Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atbalsta piedāvātos risinājumus komunālo pakalpojumu parādu problēmai

Analizējot iemeslus, kādēļ palielinās dzīvokļu īpašnieku parādi par komunālajiem pakalpojumiem, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka situācijas risināšanai jāīsteno pasākumi divos virzienos.

Lai ilgtermiņā novērstu parādu veidošanos, konsekventi jāturpina darbs pie nodarbinātības veicināšanas un mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstības, kas palielinātu cilvēku ienākumus un ļautu savlaicīgi veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem.

Savukārt, lai sekmētu esošo parādu efektīvu un ātru piedziņu, kā arī lai novērstu jaunu parādu veidošanos un mazinātu ļaunprātīgo nemaksātāju skaitu, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas cita starpā arī uzlabotu dialogu starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem.

Minētie priekšlikumi apkopoti informatīvajā ziņojumā, kas šodien, 20.martā, tika skatīts Ministru kabineta sanāksmē. Informatīvajā ziņojumā EM piedāvā noteikt arī konkrētus uzdevumus un to izpildītājus, kas MK sēdē tika atbalstīti.

Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas un Latvijas Namu pārvaldnieku asociācijas speciālisti secinājuši, ka parādu problēma aplūkojama divos aspektos - ko darīt ar esošajiem parādiem un kā mazināt to rašanos nākotnē.

Lai nodrošinātu esošo parādu efektīvu un ātru piedziņu, pirmkārt, būtu veicināma parāda atgūšana ārpus tiesas, t.sk. izveidojot parādnieku reģistru.

Otrkārt, jāveicina apsaimniekotāja dialogs ar dzīvokļu īpašniekiem. Īpaši svarīgi tas ir parāda izveidošanās sākumposmā, kas ļautu samazināt parāda uzkrāšanos. Ekonomikas ministrija plāno rosināt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, papildinot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligātās darbības, kā arī pārvaldītāja pienākumus ar uzdevumu pēc noteikta termiņa notecējuma rakstveidā brīdināt dzīvokļa īpašnieku par parādsaistību esamību un aicināt tās nomaksāt. Tāpat plānots noteikt termiņus tiesvedības uzsākšanai pret dzīvokļa īpašnieku, ja tas atvēlētajā laikā nav nomaksājis izveidojušos parādu.

Treškārt, viens no instrumentiem, kas veicinātu parādu efektīvāku piedziņu, ir pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā par maza apmēra prasībām, kuru izskatīšana varētu būt īsāka un rezultāts ātrāks, nekā parastā tiesvedības procesā. Šajā kontekstā nepieciešams pārskatīt arī valsts nodevu sistēmu par prasības pieteikumu iesniegšanu lietās par maza apmēra prasībām un samazināt nodevas par prasības nodrošināšanu.

Apspriešanai piedāvāts kā vienīgo veidu personas aicināšanai uz tiesu noteikt aicinājuma sūtīšanu uz personas deklarēto dzīvesvietu. Tas nozīmētu atteikties no esošās prakses (kas tiesvedības procesu ievērojami paildzina) par personas aicināšanas uz tiesas sēdi ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis" gadījumos, kad tā nav sastopama deklarētajā dzīvesvietā.

Savukārt, vērtējot sprieduma izpildes izmaksu samērīgumu, konstatēts, ka nepieciešams pārskatīt maksājumu apmēru, ko veido tiesu izpildītāja amata atlīdzība un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi. Attiecīgi grozījumi jau tikuši sagatavoti un nodoti apspriešanai ministrijām.

Jau esošo parādu efektīvāku piedziņu, savukārt, var nodrošināt gan ārpus tiesas ceļā, vēršoties pret parādnieku ar aicinājumu segt parādu pa daļām (sastādot atmaksas grafiku), bet ja tas nav iespējams, ceļot attiecīgu prasību un piemērojot tos priekšlikumus, kas attiecas uz prasības nodrošinājumu.

Problemātiskāk ir rast risinājumu par nekustamajiem īpašumiem, kur parāda piedziņa nav iespējama (nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar ķīlu un tā vērība ir zemāka par ķīlas vērtību un parādniekam nav citas mantas).

Tādēļ nemainot Civilprocesa likumā noteikto prasījumu apmierināšanas secību, problēmu ar parāda piedziņas iespējamību nevar atrisināt. Tā kā pašlaik šādu pieeju neatbalsta ne banku sektors, ne Tieslietu ministrija, problēma īstermiņā var tikt risināta ārpus normatīvo aktu regulējuma - t.i., ja visi kreditori savstarpēji vienojas par attiecīgo maksājumu segšanu kā pagaidu risinājumu.

Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka šāds īstermiņa risinājums nenozīmē, ka no parādnieka attiecīgais parāds netiks pieprasīts. Stājoties spēkā spriedumam, ar tā izpildi nodarbosies tiesu izpildītājs un piedziņai šajā gadījumā nav noilguma. Tas nozīmē, ka piedziņas iespējamība tiks pārbaudīta visas parādnieka dzīves laikā.

Citas ziņas