Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Satraukumam par priežu skuju biršanu nav pamata

Daudz meža īpašnieku zvana mežniecībām un jautā, kāpēc priedēm dzeltē skujas. Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris meža aizsardzības jautājumos Vasilijs Kolačs "Ziemeļlatvijas" lasītājiem skaidro, ka tas ir dabisks process.

 

V. Kolačs ir apsekojis vairākas priežu audzes un pārliecinājies, ka kalst tikai trešajā gadā izaugušās skujas un tās nobirst. "Visas šā un pērnā gada skujas ir savā vietā. Tā tam arī jābūt, ka trešā gada skujām ir jānobirst," lakoniski komentē meža lietu speciālists.

 

V. Kolačs aicina sasparoties visus meža īpašniekus un apsekot savas egļu audzes un pārliecināties, vai tur nesaimnieko egļu astoņzobu mizgrauža otrā paaudze. Daudzviet novērojams, ka koku skujas vēl ir zaļas, taču miza jau lobās.

 

 

Vienīgais veids, neraugoties uz zemo koksnes cenu, ir šos kokus nocirst, kamēr tie nav pilnīgi sabojāti. Otrs labums ir tāds, ka no meža dabūs ārā slinkākos mizgraužus. Lielākā vaboļu daļa jau ir iekārtojusies pārziemošanai meža zemsedzē. Slinkākās vaboles cer, ka izdosies pārziemot zem koka mizas.

 

 

Lai kaut ko saglābtu, likumā noteiktajā kārtībā izņemamas ciršanas atļaujas un šie koki pēc nociršanas izvedami no meža. Visos gadījumos ir jākonsultējas ar mežniecības speciālistiem un viņi precīzi pasacīs, kas darāms - veikt sanitārās izlases cirti vai sanitāro kailcirti.

 

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir viens no bīstamākajiem stumbra kaitēkļiem Latvijā, kas bojā par 50 gadiem vecākas egles, jo jaunākas vaboļu attīstībai ir par tievu. Visjutīgākās ir vēja un ilgstoša sausuma novājinātas egles, kas ir vēl pilnīgi dzīvotspējīgas. Lidojošās vaboles sākotnēji orientējas pēc novājināto egļu izdalītajiem terpēniem (smaržas).

Citas ziņas