Pašvaldību vadītāji uzskata, ka teritoriālā reforma jāaptur 3

Liela daļa pašvaldību vadītāju nule kā sapratuši, ka novadu izveidošanai var nepietikt naudas, jo labos nodomus var izjaukt finanšu krīze.

 

Ir skaidrs - ja jau naudas var pietrūkt administratīvajiem pārkārtojumiem, tad visam pārējam tās vispār nebūs. Tādā gadījumā reformai zūd jēga, jo likumā par teritoriāli administratīvo reformu ir noteikts, ka tās galvenais mērķis ir uzlabot iedzīvotāju apkalpošanu.

 

Valdība gan, neskatoties ne uz ko, vēlējās iespējami ātrāk panākt pozitīvu balsojumu Saeimā, tikai parlamenta deputātes Janīnas Kursītes kvēlā runa, ka tik svarīgu lietu, kas skar visus iedzīvotājus, nevar izlemt dažās minūtēs naktī, lika šo jautājumu pagaidām atlikt.

 

Nevar taupīt un attīstīt novaduValkas rajona padome par to runāja ārkārtas sēdē un uzskata, ka reformu uz kādu laiku vajag iesaldēt. Padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins stāsta, ka padomes locekļi tā nolēmuši, pārrunājot pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un nākamā gada budžeta iespējas.

 

 

"Būs jātaupa, bet jaunu novadu veidošana prasīs jaunus izdevumus. Kamēr ir šāda situācija, domāju, ka nav prātīgi par katru cenu īstenot reformu. Kā Zemnieku savienības biedrs es apvienošanās procesā atbalstu arī brīvprātības principu," saka U. Birkenšteins.

 

Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa gan uzskata, ka pašreizējais līdzekļu trūkums kopumā situāciju nemaina, jo naudas nebūs arī tad, ja novadu veidošanu atliks. Pēc viņas domām, reformu atlikt vēlas tie, kuri to vispār negrib. "Visa vaina ir tā, ka reforma pārlieku ilgi ir vilkusies. Pašvaldību vadītāji 10 gadus ir sēdējuši uz koferiem un gaidījuši tās īstenošanu. Vajadzēja visu izdarīt daudz ātrāk, tad mēs jau tagad būtu novados," saka U. Ozoliņa.

 

Budžets saruks, bet izdevumi pieaugsStrenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane atzīst, ka pašlaik novadus iespējams izveidot tikai tur, kur tie ieplānoti identi iepriekšējo rajonu administratīvajām teritorijām. "Tur bāze jau ir, bet tādu kā Strenču vai Smiltenes novadu vajadzēs sākt veidot no nulles. Tas prasīs izdevumus gan materiāli tehniskās bāzes radīšanai, gan dokumentācijas izveidošanai. Tajā pat laikā valdībā jau dzirdētas runas, ka pašvaldībām vajadzēs finansēt arī piecgadīgo un sešgadīgo skolēnu apmācīšanu. Ja tā notiks, tad tas prasīs ievērojamus papildizdevumus, bet ir norādīts, ka mums tie jāsamazina par 15 procentiem. Tad kur un kā lai mēs to novadu veidojam - zem egles vai?" retoriski jautā V. Graumane.

 

Arī Jērcēnu pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Auniņš uzskata, ka ar budžetu, kas mazāks par 15 procentiem, sākot veidot novadu, jukas vien sanāks. "Kad domājām par apvienošanos, rēķinājāmies, ka budžets būs vismaz par 10 procentiem lielāks, bet nu tas būs vēl mazāks. Es nezinu, kā varēs visu izdarīt, kas nepieciešams novadam. Domāju, ka rajona padomei taisnība par reformas apturēšanu uz laiku," saka A. Auniņš.

 

To, ka pašreizējā situācijā būs grūti atrast līdzekļus administratīvajiem pārkārtojumiem, atzīst arī Valkas pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Bašķis. Turklāt neviens no pašvaldību darbiniekiem nevar arī īsti pateikt, kāda kļūs dzīve novados un vai, piemēram, dažas skolas netiks likvidētas. Valdības pārstāvji apliecina, ka daļa izglītības iestāžu, visticamāk, vajadzēšot slēgt, bet kuras un cik tieši, arī nevar pateikt.

 

 

"Turpmāk domāts ieviest principu - nauda iet pakaļ skolēnam. Tas nozīmē, ka finansējumu skolā piešķirs pēc bērnu skaita. Tur, kur skolēnu maz, nebūs arī naudas, bet tad jādomā par iestādes slēgšanu. No otras puses - laukos skola ir izglītības un kultūras centrs. Iespējams, valdība pateiks pašvaldībām - ja gribat paturēt skolu, tad finansējat, bet vai tas katrai lēmējvarai būs iespējams?" spriež U. Ozoliņa.

 

To, ka novadu izveidē nav vienprātības, apliecināja arī pagājušajā nedēļā pie Saeimas nama notikušais pašvaldības darbinieku pikets. No Valkas rajona tajā piedalījās Trikātas pagasta padomes priekšsēdētāja Cilda Purgale. "Braucu tādēļ, ka mēs nevaram reformu īstenot, jo valstij nav naudas. Vai tad atkal grib kārtējo reizi kaut ko izdarīt uz lauku rēķina? Kā var īstenot reformu, ja tai nav naudas?" neizpratni pauž C. Purgale.

 

Arī iedzīvotāji grib nogaidītArī iedzīvotāji gaidāmo reformu uzņem ar bažām. "Vajadzētu vēl nogaidīt. Man šķiet, ka ir pāragri uzreiz mesties novadā. Protams, reformas gatavošanu vajadzētu turpināt, tikai tās īstenošanai rūpīgāk jāsagatvojas. Redzam, ka arī pirmajiem izveidotajiem novadiem nemaz tik labi neklājas. Ja naudas nebūs, grūtības kļūs vēl lielākas," saka Lugažos satiktais Dainis Zeps.

 

 

Timofejs Cuprijanovičs atzīst, ka viņam vienalga. Centrs būšot Valkā un tas tāds patiesībā esot jau tagad.

 

"Ziemeļlatvijai" neizdevās ne no viena pašvaldības vadītāja dzirdēt pārliecinošu atbildi, ka reforma cilvēkiem padarīs labāku dzīvi. Pagaidām viss notiekot kā pasakā "Aizej tur, nezini, kur." Tikai pasakas vietā ir dzīve un valstsvīru pieņemto lēmumu darbību izjutīsim mēs visi.

Komentāri 3

Reformators

Redz kā daudzi baidās par saviem siltajiem krēsliem. Nu tad baidieties, nav ko te iesūnot, dažreiz vajag arī darba vietu pamainīt.

pirms 12 gadiem, 2008.12.16 12:51

reformiste

Aivar, vai reforma jau notikusi? Ziemeļlatvijas svaigākā informācija liecina, ka Jērcēnu pagasts paplašināts līdz Ozolu skolai!

pirms 12 gadiem, 2008.12.16 16:53

pepe

ta apini,kas tev pa dalu kas kuram maisina,tu esi losis un paliksi pa losi . Vai tev ir jega kas ir teritoriala reforma uz kadiem purviem pats brien.

pirms 12 gadiem, 2008.12.16 21:45

Citas ziņas