Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Viedoklis: Būs vieglāk prettiesiski aizvest bērnus uz ārzemēm

Piektdien, 21. decembrī, Latvija piepulcējas Šengenas līguma telpai. Tas nozīmē, ka mūsu valsts iedzīvotājiem aiz muguras palikusi robežkontroles gaidīšana. Tiks atcelta robežas kontrole uz iekšējām robežām (Latvijas - Igaunijas un Latvijas - Lietuvas valsts robeža), kā rezultātā, šķērsojot iekšējās robežas ar šīm dalībvalstīm, vairs nepārbaudīs personas dokumentus. Laikraksts "Ziemeļlatvija" vaicā: - Vai gaidījāt Latvijas pievienošanos Šengenas līguma zonai, un, kā jūsuprāt, šis notikums ietekmēs ceļošanu uz ārzemēm?

 

Dagnija Kalniņa, tūrisma speciāliste:

- Tiešām gaidīju. Galvenokārt tādēļ, lai vairs nebūtu jākavē laiks, gaidot robežkontroli uz Latvijas - Igaunijas un Latvijas - Lietuvas valstu robežām. Bieži problēmas radās, iebraucot Latvijā, jo latviešu robežsargi diezgan ilgi pārbauda savu tautiešu autobusus. Varbūt tas ir svarīgi, meklējot kontrabandu, taču nez vai tādu vestu tūristu grupas vai bērni un jaunieši. Ceru, ka nākotnē būs vieglāka robežas šķērsošana arī ar Krieviju (ceļojot uz/no ne - Šengenas valstīm, tai skaitā Krieviju, robežpārbaude tiks veikta visām personām un transportlīdzekļiem - redakcijas piezīme). Krievu tūristi grib braukt uz Latviju. Arī es pati labprāt iesēstos vilcienā un aizbrauktu un Sankt - Pēterburgu vai Maskavu. Daudzi latvieši vīzu režīma dēļ tur nekad nav bijuši, kaut gan Krievijā ir bezgala interesanti.Ceru, ka Latvijas pievienošanās Šengenas telpai atvieglos ceļošanu arī tāpēc, ka uz robežām vairs nebūs jāuzrāda pase. Savulaik pases dēļ esmu piedzīvojusi kuriozu. Kad pasei izgatavo fotogrāfiju, tā paliek tāda, kāda ir, taču cilvēks mainās. Reiz uz Vācijas - Polijas robežas mani izveda laukā no autobusa, pārbaudīja, lika seju pavērst profilā, jo man mati bija citādā krāsā un citādā frizūrā, nekā pases bildē. Poļu robežsargs saka, - "tā nav jūsu pase". Es saku - "ir". Savukārt viņš pretī - "kāpiet ārā".

Aurika Zīvere, bāriņtiesas priekšsēdētāja:

- Protams, gaidīju, jo ceļošana kļūs brīvāka. Arī ģimenēm it kā vairs nevajadzētu kārtot pilnvaras, ja bērns šķērso Latvijas robežu bez vecākiem citas personas pavadībā, ja jau robežkontrole uz iekšējām robežām tiks atcelta. Taču faktiski bērni tad būs vairāk apdraudēti. Ja robežkontrole nenotiks un attiecīgi neviens nepārbaudīs arī bērnu robežšķērsošanas atļauju, tad svešām personām būs vieglāk prettiesiski aizvest bērnus uz ārzemēm. Līdz šim, ja nepilngadīgais uz ārzemēm devās bez vecākiem, tad viens no vecākiem kārtoja pilnvaru bāriņtiesā vai pie notāra. Faktiski tā ir vecāku atļauja bērnam Latvijas Republikas robežas šķērsošanai, un šo dokumentu arī turpmāk vajadzētu uz robežas pārbaudīt. Piemēram, šobrīd ļoti aktuāli ir tas, viens vecāks dzīvo ārzemēs, otrs - Latvijā un bieži vien starp vecākiem pastāv strīds, pie kura atradīsies bērns. Kamēr pastāv robežkontrole, vecāks varēja vērsties tiesā un lūgt noteikt ierobežojumu otrai pusei neizvest bērnu no valsts. Arī šobrīd viņš var to darīt, taču ir problemātiski, kurš uz robežas kontrolēs tiesas piespriesto lēmumu. Tikko saskāros ar konkrētu gadījumu, kad jau tagad mamma aizbrauca ar bērnu uz ārzemēm, tēvam nezinot. Tētis par to ir ļoti neapmierināts, jo visu laiku rūpējās par meitiņu, kamēr mamma bija ārzemēs.Uzskatu, ka arī turpmāk vecākiem jākārto pilnvara, ja bērns bez viņiem ceļo uz ārzemēm, un tai, tāpat kā pasei, ir jābūt līdzi. Ja, piemēram, svešā valstī izraisās konflikts, tad jābūt pamatam, kāpēc bērns atrodas šajā valstī un kāpēc vecāki viņam ļāva šķērsot Latvijas robežu.

Citas ziņas