Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uzziņa - Kas ir Šengenas zona

Eiropas nācijas pusnaktī starp ceturtdienu un piektdienu likvidēja pēdējās "Dzelzs priekškara" paliekas, atklājot 24 valstis aptverošu milzīgu bezrobežu zonu no Spānijas līdz Igaunijai.

Šengenas zona un vienotās valūtas eirozona tiek slavētas kā Eiropas Savienības (ES) labākie elementi. Abi projekti ir konkrēti pierādījumi tam, ka neatkarīgu valstu apvienība var nest praktiskus labumus tās pilsoņiem.

1985.gadā nelielajā Luksemburgas ciematā Šengenā parakstītā vienošanās ir ES likums, kas atceļ iekšējās robežkontroles starp līgumu parakstījušajām valstīm.

Tas nozīmē, ka attiecīgo valstu iedzīvotāji var ceļot uz citu Šengenas zonas valsti bez pasu pārbaudes, bet ārzemju ieceļotāji var iebraukt visās Šengenas valstīs ar vienu vīzu.

Šengenas zonas pamatideja ir atvieglot iedzīvotāju pārvietošanos un līdz ar to veicināt pārrobežu ekonomiskās aktivitātes un tūrismu.

Lai kompensētu robežpārbaužu atcelšanu, dalībvalstis ir vienojušās pastiprināt policijas un tieslietu sadarbību. Piemēram, Francijas policijas automašīna, vajājot noziedznieku, var iebraukt kaimiņvalstī Vācijā, iepriekš neprasot saviem Vācijas kolēģiem atļauju iebraukt valstī.

Dalībvalstis ir arī izveidojušas kopīgu datubāzi - Šengenas informācijas sistēmu (SIS), kurā pieejami dati par noziedzniekiem, pazaudēto un nozagto īpašumu, pazudušajiem cilvēkiem un nelegālajiem imigrantiem.

Sākotnējo Šengenas vienošanos parakstīja Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Vācija un Francija. Līdz vienošanās ieviešanai 1995.gadā tai pievienojās arī Portugāle un Spānija.

Nākamo desmit gadu laikā bezrobežu zonai pievienojās arī Itālija, Austrija, Dānija, Grieķija, Somija, Zviedrija un ES neietilpstošās valstis Īslande un Norvēģija.

Lielbritānija un Īrija 2000.gadā pievienojās Šengenas policijas sadarbības zonai, bet atstāja spēkā robežkontroli.

No piektdienas Šengenas zonai pievienojās deviņas jaunās dalībvalstis - Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.

Kipra, kas ES iestājās 2004.gada maijā kopā ar pārējām deviņām valstīm, ir lūgusi uz gadu atlikt tās uzņemšanu Šengenas zonā. Bezrobežu Eiropai vēlas pievienoties arī Šveice.

ES 2007.gada sākumā uzņemtajai Rumānijai un Bulgārijai vēl jāizpilda daudzi drošības kritēriji, lai pievienotos bezrobežu Eiropai.

Pēc paplašināšanas Šengenas zonas robeža stiepjas no Arktiskā loka līdz Vidusjūrai, robežojoties ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Rumāniju, Bulgāriju, Horvātiju un Turciju.

Jaunajā Šengenas zonā dzīvo 400 miljoni cilvēki, un tā plešas aptuveni 3,6 miljonu kvadrātmetru lielā teritorijā.

Pēc pusnakts ir izbeigtas sauszemes un jūras robežkontroles starp līdzšinējām 15 Šengenas zonas valstīm un deviņām jaunajām valstīm, bet pārbaudes lidostās turpināsies līdz nākamā gada martam.

Lidojumu robežpārbaudes vēl turpināsies tādēļ, ka visās Šengenas zonas lidostās ir atsevišķi termināļi reisiem no Šengenas valstīm un pārējām valstīm. Amatpersonas vienojās, ka lidostām būtu vieglāk ieviest jauno piezemēšanās un pasažieru uzņemšanas režīmu kopā ar jauno pavasara grafiku sarakstu, nekā pārrakstīt ziemas grafiku.

Citas ziņas