Ričards Melderis: “Šogad esmu sasniedzis savu mērķi -iekļuvis Latvijas izlasē”

Vienā no saulainajām vasaras dienām Smiltenes mājīgajā kafejnīcā "Mūza"uz sarunu aicinājām talantīgo jaunatnes basketbolistu, Valmieras sporta skolas un Latvijas jauniešu izlases spēlētāju smiltenieti Ričardu Melderi. Sarunas laikā aprunājāmies par Meldera pirmsākumiem basketbolā, nokļūšanu Valmierā un veikumu tur, Latvijas izlasi un basketbolista mērķiem, ko viņš vēlas sasniegt basketbolā.

Pastāsti kā sāki nodarboties ar basketbolu?Viss sākās ar to, ka Dzintars Ziediņš veidoja basketbola pulciņu un nolēmu pamēģināt. Pirms tam biju nodarbojies ar futbolu un vieglatlētiku, tomēr īpaši man šie sporta veidi negāja pie sirds. Bet basketbols man iepatikās. Sāku trenēties pie divu gadu vecākiem puišiem.

Notrenējos ar viņiem pusgadu, bet tad Smiltenes sporta skolā tika izveidota arī mana vecuma grupas komanda, kurā ietilpa 1995. -1996. gadā dzimušie puiši. Tad arī sākās pirmās sezonas, kurās man patika gan spēles, gan arī pats trenēšanās process. Jau tad viss man tika pakārtots basketbolam.

Cik gadi Tev bija, kad sāki apmeklēt treniņus?

Tas bija astoņu gadu vecumā.

Tavs pirmais treneris, kurš ar Tevi strādāja vairākus gadus bija Dzintars Ziediņš, kā Tu viņu raksturotu?

Viņš daudz strādāja uz fizisko sagatavotību, uz to balstot daļu no treniņiem. Tas man palīdz arī šobrīd. Mēs pavadījām daudz laika skrienot un izpildot dažādus fiziskās sagatavotības vingrinājumus.

Kā pagāja pirmās sezonas Tevis pārstāvētajai Smiltenes sporta skolai Latvijas jaunatnes basketbola līgā?

Pirmā sezona pagāja bez nevienas uzvaras, otrajā sezonā tikām pie viena panākuma, bet pēc tam izcīnījām par trim, čertām uzvarām, bet manā pēdējā sezonā mums pietrūka divas uzvaras, lai piedalītos pārspēlēs par iespējām spēlēt pirmajā divīzijā.

Pēc vairākām Smiltenē pavadītajām sezonām nokļuvi Valmieras sporta skolā. Pastāsti kā Tu tur nokļuvi, un cik gadu vecumā tas bija?

Tas bija trīs gadus atpakaļ, kad man bija 12 gadi. Pirms manas pēdējās sezonas Smiltenē mums bija draudzības spēle pret Valmieras vienaudžiem, kurā valmieriešu treneris mani pamanīja. Tieši tajā laikā viņiem bija nepieciešams saspēles vadītājs, kurš organizētu komandas spēli Ziemeļeiropas basketbola turnīrā. Pēc turnīra jau sāku vienreiz nedēļā braukt uz treniņiem Valmierā, bet vēl nedaudz vēlāk jau uz treniņiem braucu katru darba dienu un pamazām kļuvu par komandas pamatsastāva spēlētāju.

Kāda bija Tava loma komandā nu pat aizvadītajā sezonā?

Pie saviem 1996. gadā dzimušajiem es gāju pamatsastāvā, bet pie gadu vecākiem puišiem, ja abu grupu spēles ir vien pēc otras, tad es spēlē iesaistos no rezervistu soliņa, ejot uz maiņu. Bet ja ir kāds konkrēts turnīrs vai ja ir tikai 1995. gadā dzimušo spēle, tad es eju laukumā pamatsastāvā.

Ar kādiem rezultātiem Tavas pārstāvētās komandas jaunatnes basketbola līgā noslēdza šo sezonu?

Ar manu 1996. gada komandu, kurā spēlēju tikai pirmo gadu, tika aizvadīta laba sezona, jo sezonā tika piedzīvoti tikai divi zaudējumi, abi pirmajā aplī. Arī finālus aizvadījām veiksmīgi un izcīnījām čempiona titulu. Bet pie gadu vecākajiem sezonā piedzīvojām trīs zaudējumus, kā arī iekļuvām finālā, kur ar piecu punktu starpību atzinām Rīgas Basketbola skolas pārākumu. Pašam fināls sanāca normāls, tikai pieļāvu vairākas kļūdas, ļaujot pretiniekam gūt vairākus vieglos punktus.

 

Kā vērtē savu aizvadīto sezonu tīri individuālajā ziņā?

Tā noteikti bija stabilāka nekā pagājušā sezona, jo vairs nebija tādi cēlumi un kritumi. Vairāk arī esmu iejuties komandā un labāk izprotu visas taktiskās shēmas un sistēmas. Tāpat arī šogad esmu uzkrājis lielu pieredzi trenējoties pie Ojāra Meldera, kurš pussezonu bija arī BK "Valmiera" lielās komandas otrais treneris.

Tāpat pie komandas trenēšanas pieslēdzās arī Gatis Melderis, kurš sezonu iesāka kā BK "Valmiera" galvenais treneris, bet pabeidza kā otrais treneris. Tieši Gata Meldera ieguldījums bija tas, ka viņš mums veidoja sistēmas, pēc kurām arī spēlējām. Spēlējot Valmieras sporta skolā esmu iemācījies spēlēt komandas spēli, jo agrāk centos spēlēt individuāli. Šajā sezonā mans galvenais uzdevums bija nogādāt bumbu pāri laukumam un izdomāt kuru sadarbību izspēlēt.

Kā Tu salīdzinātu sava loma komandā Smiltenes un Valmieras sporta skolās?

Smiltenes sporta skolā mēs bijām diezgan maz spēlētāji, un katram no komandas bija ļoti liela loma tajā cik viņš varēs noskriet, kā viņš varēs nospēlēt un tā tālāk, bet Valmieras komandā mana loma ir piespēļu došana un uzbrukuma organizēšana. Valmiera treneris no manis nesagaida tiaki punktu gūšanu. Smiltenē spēles laiks pēdējā sezonā bija visas 40 minūtes, bet kopš esmu Valmierā man jāspēlē vēl vairāk. Aizvadu visas 40 minūtes laukumā ar sava vecuma čaļiem un uzreiz pēc tam vēl spēlēju kādas 15 minūtes pie gadu vecākiem.

Šobrīd Latvijā jaunatnes basketbola līgas sezona ir noslēgusies. Vai esi fiziski noguris pēc aizvadītās sezonas?

Uzreiz pēc sezonas bija liels nogurums, bet pēc fināliem treneris mums iedeva pāris brīvas dienas, kurās arī atpūtos.

Vai jau esi domājis par nākamo sezonu? Spēlēsi abās (U -16 un U -17) vecuma grupās?

Es domāju, ka nekas īpaši nemainīsies, būs nopietni jācīnās par vietu komandas sastāvā, jo U -17 grupā nāks klāt vairāki spēlētāji, kas radīs papildus konkurenci par vietu komandā. Jebkurā gadījumā viss ir atkarīgs no manis, mana parādītā darba treniņos.

Jau vairākus gadus esmu pamanījis, ka Tu ļoti daudz pats individuāli nāc uz zāli un trenē tieši bumbas driblēšanu. Varbūt pastāsti kas Tevi motivēja pašam sevi piespiest vienam nākt un trenēties?

Tad kad es aizgāju uz Valmieras sporta skolu, mani ielika kā saspēles vadītāju, tomēr es redzēju, ka man dribls nebija no tiem labākajiem komandā. Tētis pamudināja un teica, ja pats nesāksi individuāli strādāt, tad sēdēsi uz soliņa. Tā arī bija mana lielākā motivācija.

Pirmajā vasarā Valmieras komandas nometnē katru vakaru sāku trenēt savu driblu, bet pēc tam arī gāju uz Smiltenes laukumiem, lai pilnveidotu sevi. Vēl es ļoti gribēju sasniegt savus mērķus. Pirmais bija izcīnīt komandā tādu vietu, lai es būtu viens no tiem, no kā ir atkarīgs komandas rezultāts. Šogad esmu sasniedzis vēl vienu mērķi -iekļuvis Latvijas izlasē startam Eiropas jaunatnes olimpiādē. Tāpat izpildīju savu mērķi, uzvarēju ar sava vecuma puišiem jaunatnes līgā.

Pats jau ieminējies par izlasi. Vai jau esi kontaktējies ar izlases galveno treneri?

Pirmo treneri izlasē Mārtiņu Zībartu no sākuma nepazinu, bet pēc dažiem aizvadītajiem treniņiem pamazām iepazinu. Komandas otrais treneris ir Gatis Melderis, kurš man ir labi pazīstams no Valmieras sporta skolas komandas.

Kāds ir Tavs mērķis Latvijas izlases sastāvā, ko vēlies īstenot spēlējot Eiropas jaunatnes olimpiādē?

Mans mērķis ir stabili nospēlēt visas spēles, protams, nepievilt komandu kas uz manis liek lielas cerības. Un protams visa pamatā ir kārtīga aizsardzība, kur gribu nospēlēt labā līmenī?

Vai sekosi līdzi arī Pasaules U -19 Pasaules čempionātam?

Jā, es sekošu, lasīšu internetā jaunākās ziņas par rezultātiem un Latvijas izlasi. No pamatsastāva spēlētājiem gan nepazīstu nevienu spēlētāju personīgi, bet kandidātu sarakstā bija iekļauts Valmieras sporta skolas spēlētājs Mārcis Vītols.

Atgriežoties pie Smiltenes basketbola, kā Tu vērtē basketbola attīstību un perspektīvas šeit?

Smiltenē notiek vietējie basketbola čempionāti, kuros ir iespēja sacensties ar daudz lielākiem un masīvākiem spēlētājiem, gūstot pieredzi. Arī pats esmu spēlējis Smiltenes novada čempionātā, kur gan nospēlēju tikai piecas spēles, jo sapratu, ka ir grūti savienot spēlēšanu Smiltenē un Valmierā.

Bet cik no malas esmu redzējis spēles varu secināt, ka tās ir diezgan saspringtas. Tāpat arī redzu, kā progresē Dzintara Ziediņa un tagad Arta Joksta trenētie mana vecuma basketbolisti, kuri izcīnījuši vairākas uzvaras jaunatnes līgas turnīros.

Valmierā ir arī profesionāla vīriešu basketbola komanda, kura spēlē Latvijas un Baltijas basketbola līgās. Tavuprāt, ja Smiltenē tiktu izveidota kaut vai Latvijas Basketbola līgas otrās divīzijas komanda, tas piesaistītu jaunos basketbolistus?

Valmierā uz lielās izlases spēlēm nāk daudzi mazie bērni, kuri redz savas pilsētas labākos basketbolistus pilsētas komandā cīnoties ar citām Latvijas un Baltijas spēcīgākajām komandām. Tas viņus motivē, jo viņi redz to, ka katrs ieguldot lielu darbu, var spēlēt šajā komandā. Smiltenē šobrīd nav šādas komandas, bet uzskatu, ka šāda līmeņa vienība, kurā spēlētu kāds talantīgais vietējais spēlētājs un pāris citu pilsētu vai valstu basketbolisti, radītu mazajiem bērniem papildus interesi par basketbolu.

 

Vai pats esi regulārs Valmieras lielās komandas spēļu apmeklētājs?

Nē, šogad ne reizi nav sanācis aiziet uz kādu no spēlēm. Tajā laikā, kad lielajiem ir spēle, manai vecuma grupai nenotiek treniņi. To laiku es izmantoju pilnveidojot savu individuālo meistarību Smiltenes sporta hallē.

Kāds ir Tavs kā basketbolista mērķis ko vēlies realizēt?

Augstākais mērķis būtu spēlēšana Eirolīgā.

Bet NBA?

Domāsim reāli. Tur spēlē talanti, kuri ar darbu daudz ir panākuši. Mans mērķis būtu spēlēt Eirolīgā.

Kas Tavuprāt basketbolā ir noteicošais -darbs vai talants?

Es uzskatu, ka darbs, jo smagi strādājot var redzēt to progresu no kā konkrētais spēlētājs ir progresējis. Ar smagu darbu var arī izcīnīt vietu komandā.

Citas ziņas