Tautas balss/8778: Balts sniegs, melnas domas 1

Jaunais gads tik balts, kā nekad- sauc līdzi pārklāt tumšās domas, jūtas un darbus ar balto, bet vēl labāk- pārvērst tumšo baltajā.

Mainīt attieksmi pret bijušo. Decembra sākumā pacēlu roku pret cilvēku. Vienu vienīgu reizi pret vienu pašu. Tas notika tā.

Kādā mazpilsētā, Ērgļos, kopā ar meitu (16g.) gaidījām autobusu, nosalām, iegājām tuvākā veikala priekštelpā sasildīties. Tur kāds inteliģenta paskata vēl pajauns cilvēks ar vēl pakuplu frizūru, stilīgā melnā mētelītī virs ceļiem un šaurās brillītēs aizmuguriski kariķēja vienu pret kaktu ar seju atspiedušos vīru, kurš grīļīgi turējās uz kājām.

Tad kaut ko pateica trim meitenēm, kurām pavērās mutes līdz ausīm, kaut ko uzsauca pircējiem un pačivināja ar kasieri, kura aplaimoti smaidīja. Pēc brīža, veikala nodalījuma durvīs stāvēdams, atkal pievērsās skatītājiem priekštelpā, starp kuriem bija arī viņa paziņas.

Varēja likties, ka pajaunais cilvēks ir kāda vietējā bonzas dēls, ar kuru neviens negrib konfliktēt ietekmīgā tēva dēļ. Viņa vaļīgā uzvedība robežojās ar nekaunību, pat ņirgāšanos par iedzērušo.

Tā viņš turpināja savu solo uzstāšanos, līdz pievērsās manai meitai, pieliecās uz viņas pusi, acis izvalbīdams un, neko prātīgu nevarēdams izdomāt, iečiepstējās visai izaicinoši: „Ko, ko, ko!"

Manī augošajam sašutumam tas bija kā benzīns ugunij, es zibenīgi spēru soli uz priekšu un no augšas uz leju tiešā tēmējumā ar cimdiem labajā rokā cirtu nekauņam starp acīm. Stilīgā brillītes noripoja zemē, mēs saķērāmies, alkohols smaka no viņa neplūda.

Necerēju, ka man viss beigsies ātri un labi, ņemot vērā viņa atbalstītāju spēkus, tomēr pat tie laikam saprata, ka džeks šauj pār svītru un viens no viņiem- pamaza auguma, bet spēcīgām, īsta lauku darba rūķa rokām, mūs izšķīra.

Mana meita guva paraugstundu no sava tēva, ka dāma jāaizstāv vienmēr, visur, jebkuros apstākļos. Nebūtu šo dzīves pamācošo epizodi atcerējies, ja neieraudzītu šo cilvēku TV ekrānā, iezvēlušos mīkstā krēslā ar mazu meiteni blakus, novēlot visiem mums priecīgus Ziemassvētkus.

Mēģināšu izbalināt savas melnās domas. Varbūt man tiešām vajadzēja atsaukties viņa dzīvespriecīgajam garam, tādējādi atbrīvojoties no aukstuma nomācošās varas?

Jo skaistākais pasaulē taču ir cilvēku attiecības. Ja tās ir enerģētiski pilnas ar humoru, dzīvesprieku- kas var būt labāks?

Varbūt Ērgļos ielidojušam zvirbulim nemaz prātā neienāca meitu kaut kā paķircināt, aizvainot, pasmieties par viņu.

Mācība: jebkurā sabiedriskā vietā atrodoties uzmanīgi jāseko apkārt notiekošajam, lai varētu pareizi novērtēt cilvēku rīcību un reaģēt adekvāti, nevis no sava tā brīža noskaņojuma viedokļa. Baltā sniega iespaidā turpinu balināt domas.

Kāds jauns režisors Londonā aizšmauc no restorāniem nesamaksājis. Blēdis? Nē! Taisnīgs atriebējs tiem angļiem, kuri apgānījuši mūsu tautas svētumu un lēti atpirkušies. Režisora filmu dzimtenē slavē, sauc par brīnišķīgu un aicina skatīties.

Cits režisors ar dziedātāju pajoko ar policistiem. Uzreiz jāņem ciet? Sanāca mākslinieks pret varu ne vairs komfortabli uz skatuves, bet skarbi realitātē. Labi, ka abus palaida vaļā, abi uzblieza sportistiem par godu vērienīgu pasākumu.

Aktieris norāva izrādei otro cēlienu? Nu un- kurš savā profesijā nav kaut reizi kļūdījies tā pamatīgāk - lai met akmeni! Misēkļa dēļ nevar „norakt" cilvēku, kurš ir jauks un plaši pieprasīts. Šāds aktieris vienkārši ir labāk jāpieskata, lai pēc tam nebūtu jāžēlojas, ka par lielu talantu par maz rūpējušies...

...sniega tik daudz kā nekad. Varbūt Dievs, redzēdams krīzes melnās tumsas klāto pasauli, dara visu, ko var- sūta Amerikai, Eiropai un mums daudz, daudz sniega. Daudz, daudz baltās krāsas, ar ko pārklāt visu, lai mazinātu tumsu.

Rīgā, 4.janvārī, 2011.g. Patriks Gross.

Komentāri 1

Nu un? Kungs, palasot Jūsu rakstus dažādos portālos, šķiet, ka Jums pašam ļoti patīk kašķēties pilnīgi par visu. Tāds pseido Marģers Martinsons, kurš vienmēr ielien visur ar savu "pareizo viedokli".

pirms 10 gadiem, 2011.01.13 21:45

Citas ziņas