Izstrādāta trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtība

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu „Trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtība", ko šodien, 14. jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Dokumenta projekts izstrādāts, jo šā gada 1.jūlijā stājās spēkā Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums, kurā noteikts izstrādāt noteikumus trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtībai. Līdz šim trušu un kažokzvēru pārraudzības kārtība nav noteikta ar MK noteikumiem. Noteikumu projektā  paredzēta kārtība, kādā tiks veikta trušu un kažokzvēru pārraudzība, kā arī kārtība, kāda tiks uzskaitīti un reģistrēti pārraudzības un vērtēšanas dati. Noteikti arī ganāmpulka īpašnieka un fiziskās personas, kas veiks trušu un kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu, tiesības un pienākumi, kā arī noteiktas šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas funkcijas trušu un kažokzvēru pārraudzības procesā.

 Plānots, ka trušu un kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu varēs veikt fiziskā persona, kas ir saņēmusi atbilstošu sertifikātu attiecīgās darbības veikšanai vai apliecību šī darba veikšanai vienā ganāmpulkā. Fiziskā persona, kas veiks trušu pārraudzību, pārraudzības datus gan papīra formā, gan elektroniski reģistrēs ciltsdokumentos un šos datus nosūtīs truškopības organizācijai. Savukārt kažokzvēru pārraudzības un vērtēšanas datus par iepriekšējo pārraudzības gadu kažokzvēru organizācija saņems no fiziskās personas, kas veikusi kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu, tāpat gan papīra formā, gan elektroniski. Pēc pārraudzības datu saņemšanas kažokzvēru organizācija šos datus apkopos un analizēs.

Turpmāk  truškopības organizācija uzturēs un administrēs datubāzi „Rabis", un pārraugs pārraudzības datus varēs reģistrēt tajā. Tas atvieglos pārraudzības datu apmaiņu starp truškopības organizācijām un pārraudzības ganāmpulku īpašniekiem, turklāt gan pārraugs, gan ganāmpulka īpašnieks pretī saņems datu apkopojumus un izdrukas. Kažokzvēru organizācijai pagaidām nav izveidota atsevišķa datubāze.

Šobrīd šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu valstī ir ieguvuši Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība „Trusis un citi", Latvijas Šķirnes Trušu audzētāju asociācija, SIA „Latvijas Zvērkopju asociācija" un biedrība „Latvijas Šinšillu audzētāju asociācija". Normatīvais akts būs saistošs šīm organizācijām, kā arī fiziskajām personām, kas veiks trušu un kažokzvēru pārraudzību un vērtēšanu.

Patlaban trušu un kažokzvēru pārraudzība tiek veikta saskaņā ar šķirnes dzīvnieku organizācijas izstrādāto ciltsdarba programmu.

 

Šķirnes saimniecībās tiek veikts selekcijas darbs ar četru dažādu šķirņu trušiem, no kurām trīs šķirnes - Kalifornijas, Jaunzēlandes sarkanais un Latvijas baltpieris - ir gaļas šķirnes, bet īsmataino trušu šķirni Rex castor ar īpatnēju matu struktūru audzē galvenokārt ādiņu ieguvei un vaislai.

 

Kažokzvēru saimniecībās pārsvarā tiek audzētas dažādu šķirņu ūdeles, lapsas, polārlapsas un šinšillas. Kažokzvēri tiek audzēti kažokādu iegūšanai. Veicot mērķtiecīgu ciltsdarbu, uzlabojot selekcijas rezultātus un atjaunojot kažokzvēru šķirnes, laika gaitā ievērojami uzlabojies kažokādu izmērs un apmatojuma kvalitāte, kālab Latvijas zvērsaimniecībās iegūtajām kažokādām ievērojami uzlabojusies konkurētspēja starptautiskajās kažokādu izsolēs.

 

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā  un publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis".

Vairāk informacijas par dokumentu: [http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40222378].

Citas ziņas