Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Toreiz dzīvojām uz brīvības viļņa 23

Ir pagājuši 20 gadi kopš toreizējā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Tagadējai jaunajai paaudzei tā ir vēsture, bet vidējai un vecākajai neaizmirstams piedzīvojums un daudzu gadu ilgu piepildījums.

Latvijai vēsturiski nozīmīgajā 1990. gada 4. maijā vairākums Augstākās padomes Latvijas Tautas frontes frakcijas deputātu nobalsoja par to, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai.

 

Tā bija brīvības pasludināšana, ko ar ovācijām un prieka asarām acīs cilvēki uzņēma visā Latvijā, klausoties radio un skatoties televīzijas tiešraidi, kā arī tie simti, kas bija sapulcējušies pie Augstākās padomes ēkas. Vēsturiskajā sēdē piedalījās arī toreizējā Valkas rajona laikraksta "Mūsu Zeme" redaktore Silvija Dorša un fotokorespondents Aldis Māris Dubļāns. Vēlējos uzzināt, ko viņi toreiz izjuta un kā vērtē mūsu neatkarības gadus.

 

Sēde beidzas ar ovācijāmS. Dorša atceras, ka pirms 20 gadiem maija sākumā gan viņa, gan daudzi citi dzīvojuši uz brīvības viļņa. "Visi tik ļoti gribējām brīvu Latviju, ka nemaz nevarējām iedomāties kādu citu pavērsienu sēdē. Cilvēku bija tik daudz, ka mūs, žurnālistus, uzreiz nemaz neielaida zālē.

 

Deputātus gājām klausīties uz maiņām," stāsta S. Dorša. Sēde ilga divas dienas - 3. un 4. maijā. Pirmajā lielākoties notika debates. Silvija atminas, ka, klausoties neatkarības pretiniekos, viņu melu un demagoģijas dēļ gandrīz palikusi bez nerviem. Vēlu vakarā viņa atbraukusi mājās, pa nakti uzrakstījusi avīzei par notikušo Augstākajā padomē un no rīta atkal devusies uz Rīgu.

Nākamās dienas pēcpusdienā zālē vispirms ielaida tikai fotokorespondentus. Redaktorei nācās no kolēģa paņemt vienu fotoaparātu un tikai tā viņa varējusi tikt zālē. Tur viņa dabūjusi sēdēt telpas aizmugurē uz paaugstinājuma. "Kad mums priekšā nostājās fotokorespondenti, neko vairs nevarējām redzēt.

Piecēlāmies kājās, tāpat neko neredzējām. Netālu no manis sēdēja luterāņu arhibīskaps Kārlis Gailītis. Viņš aicināja novilkt kurpes un kāpt uz krēsliem. Tā arī izdarījām," saka S. Dorša.

Cilvēku bija tik daudz, ka grūti būtu pat adatu nosviest zemē. "Sēdi vadīja Anatolijs Gorbunovs. Kad viņš sāka lasīt balsošanas rezultātus, šķita, ka viņš to dara pārlieku lēni. Tiklīdz bija skaidrs, ka deklarācija pieņemta, runātāju vairs nevarēja dzirdēt. Gan zālē, gan uz ielas skanēja ovācijas," stāsta Silvija.

 

Tas bija gaišu sapņu laiksTas bija ideālu un gaišu sapņu piesātināts laiks. Silvija atceras, ka tolaik par Latvijas nākotni visi domājuši to vislabāko. "Cik esmu noskaidrojusi, tāpat cilvēki jutās arī pēc pirmās brīvvalsts izveidošanas. Tā kā ilgu laiku strādāju ar mazpulkiem, esmu interesējusies un lasījusi publikācijas par Kārļa Ulmaņa darbību. Arī viņam piemita ideālisms un pārliecība, ka brīvā Latvijā cilvēkiem jāklājas labi. Līdzīgi domājām arī mēs," apliecina S. Dorša.

Viņa uzskata, ka tolaik ļoti daudz neatkarības atjaunošanā izdarīja pēdējie PSRS Augstākās padomes deputāti no Latvijas. "Īpaši man atmiņā palicis toreizējais deputāts Jānis Peters. Viņš izrādīja patiesu interesi par saviem vēlētājiem.

 

Tieši Peters panāca, ka mazā Valkas slimnīca pirmā valstī ieguva kompjūtertomogrāfu. Viņš nopietni strādāja, lai izpildītu savus solījumus. Arī man deputāts veltīja divas stundas sava laika, kad vēlējos ar viņu tikties," stāsta Silvija.

 

Tagad Saeima atgādina teātriKopš tā laika pagājuši daudzi gadi. Liela daļa cilvēku ir vīlusies, jo iedomās izlolotā dzīve brīvā Latvijā neatbilst tagadējai. Daudzi nepareizā saimnieciskā politikā vaino valdību un Saeimu. Nesen arī pirmais Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns publiski paziņoja, ka šī Saeima viņam neko nenozīmē, jo tās darbība līdzinās PSRS laiku varasvīru rīcībai.

 

Arī Silvija atzīst, ka mūsdienās televīzijas pārraides no Saeimas uztver kā teātri. "Tagadējiem politiķiem šajā valstī nav laika valdīt un kārtot valsts lietas. Vispirms viņi cenšas nokārtot savu partiju rebes un apmierināt privātās vajadzības. Savulaik bija populārs sauklis "Kaut pastalās, bet brīvi!". Tagad redzams, ka neviens no tā saucējiem pastalās nestaigā un arī negrasās to darīt.

 

Es joprojām ticu Latvijai, bet neticu tiem, kas pašlaik atrodas pie varas. Sevišķi dusmīga uz valsts varu biju pagājušajā vasarā, kad sākās runas par krīzi un skanēja pamācības, ka esam dzīvojuši izšķērdīgi un nu jāsāk taupīt. Esmu strādājusi 44 gadus un visu šo laiku valstij maksāju nodokļus. Arī mani pieci dēli strādā un nomaksā nodokļus līdz pēdējam santīmam.

 

Es savu pensiju pati esmu nopelnījusi. Kādēļ man pēkšņi jājūtas vainīgai, ka valsts man maksā pensiju? Kad varasvīri pa labi un kreisi izšeptēja naudu, mums neviens neprasīja, vai tā var darīt. Tagad arī mums liek būt vainīgiem pie krīzes. Es tāda nejūtos, jo visu darba mūžu esmu godīgi strādājusi," apliecina Silvija.

 

Nav intereses par valstiPēc viņas domām, tagad arī pie parlamenta deputātiem nav vērts vērsties ar saviem priekšlikumiem, jo, visticamāk, tādu cilvēku uzskatītu par mazliet ķertu. "Nesaku, ka pilnīgi visi politiķi ir tādi. Ticu, ka daļa ievēlēto deputātu sākuši darbu ar vislabākajiem nodomiem, bet viņi vieni neko nespēj izdarīt pret izveidotajiem politiskajiem grupējumiem," spriež Silvija.

S. Dorša pati ir saskārusies ar Izglītības ministrijas ierēdņu neieinteresētību panākt savā jomā uzlabojumus. "Par izglītības jautājumiem esmu bijusi pieredzes braucienos uz vairākām ārvalstīm. Esam redzējuši labas lietas, ko arī pie mums varētu izdarīt.

 

Taču nekas nenotiek. Pēc brauciena uzrakstījām savas idejas un priekšlikumus ministrijai, bet pēc tam viss arī beidzās. Un tad uznāk skumjas domas, kādēļ vispār vajadzēja pūlēties un kaut ko rakstīt," atzīst S. Dorša.

Viņa baidās, ka arī tagadējie jaunieši, kuriem piederēs Latvijas nākotne, neko daudz neiespēs, kamēr varas gaiteņos politiskās intereses būs svarīgākas par valsts interesēm.

Igaunijā par valsti vairāk domāPēc Silvijas domām, Igaunijā valdīšanas stils ir citādāks un vairāk vērsts uz valsts attīstību. "Latvijā valdītāji augstprātīgi pasmaidīja, kad Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess mūsu valstij piedāvāja naudu. Nu daudz vai maz, bet nauda igauņiem bija.

 

Mums tādas nebija, bet smejamies par lēnajiem igauņiem. Es gan domāju, ka viņi visu rūpīgi apdomā un tikai tad dara. Viņiem parlaments un valdība nav tikai tādēļ, lai daži oligarhi no naudas uzbriestu vēl vairāk," secina S. Dorša.

Viņai grūti pateikt, ko varētu darīt, lai dzīve Latvijā kļūtu labāka. "Es esmu apņēmusies nečīkstēt par grūtiem laikiem. Lai arī kā lietas ir iegrozījušās, tā ir mūsu Latvija. Domāju, ka ikvienam latvietim ir skaidrs - Latvijai kā valstij jābūt," saka S. Dorša. Iznākums bija likumsakarīgs A. M. Dubļāns uzskata, ka tādā notikumā kā 1990. gada 4. maija sēdē Augstākajā padomē izdevies piedalīties, pateicoties redaktores enerģijai, jo liela daļa toreizējo rajonu avīžu redaktoru bija diezgan konservatīvi un izvairījās no piedalīšanās neatkarībai veltītos pasākumos. "Toreiz tas tiešām bija liels notikums.

 

Man šķiet, mums izdevās piedalīties sēdē arī tādēļ, ka laikraksts "Mūsu Zeme" bija diezgan augstā līmenī. Bijām ievēroti un saņēmuši vairākus apbalvojumus. Savas tālaika izjūtas man grūti izstāstīt. Pēc manām domām, sēdes iznākums bija likumsakarīgs. Visi notikumi valstī jau labu laiku iepriekš, sākot no pilsoņu komiteju veidošanas, bija it kā savienoti kopīgā ķēdē.

 

Valkā darbojās fotoklubs "Reflex", kur ar savām domām par neatkarības atjaunošanu pulcējās disidentiski noskaņoti cilvēki. Darbojos gan pilsoņu komitejā, gan Tautas frontē, vienu brīdi biju sapinies pat ar sociāldemokrātiem. Neatkarības atjaunošanas deklarācijas apstiprināšana bija loģisks iznākums visām tautas aktivitātēm," apliecina Aldis.

Vēl toreizējam fotokorespondentam spilgtā atmiņā palicis gadu vēlāk brauciens uz Kauņu, kur viņš piedalījās pieminekļa atklāšanā barikāžu dienās bojā gājušo piemiņai. Procesi valstī radījuši pārliecību, ka Latvija noteikti kļūs brīva.

Šogad 4. maiju cilvēki, visticamāk, sagaida ar dalītām jūtām, jo daudzi ir neapmierināti ar politiķu darbību un saimnieciskajām norisēm valstī. Tomēr jāatceras, ka Latvija nav tikai 100 deputātu Saeimā. Tā ir mūsu zeme, kuru mīlam, un tās brīvība katram latvietim ir svēta.

Komentāri 23

vasilits

И где она ,наша свобода и независимость? Где ? Что Вы сделали с республикой? Кому продали и вторую республику Латвия? Этого мы все хотели 20 назад?

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 10:40

atmiņa

Spilgts raksts par to, kā bijušie kompartijas un komjauniešu līderi kažokus apmeta un arī brīvā Latvijā ierosījās siltās un peļņu nesošās vietiņās.

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 11:25

Signe

Pēc pēdējām aptaujām tikai 15% cilvēku,kuri atradās barikādēs,tagad atkal to atkārtotu,lielākā daļa ir vīlusies šajā brīvībā,jo tagad esam brīvi no visa-no darba,no naudas utt.

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 11:41

Jurka

Kur ir brīvība-ja viss ir izzagts un pārdots?un ka tauta ir izbraukusi ne jau aiz labas un skaistas dzīves LV.

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 12:16

XXX

Vasilit, gana esam Tevi dzirdējuši! Pašam neapnīk?
Labāk vairāk domā par savu dzimtenei - liec mūsējai mieru!

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 12:26

Viktors

Vasilīt, nu daudz kas, protams, nav tā, kā kādreiz - pirms 20 gadiem - sapņojām. Bet, ja man jautātu: vai gribi, lai pēkšņi viss būtu kā kādreiz PSRS? Atbildētu: NEPARKO! Nu, bija jau savā ziņā vienkāršāk dzīvot, bet, ...kad atceros visu to idiotismu ar ideoloģiju, "dzelzs priekškaru" un t.t.... nu nemaz mani nemoka nostaļģija! Nemaz!!!! Jau tas vien, ka esam pievienojušies civilizētajai pasaules daļai un jaunajiem tagad tik daudz iespēju, ir ko vērts! Un arī ne tik jauniem (man 54) - iesēdies autobusā (vai kur citur) un brauc uz Parīzi, Berlīoi, Amsterdamu...Ja gribi, paliec tur pavisam, vai tikai aizbrauc ekskursijā! Kādreiz par to pat sapņot nevarējām! Un arī materiālā ziņā pēdējos gados nemaz tik slikti vairs nedzīvojām. Bet krīzes nāk un aiziet! Tā, lūk, tautieti Vasilīt! (esmu krievs pēc tautības un manu tēvu sauca Vasilijs :D).

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 12:34

klikt

Sāku lasīt rakstu un jau par visiem 100% biju pārliecināta, ka komentētājos būs vasilits. Ja mācētu, rupji nolamātos. Arī šajā svētku dienā, kāds atrodās, kas dvēselē iekakā.

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 12:51

galileja

Uz doto brīdi savu mūža lielāko daļu esmu pavadījusi padomijā. Nu ceru, ka tomēr ilgākie mani gadi paies brīvā Latvijā. Un ceru, ka visu to izbaudīt netraucēs tādas personas kā vasilits. Ieteiktu viņiem aizbraukt uz RUS vai Baltkrieviju padzīvot, atēsties to medusmaizi, tad varbūt muti paturētu ciet.

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 12:59

galileja klikt Да что Вам Россия? пускай они там разбираются сами. Скажите ,а чему радоваться? Тому .что все разрушено ,тому ,что свободы нет и нет независимости? Это не праздник Это день поминовения Свободы Латвии.

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 13:50

:(((

Tur jau ir tā nelaime, vasilič, ka Jūs nesaprotat par ko šodien Latvijas tauta priecājas, un no tā visas Jūsu bēdas, žults un ļaunums..šeit vietā teiciens, ka kaķa lāsti debesīs nekāpj...lai kā Jūs censtos provocēt ļaudis...

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 14:53

putnuverotajs

Viss jau ir pareizi, vieni zaudēja brīvību savukārt Latvijas tauta to ieguva. Arī vārds brīvība katram izsaka savu. Vieniem tā ir iespēja uz ielas dzert šņabi un aiz stūra nokārtoties, otriem tā ir iespēja brīvi izteikties un pieņemt lēmumus. Jā , arī tagad Latvijā ir daudz dažādu ķibeļu un vel kādu laiku būs , jo paaudze, kas valsti vada ir padomju laika produkts. Personīgi es ar nepacietību gaidu , kad pie varas nāks jaunieši, kas ir auguši un skolojušies brīvā Latvijā.
Baudiet brīvību un izmantojiet to cēliem mērķiem.

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 15:32

vasilits

О чем Вы тут все толкуете? Кто ответит на простой вопрос. Где эта независимость ,где эта свобода? О чем речь? Я не вижу ни того ,ни другого. Вы видите? Тогда скажите ,покажите . Где?
Наши правители едут на поклон в ЕС ,для того ,что бы там дали разрешение на принятие закона,бюджет страны? Это свобода ,это независимость. К нам приезжают инспектора из МВФ,что бы проверить как мы тут тратим ИХ деньги. Это независимость? Кто мне ответит?

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 15:50

Viktors

Tautieti Vasilīt, pinīgas brīvības un neatkarības šajā pasaulē nav - pat ASV, Vācija, Japāna, Francija kaut kādā mērā ir atkarīgas viena no otras. Protams, ka mazām valstīm, kā Latvijai, tā atkarība ir lielāka. Taču Latvijas neatkarība tomēr ir nesalīdzināmi lielāka kā PSRS laikos. Tu pareizi raksti - "SVF inspektori pārbauda, kā tiek tērēta VIŅU nauda! Tā ir, jo bijām spiesti to aizņemties. Daļēji objektīvu iemeslu, daļēji mūsu varasvīru netālredzības un savtīgo interešu dēļ. Latvijā ir ļoti daudz kā slikta tagad! Tomēr, atkārtoju (skat iepriekšējo komentāru), vismaz es, pusmūža vecuma krievs (tiesa gan, beidzis latviešu skolu) tagadējā Latvijā jūtos daudz labāk nekā Latvijas PSR. Ar visiem tās trūkumiem, savtīgajiem politiķiem, krīzi un t.t. Tas viss laika gaitā būs labojams lielākā vai mazākā mērā! Bet beidzot esam civilizētās pasaules (kura arī nav paradīze, jo paradīzes zemes virsū nav) daļa, ir atvērtas robežas, ir vārda brīvība, ir izvēles iespējas. Un tas tomēr ir pats galvenais!

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 16:27

galileja

Putnuverotājs! Pateici īsi un kodolīgi, labāk vairs nevar! Lai veicās!

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 16:35

Viktors

Galilejai un Putnuvērotājam man arī gribētos iebilst. :D 1. Galilejai. Dzīves līmenis Baltkrievijā un Krievijā visā visumā ir apmēram tāds pats kā LV. Varētu teikt, ka pirms krīzes mazliet labāk bija Latvijā, taču tagad abās iepriekšminētajās kaimiņzemēs. Tiesa gan, milzīgajā un nevienādi attīstītajā Krievijā vidējā alga un pensija ir mazāka, taču arī, piemēram komunālie maksājumi, it sevišķi apkure, transports, benzīna cenas un vēl šis tas ir krietni mazāki. Un Maskavā (4 Latvijas iedzīvotāju skaita ziņā) algas un dzīves līmenis ir krietni vien augstāks nekā Rīgā. Tiesa gan, arī korupcija, princips "es tev, tu man", "čomisms" , organizētā noziedzība, ierēdņu patvaļa un t.t. ir krietni lielāki nekā LV. Baltkrievijā toties nav tik milzīgas iedzīvotāju noslāņošanās un visi ir daudz maz pārtikuši! Un pārsteidz sakoptība, kas tur valda! Bet arī tur taču vairs nav padomija, ne Krievijā un pat ne Baltkrievijā. Tā ka jāatsakās no stereotipiem par mūžīgo slāvu atpalicību! :D
2. Putnu vērotājam. Kaut nu no Jūsu mutes Dieva ausī! Es gan esmu pesimists šajā ziņā - jo tieši neatkarības gados princips "es tev, tu man", "čomisms", korupcija, savtīgu interešu nostādīšana pirmajā vietā, mafiozitāte un t.t. ir kļuvis par gandrīz vai oficiālu normu - dzīvotprasmes etalonu. Un tas viss ar padomju gados neiedomājamu cinismu. Lai kā es nemīlēju padomiju, tomēr patiesība pirmajā vietā - nebija toreiz tas tik ļoti lielā mērā, pat ne tuvu ne, un ar to cīnījās! Dzīve ir gana sarēžģīta "štuka" un ne viss ir tikai balts un tikai melns!:D

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 17:14

labojums:

4.maija balsoshanas rezultaatus nolasiija deputaats Romaans Apsiitis ( tagadeejais obudsmens) nevis Gorbunovs, kaa mineets tekstaa!

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 17:16

galileja Viktoram

Es jau neko, man tikai draugi dzīvo Baltkrievijā un radi Krievijā. Tā kā man tā informācija no 1. mutes, tā teikt. Labi, paliekam katrs pie savām domām, nav vērts kaut ko pierādīt. Tikai vienu momentu par Baltkrieviju. Jā ir sakoptība, jā desa garšo pēc desas, jā komunālie lēti. Bet cilvēks var pzust pēc tam, kad vienu nepareizu vārdu ir izteicis. Vēl man varētu būt tūkstošiem piemēru, kāpēc ilgstoši negribētu atrasties šajās valstīs, bet ekskursijā gan.

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 17:47

VViktors Galilejai.

Man ir tgandrīz tāpat, tikai otrādi - radi Baltkrievijā, draugi Krievijā. Un pats tur esmu bijis ne reizi vien. Krievijā dzīvot negribētu, man tur nepatīk un viss! Baltkrievija būtu vairāk pieņemama, kaut arī neesmu tā režīma piekritējs. Bet pārspīlēt gan nevajag - nav tā, ka pēc "nepareiza" vārda cilvēks pazūd, nu nav! :D Bet ne par to šis raksts un komentāri, es tikai gribēju kliedēt stereotipiskos priekštatus. Un, vai tad tas ir slikti, ja kaimiņvalstis pat labāk par mums dzīvos?! Nē, taču! Galvenais, ka neesam vairs piespiedu kārtā salaulāti, bet varam izvēlēties dzīvesbiedru pēc savas gaumes. Eiropu, Rietumus mūsu gadījumā, pie tam saglabājot krietnu daļu patstāvības. Bet ar kaimiņiem austrumos - labas kaimiņattiecības, cik nu tas iespējams!:D

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 18:02

zzs

Pievienojos putnuverotajam, jo pateiktas manas domas.Un tas, ka viens te nepārtraukti cenšas sēt naidu, tracināt cilvēkus, tos apsaukāt, vienkārši kaitina.Pseido patriots vasilis atradies, būtu labāk turējis muti.Bet, ko lai dara, ja cepure spiež.

pirms 8 gadiem, 2010.05.04 19:18

Pasaku teicējs

Cienījamie komentētāji! Es aicinu vienreiz par visām reizēm sākt ignorēt tādus tipiņus ka Vasilīts ! Neatbildēsim uz viņa murgainajiem komentāriem un vienkārši atstāsim viņu bez ievērības ! Šāda tipa cilvēki tāpat neko nesapratīs ,tā kā ir veltīgi izšķiest savus nervus un vispār reaģēt uz šā "Homo sovieticus" murgiem.

pirms 8 gadiem, 2010.05.05 08:35

Citas ziņas