Uzņēmēji mudina ieviest kārtību skolu ēdināšanas nozarē

Uzņēmēji norāda uz dempingu un pelēko biznesu izglītības iestāžu ēdināšanā, tādēļ atzīst, ka beidzot ir jāievieš kārtība šajā jomā, ceturtdien vēsta laikraksts "Dienas Bizness".

SIA "Fazer Amica Latvija" rīkotājdirektors Aigars Kaugars atzinis, ka valsts un pašvaldību iepirkumi esot orientēti uz zemākās cenas principa ievērošanu, un tas stimulē dempingu. Turklāt valsts likumdošana kategoriski neaizliedz cenu dempingu un neregulē godīgu konkurenci.

"Arī publiski neanalizētais nenoteiktas izcelsmes dempings ir plaši zināms fenomens skolās un bērnudārzos. Nu, piemēram, mēs zinām, ka valsts ir aprēķinājusi, ka viena pirmklasnieka pilnvērtīga ēdināšana izmaksā 80 santīmu dienā (ieskaitot PVN). Par šādu summu pirmklasnieki tiek ēdināti. Bet ir uzņēmēji, kas apsola 12. klases puišus ēdināt par 50-65 santīmiem. Kā tas ir iespējams?" neizpratni paudis Kaugars.

Neizpratnē par šādas cenas iespējamību ir arī citi nozarē strādājošie. SIA "Raģe" vadītāja Gunta Bernane teic, ka bērnus tik lēti nevar paēdināt pat pie labākās gribas, ja strādā legāli. Minējumi par tik zemas cenas ēdiena sagatavošanas izejvielām un tehnoloģijām ir dažādi, sākot ar tādas gaļas izmantošanu, kam beidzies derīguma termiņš, ar kasei garām aizslīdējušiem maksājumiem jeb neizsistiem čekiem un algu maksāšanu aploksnēs, beidzot ar neslēptu krāpšanos pēc līguma noslēgšanas, kad porciju apjoms neatbilst solītajam.

Pašlaik valdības noteikumi precīzi regulē, tiesa gan, tikai ieteikuma formā, nepieciešamo kaloriju daudzumu dažāda vecuma bērniem, kā arī to, kāda kaloritāte ir optimālā katrā ēdienreizē, bet tas tiekot klaji ignorēts. Cietēji ir ne vien bērni, kuri saņem nekvalitatīvu uzturu, bet arī godīgie uzņēmēji, apgalvo Kaugars.

Vēl esot novērota cenas paaugstināšana burtiski dažus mēnešus pēc līguma noslēgšanas. "Un diemžēl ir skolas un bērnudārzi, kas akceptē šādu negodīgu uzņēmuma politiku," neapmierinātību pauž "Fazer Amica Latvija" rīkotājdirektors, uzsverot, ka cena nevar būt vienīgais kritērijs iepirkumos, bet vajadzētu ņemt vērā arī ēdiena kvalitāti, veselīga uztura kritēriju, kaloritāti, apkalpošanas kultūru un investīcijas. Pašvaldībās izpratne par šo jautājumu esot ļoti zema.

Otrkārt, risinājums būtu valsts vai pašvaldības dotācija ēdināšanai. Kaugars uzsver, ka kvalitatīvai un veselīgai ēdināšanai ir vistiešākā ekonomiskā sasaiste ar sabiedrības veselību. Pēc Sabiedrības veselības aģentūras Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2005./2006. datiem jau šobrīd apmēram 1/5 daļai skolas vecuma bērnu ES ir palielināta ķermeņa masa ar tendenci ik gadu pieaugt par 0,55-1,65%.

"Mūsu kaimiņvalsts Igaunija ir sapratusi, ka tas nākotnē draud ar lieliem veselības aprūpes izdevumiem. Lai risinātu un uzlabotu situāciju, Igaunijā valsts visiem bērniem līdz 16 gadu vecumam, kas apmeklē kādu izglītības iestādi, kompensē aptuveni vienu eiro dienā. Valsts dotācija iet roku rokā ar ļoti nopietnu kontroles sistēmu," viņš saka.

2009. gada rudenī Latvijā aktīvi sāka darboties Lietuvas sabiedriskais uzņēmums "Kretingos Maistas", kas skolēnus solīja pabarot lētāk nekā pašmāju kompānijas. Vietējie nozares uzņēmēji gan apšaubīja lietuviešu solījumus. "Kretingos Maistas" filiāles Latvijā vadītājs Andis Paļeļunas gan apgalvo, ka skolēnus ir iespējams pabarot par 0,68 latiem (ieskaitot PVN) - tieši tik daudz maksā kompleksās pusdienas vairākās Siguldas mācību iestādēs, ko apkalpo "Kretingos Maistas".

Nelielas administratīvās izmaksas un maza peļņa - tie ir galvenie faktori, kā iespējams strādāt ar zemākām cenām.

Lietuviešiem pašlaik Latvijā jau ir 15 punkti - uzņēmums apkalpo skolas, bērnudārzus, valsts un pašvaldības uzņēmumus, plānots apkalpot arī slimnīcas.

Lai risinātu problēmas, Kaugars iesaka saslēgt visas bērnudārzu un skolu ēdināšanas iestādes vienotā atskaites sistēmā, ko kontrolē Valsts ieņēmumu dienests. Tas garantētu, ka no kasēm dienas beigās netiek izņemta nauda un ka tiek maksāti nodokļi par darbiniekiem.

Otrs kontroles mehānisms ir ēdiena kvalitātes kontrole. Pārtikas un veterinārais dienests daudz dara, bet viņu uzdevumos neietilpst pārbaudīt, vai ēdiens uz šķīvja atbilst tam, kas tiek solīts līgumā un ēdienkartē. Igaunijā šis kontroles mehānisms strādājot lieliski, bet tam pamatā ir valsts dotācijas izlietojuma kontrole. Par šiem jautājumiem esot jādiskutē ne tikai bērnudārzos un skolās, bet arī publiskajā telpā.

Kaugars atklāj, ka pašlaik tiek strādāts pie asociācijas izveides. Tiesa, jau pērnā gada oktobrī Izglītības iestāžu ēdināšanas asociācijā apvienojušies vairāku skolu ēdināšanas uzņēmumi. Asociācijas valdes locekle, SIA "IRG" vadītāja Ingvilda Grosberga sarunā ar avīzi norāda, ka viens no organizācijas mērķiem ir ieviest kārtību skolu ēdināšanā.

Jo pašlaik valdības noteikumi attiecas tikai uz pirmajām klasēm, bet pārējām nav nekādu noteikumu, līdz ar to nekas netiek regulēts un katrs baro, kā grib un katram ir sava interpretācija. Viņa pievienojas iepriekš teiktajam, ka iepirkumos nedrīkst kā galveno kritēriju izraudzīt cenu, jo tādējādi jaunā paaudze netiek pilnvērtīgi pabarota. Grosberga domā, ka porciju kaloritātes kontrole būtu jāuzņemas PVD, kura rīcībā jau ir pieredzējuši pārtikas tehnologi ar atbilstošu kvalifikāciju šādu darbu veikšanai.

PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa gan norāda, ka dienesta darbinieki seko tam, kā tiek ievēroti veselīga uztura principi skolās, taču kalorijas netiek pārskaitītas, jo tā esot skolas vadības atbildība. Par veselīga uztura principiem un ieteikumiem gan esot atbildīga Veselības ministrija, kas gatavo jaunus noteikumus šajā jomā.

Citas ziņas