēlams uzglabāt slēgtos traukos vai rūpīgi nosegtus. Starp citu, var atgriezties pie jau pieminētajām papīra tūtām. Papīrs vēl joprojām ir viens ļoti labs materiāls (un videi krietni draudzīgāks par plastmasu) produktu uzglabāšanai.

Papīrā ietītus ledusskapī gana ilgi svaigus var uzglabāt lielāko daļu dārzeņus un zaļumus. Ir vērts iegādāties dažāda tilpuma traukus produktu uzglabāšanai un arī pirkšanai. Bez sen zināmā papīra produktu iesaiņošanā tikpat labs variants ir stikla trauki. Izcili, ja tuvumā ir pārtikas veikals, kurā pārdod sveramo krējumu, biezpienu un citus produktus. Tas krietni samazinās ikdienā izmetamās plastmasas daudzumu. Arī uz darbu līdzi ņemamo ēdienu var ielikt daudzkārt lietojamā trauciņā, bet sviestmaizes – papīra maisiņā. Tagad veikalos nopērkamas dažādas pudeles un termosa krūzes, kurās paņemt līdzi ūdeni jeb tēju. 

Produktus, kas vienreiz ir atkausēti, atkārtoti nevajadzētu sasaldēt, jo tādējādi pasliktinās to organoleptiskās īpašības (garša, krāsa, konsistence u.c.) un uzturvērtība. Ja plānā ir, piemēram, viesiem gatavot dažādus salātiņus, mērces, kurām izmantots krējums un majonēze, salātiem labāk pievienot neilgi pirms ēdiena pasniegšanas, līdz galam nesagatavotus tos var svaigus uzglabāt ilgāk. Salātus – rasolus, siļķes kažokā – un citus kulinārijas izstrādājumus nevajadzētu atstāt pārlieku ilgi istabas temperatūrā, ja neapēd visu tajā pašā dienā, tie jānovieto aukstumā un jānotiesā ne vēlāk kā nākamajā dienā.

Arī kūkas, tortes ar krēmu nav ieteicams ilgstoši turēt istabas temperatūrā, jo krēmā var savairoties mikroorganismi, kas var kļūt par saindēšanās iemeslu.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

20180809-0915-20180706-1258-projekta-log

Saimnieko gudri