Artūrs Pauliņš: „ Izeju uz startu ar vienu domu – uzvarēt”

Ziemeļlatvija.lv uz interviju aicināja Latvijas izlases orientieristu, grundzālieti Artūru Pauliņu, kurš pastāstīja par to, kā sācis nodarboties ar sportu, kā noritēja gatavošanās šajai sezonai, un kādu sapni Pauliņš vēlas realizēt sava sportista karjeras laikā.

Pastāsti lūdzu, kā sāki nodarboties ar orientēšanās sportu?

Tas bija tad, kad sāku iet pirmajā klasē, respektīvi, man bija astoņi gadi. Liels paldies jāpasaka sporta skolotājam  Grundzāles pamatskolā Mārim Stabiņam, kā arī brāļiem,kuri mani piesaistīja šim sporta veidam.    Vai tad kad sāki nodarboties ar orientēšanos domāji, ka izaugsi līdz Latvijas izlases sportistam, vai arī piedalījies, lai vienkārši labi pavadītu brīvo laiku?  Es jau kopš mazotnes esmu bijis viens no labākijiem savā vecumā visās vecuma grupās, domāju, ka tas atnāca kā loģisks iznākums. Kopš sevi atceros, vienmēr esmu izgājis un iziešu uz starta līnijas tikai ar vienu domu - uzvarēt, un tāda doma mani pavadīja arī bērnībā.    Kas ir tas aspekts, kas Tevi pieaista orientēšanās sportā, lai Tu tam ziedotu savu laiku, naudu un veselību?  Mani piesaista pats process. Katra diena, katrs starts ir jauns izaicinājums un es nekad nezinu kāda būs distance. Tas padara šo sportu interesantu. Un es arī apzinos savas spējas skriešanā vai vieglatlētikā, kur nekādus lielos mākoņus aizsniegt nevarēšu.    Kā noritēja sagatavošanās šī gada sezonai, kas jau ir sākusies?   Treniņprocess noritēja labi līdz 19. februārim, kad izmežģīju kāju vienā no basketbola spēles epizodēm. Vēl šodien no šīs traumas neesmu atguvies - nevaru trenēties par 100 %. Ziemā liku uzsvau uz apjomu, lai vēlāk attiecīgi uzaudzētu ātrumu un uz augustu (kad notiks Pasaules čempionāts) būtu maksimālā formā. Ziemā vidēji mēnesī saskrēju ap 600 km. Tagad plāni ir pamainījušies, bet mērķis nav mainījies.    Ziemā esi manīts spēlējam basketbolu Smiltenes un Alūksnes čempionātos, kuros esi bijis savu komandu līderis. Basketbols arī ietilpst tavā treniņplānā, lai veiksmīgāk sagatavotos orientēšanās sezonai?  Līdz šim basketbols ietilpa manā treniņprocesā kā veiksmīgs komponents. Bet pēc pēdājās traumas, varu apgalvot par 70 %, ka vairs nespēlēšu basketbolu. Arī pirms tam esmu guvis taumas, spēlējot strītbolu. 

Kā esi iesācis šī gada sezonu?   Sezona ir uzsākta smagnēji, jo vēl īsti neesmu parādījis savu potenciālu, līdz ar to ar rezultātiem neesmu apmierināts, bet ir novērojamas pozitīvas tendeces. Pirmajā Latvijas sprinta kausa posmā, kurā ierindojos 5. vietā jutos samērā tuvu formai, tikai neveiksme neļāva uzvarēt ar desmit sekunžu atrāvienu. Tagad gribu labi sagatavoties Latvijas čempionātam sprintā, kur ir jāaizstāv čempiona tituls, kā arī par sliktu nenāktu medaļa garajā distancē - tā kā motivācija ir.    Kādu mērķi esi sev izvirzījis sev šaja sezonā?  Iepriekšējās sezonās esmu runājis skaļi par saviem mērķiem, bet šoreiz atteikšos nosaukt konkrētas vietas kādas gribu iegūt, bet kā galvenais nosacījums priekš turpmakajiem gadiem ir - lai būtu izaugsme. Protams, jāsāk ar iekļūšanu izlasē uz Pasaules čempionātu un tad jau varešu attiecīgi sagatavoties.    Kuras Tev būs nozīmīgakās sacensības šosezon?  Pasaules čempionāts, bet vēl jāmin Latvijas čempionats sprintā un stafetēs, kas ir īpaši svarīgi priekš sponsoriem, lai būtu rezultāti ko parādīt.    Vai šosezon turpināsi startēt Smiltenes novada orientēšanās kluba „Azimuts" sastāvā?

Šosezon ir notikušas pārmaiņas un Smiltenes „Azimutu" esmu nomainījis pret „Mežmalas/ Madonas novads". 

Vairākus gadus esi startējis arī Zviedrijas orientēšanās klubā. Pastāsti lūdzu kā Tu tur nokļuvi, kādās sacensībās startēji, vai esi apmierināts ar pavadīto laiku tur un plāno arī šogad startēt kādā no Zviedrijas klubiem?  Es jau sesto gadu pārstāvu zviedru klubu „ Rehns bk", nokļuvu klubā pateicoties draugiem, kas ieteica šo klubu. Katru gadu pārstāvu šo klubu dažādās sacensībās, starti Zviedriijā ir neatņemama sastāvdaļa ceļā uz izaugsmi. Jau aprīļa beigās došos uz Zviedriju, lai trenētos un pārstāvētu šo klubu pasaules lielākajās stafetēs - Tiomilā.    Vasarā Smiltenē notiks vienas no Latvijas un Baltijas lielākajām orientēšanās sacensībām "Kāpa 2011", kurās Tu būsi viens no favorītiem elites grupā. Vai uzskati par priekšrocību to, ka pārzini Smiltenes apvidu, un tas varētu Tev palīdzēt attiecībā uz konkurentiem?  Jā, šis notikums arī man šogad ir ļoti svarīgs un teikšu bez vilcināšanās, ka mērķis ir iekļūt pirmajā trijniekā un, iespējams, vēl augstāk. Es uzskatu, ka man nebūs diži lielās priekšrocības, jo distanci var izplānot dažādi, un ir iespējamība kļūdīties arī sev zināmās vietās, tā kā jākoncentrējas būs jau tāpat maksimāli. Tik varēsu iziet uz starta līnijas ar lielāku pārliecību.    Kā Tu vērtē Smiltenes novada orientēšanas kluba "Azimuts" jauno sportistu izaugsmi? Vai redzi kādu puisi vai meiteni, kas tuvākajā laikā varētu sekot tavam piemēram un iekļūt Latvijas izlasē?  Uzskatu, ka pateicoties Mārim Stabiņam, Smiltenes sporta skolā ir vieni no talantīgākajiem jaunajiem sportistiem Latvijā. Daži jau ir iekļuvuši izlasē un pavasarī pārstāvēs Latvijas izlasi Itālijā. Noteikti jāizceļ Ilgvars Caune un Matīšs Slikšjānis, kuri darbojas ar pareizo degsmi un attieksmi. Novēlu to nepazaudēt un tikai pilnveidoties, jo šajā sporta veidā ir kur pielikt un var atklāt ko jaunu pat sešdesmit gadu vecumā,    Vai Tu saskati orientēšanās sportam vietu olimpiskajās spēlēs, un cik Tavu prāt reāli to piepildīt?  Es noteiktu to saskatu, bet pagaidām ir problēmas ar iekļaušanu. Uzskatu, ka orientēšanās sportu var izveidot gana skatāmu gan pie televizora, gan vērojot klātienē, un šis sporta veids ir daudz dinamiskāks un interesantāks nekā vidusmēra cilvēkam šķiet. Ceru, ka orientēšanās sportu iekļaus olimpisko spēļu programmā, un es savā mūžā spēšu uzskriet olimpiskajās spēlēs.    Kāds ir Tavs sapnis ko vēlies realizēt savā sportista karjerā?  Mans sapnis ir kļūt par Pasaules čempionu. Es dažreiz sapņoju kā izrauju uzvaru pasaules čempionatā stafetē un finišēju ar paceltām rokām.

Citas ziņas