Tautas balss/8778: Latvija- trūcīgākā valsts Eiropā

Pēdējie Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja dati liecina, ka Latvijā trūkumam pakļauti ir 26% iedzīvotāju, kas skaitliski sevī ietver 573 tūkstošus iedzīvotāju, kamēr Lietuvā trūcīgi ir 20%, bet Igaunijā tikai 19,5% valsts iedzīvotāju.

Eiropas Savienībā (ES) par trūcīgiem tiek uzskatīti visi tie iedzīvotāji, kuru ienākumi ir mazāki par 60% no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī.

Baltijas valstu mērogā skatoties šis droši ir viens no gadījumiem, kad lēnīgie Igauņi ir izvirzījušies priekšā. Šādi dati skaidri norāda, ka Igauņu ekonomika ir jāpēta vairāk.

Pamatots ir uzskats, ka pie Latvijas labklājības zuduma ir vainojama valsts budžeta konsolidēšana, cenšoties ietaupīt noteiktā laika posmā noteiktu naudas summu, ko vēlāk adot Valūtas fondam (VF), kā parāda atmaksu.

Problēma šajā shēmā ir tāda, ka budžeta konsolidēšana ievērojami kavē naudas plūsmu valstī un rada bezdarbu, kā rezultātā pieaug trūcīgo iedzīvotāju skaits. Aktualitāte ir arī pabalsti, kas ir jāizmaksā visiem bezdarbniekiem. Palielinoties bezdarbnieku skaitam, ievērojami samazinās nodokļu maksātāju skaits. Rezultātā, traucējot naudas plūsmu, samazinās valsts ieņēmumu apjoms.

Lai sekmīgāk risinātu esošo problēmu, Latvijas valdībai ir jāsamazina nodokļu slogs. Ja trūkuma cietējiem zupas virtuvē izsniedz bez maksas maizes klaipu, tad valdībai trūcīgajai tautai (atzīstot visu valsti par trūcīgu) ir jāsniedz vismaz 5% „atlaide" ikdienas tēriņiem, samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) no 22% uz 17%.

Šāds solis zināmā mērā liktu piedāvājuma cenām tirgū kristies, tā stimulējot pieprasījumu un radot jaunas darba vietas, tādejādi stimulējot naudas plūsmu valstī, kas sekmīgi atsauktos uz valsts ekonomiku.

Attiecībā uz parāda atmaksu Valūtas fondam (VF), abām pusēm būtu jāvienojas par jauniem parāda atmaksas termiņiem, uzsākot parāda atmaksu pēc ekonomikas atveseļošanas, iepriekš šim mērķim atverot depozītu, tā „audzējot" VF atvēlētos līdzekļus.

Citas ziņas