Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rajonā kūlu dedzina mazāk, taču kulminācija tuvojas 1

Valkā pagaidām ir bijis tikai viens kūlas ugunsgrēks - Pedeles malā Smilšu ielā, turklāt tas notika vēlu vakarā. Pašlaik glābšanas dienesti darbinieki braukā pa Valkas rajonu un uz informācijas dēļiem izliek skaidrojošus bukletus par kūlas dedzināšanas liegumu.

Vecie ļaudis nesaprot - visu mūžu

 dedzinājām, bet tagad nedrīkst

 

 

Ja pilsētā ar pērnās zāles dedzināšanu parasti aizraujas bērni, tad lauku privātteritorijās parasti dedzina veci cilvēki un dara to apzināti. "Viņi ir dedzinājuši visu mūžu un nespēj saprast, kāpēc tas piepeši ir liegts. Pirms nedēļas kāds tantuks Ērģemē dedzināja sauso zāli. Kad aizrādīju un brīdināju par iespējamo sodu, viņai bija lieli brīnumi un pārliecība, ka jaunās zāles augšanai ir jādod vieta," stāsta VUGD Valkas brigādes komandiera vietnieks civilās aizsardzības jautājumos Aleksandrs Primaks.

 

 

Sausumā pietiek ar vienu izsmēķiA. Primaks uzskata, ka visbīstamākās ir šosejas un dzelzceļa malas. Cilvēki nereti izmet izsmēķus pa automašīnas vai vilciena logu. Tumsā lieliski redz, kā no izsmēķa izšaujas dzirksteļu mākonis. Sausai zālei ar to ir gana.

 

Visskarbākā situācija sausajās dienās ir Kurzemē, kur, piemēram, 31. martā dzēsti 50 kūlas ugunsgrēki. Aizvadītajā gadā līdz aprīlim valstī bija nodegušas 12 ēkas. Pavisam pērn sausās zāles dēļ nodegušas 35 ēkas, taču gadu iepriekš - 472, turklāt ir arī seši bojāgājušie.

 

Šogad, salīdzinot ar 2007. gadu, gandrīz trīs reizes ir pieaudzis kūlas ugunsgrēku skaits. Ja aizvadītajā gadā janvārī un februārī ir reģistrēti deviņi kūlas degšanas gadījumi, tad šā gada pirmajos divos mēnešos valstī kūla degusi 32 reizes. Tas lielā mērā saistīts ar silto ziemu un sniega trūkumu.

 

 

Sodi vainīgajiem ir bargiMinistru kabineta Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka "zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana". Zemes īpašniekus vai pārvaldniekus var saukt pie administratīvās atbildības par teritorijā pieļautu pērnās zāles dedzināšanu. Administratīvo protokolu vainīgajai personai ir tiesīgi sastādīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki. Vainīgo personu var sodīt ar naudas sodu no 200 līdz 500 latiem vai piemērot administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm, taču, ja dedzināšanas rezultātā nodarīts fizisks kaitējums cilvēkiem vai viņu mantiskajām vērtībām, var saukt pie kriminālatbildības.

 

Pavasari raksturo stiprs vējš ar strauji mainīgu virzienu, tādēļ bīstama ir gan kūlas, meldru, gan ugunskuru dedzināšana, jo dzirksteles var aizdedzināt ne tikai tuvos priekšmetus un ēkas, bet var pārvietoties pat kilometriem tālu.

 

VUGD iesaka vecākiem brīdināt savus bērnus par iespējamām sekām tiem vieglprātīgi spēlējoties ar uguni. Kūlas ugunsgrēku dzēšanu sarežģī grūta piebraukšana notikuma vietai, ūdens pievešana, liels benzīna patēriņš ceļā un sūkņu darbībai. It īpaši bīstama ir kūlas degšana vēlās vakara stundās, kad liesmas var piekļūt ēkām nemanot un nopostīt tās kopā ar iemītniekiem. Katram iedzīvotājam paškritiski jānovērtē jebkura rīcība ar uguni un tās iespējamās sekas.

Komentāri 1

dardedzis

Sērkociņus paķēru. Gaidu labākus laikus.

pirms 11 gadiem, 2008.04.08 18:23

Citas ziņas