Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ugunsdzēsēji aicina īpaši rūpīgi ievērot apkures sistēmu un sildierīču ekspluatācijas nosacījumus

Iestājoties vēsākam laikam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina būt īpaši uzmanīgiem, lietojot apkures sistēmas un dažādas sildierīces.Tieši rudenī, iestājoties vēsākam laikam, strauji pieaug ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaits, aģentūru LETA informēja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Raivis Narbuts.

 

Apkures sezonas laikā visizplatītākie ugunsgrēku iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība, ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, šķidrā kurināmā ierīces, kā arī kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi, siltumierīču atstāšana bez uzraudzības, kā arī bojātu vai nolietotu elektrisko apsildāmo ierīču izmantošana.

 

 

Šogad reģistrēti jau 408 ugunsgrēki, kuru iemesli tieši saistīti ar apkuri, bet pērn no bojātām apkures sistēmām un to nepareizas ekspluatācijas izcēlās 749 ugunsgrēki.

 

 

Šajā gadā ugunsgrēkos, kuru iemesls bija apkures ierīču nepareiza vai neuzmanīga ekspluatācija, dzīvību zaudēja četri cilvēki, tajā skaitā divu cilvēku nāvē vainojamas nepareizi izbūvētas apkures konstrukcijas, vienā gadījumā ugunsgrēks izcēlies no bojāta dūmvada, bet vēl kādā citā aizdegušās sadzīves mantas.

 

 

Kā liecina VUGD apkopotā statistika, 2007.gadā visvairāk cilvēku gāja bojā ugunsgrēkos, kuru iemesls bija neuzmanīga rīcība ar atklātu uguni. Tādā veidā dzīvību zaudēja 88 cilvēki. Neuzmanīgas smēķēšanas rezultātā mira 56 cilvēki, savukārt ar apkuri saistītu nelaimes gadījumu rezultātā bojā gāja 16 cilvēki. No tiem deviņi gāja bojā ugunsgrēkos, kuru iemesls bija pārkurinātas krāsnis, seši - dūmvadu un kurtuvju nepareiza izbūve, savukārt viens cilvēks dzīvību zaudēja, nepareizi ekspluatējot šķidrā kurināmā ierīci.

 

 

Kā norādīja Narbuts, ne vienmēr ar apkuri saistīts ugunsgrēks ir tāds, kas izceļas no krāsnīm vai dūmvadiem. Sevišķi pilsētās joprojām aktuāli ir elektriskie sildītāji. Vēloties ietaupīt līdzekļus, iedzīvotāji bieži iegādājas lētus, nekvalitatīvus elektriskos sildītājus, taču to ekspluatācijā ir jābūt sevišķi uzmanīgiem, jo ierīču plastmasas konstrukcijas pārāk ilgas lietošanas rezultātā var sakust un aizdegties.

 

 

Pirms sākt lietot jaunu sildītāju, rūpīgi jāizlasa ierīces instrukcija, lai zinātu, cik ilgi tā drīkst darboties bez izslēgšanas, kur tā jānovieto un tamlīdzīgi. Savukārt, lietojot pašu meistarotus, labotus vai pārveidotus sildītājus, ugunsgrēks var izcelties īssavienojuma rezultātā. Aizvadītajā gadā īssavienojumu rezultātā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki.

 

 

VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma namsaimniekiem jāparūpējas par apkures ierīču drošību, jāiztīra dūmvadi un ventilācijas kanāli. Skursteņslauķiem jāuztic dūmvadu tehniskā stāvokļa pārbaude reizi trīs gados, savukārt kurtuves priekšā grīdu jāpārklāj ar nedegošu materiālu, piemēram, metāla plāksni.

 

 

Ja namsaimnieks apkures aparātu maina pret cita tipa iekārtu, jāpieaicina skursteņslauķis, lai pārbauda dūmvadu un ventilācijas kanālu, nosakot to atbilstību jaunās iekārtas pievienošanai. Šajā ziņā nereti pieļauj kļūdas īrnieki, kuri, vēloties labiekārtot mājokli, izbūvē kamīnus vai taupības krāsniņas, pirms tam nepārliecinoties, vai dūmvads ir piemērots un spēs izturēt jauno papildus slodzi, atzīmēja Narbuts.

 

 

Tāpat dzīvojamo namu apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem vajadzētu parūpēties, lai dzīvojamās telpas tiktu laikus nosiltinātas, tādējādi izvairoties no siltuma zuduma, līdz ar to - pārmērīgas kurināšanas. Jāseko, lai bēniņu un pagraba telpas būtu noslēgtas un tur nevarētu iekļūt nepiederošas personas.

 

 

Iestājoties aukstam laikam, bezpajumtnieki iemitinās māju pagrabos vai bēniņos, un viņiem ugunsdrošība nerūp, atgādināja VUGD pārstāvis, piebilstot, ka, pažēlojot bezpajumtnieku un ļaujot viņam mitināties savā mājā, pats ātri vien varat palikt bez pajumtes un iedzīves.

 

Citas ziņas