Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ziemeļlatvija vaicā: Kādu risinājumu jūs piedāvājat, lai samazinātos klaiņojošo dzīvnieku skaits ielās? 10

Jānis Pavlovskis: Šī ir valsts līmeņa problēma

Rita Luguze:Problēma, kuru ir grūti novērst

Uldis Rudzītis: Nebarojiet klaiņojošus dzīvniekus

Jānis Pavlovskis, kinologs: Pirmkārt, šo problēmu vajag risināt valsts līmenī. Pašreiz tas lēnām arī tiek darīts. Otrkārt, patversme mūsdienās nepilda visas tai paredzētās funkcijas, arī kontrole pār patversmēm ir sarukusi. Tas viss ir līdzekļu trūkuma dēļ.

Patiesībā dzīvniekus pamet maz. Lielākoties dzīvnieki, kuri atrodas bez uzraudzības, ielās klaiņo jau vairākās paaudzēs. Protams, kādreiz tas ir noticis cilvēka bezatbildības dēļ, kuras rezultātā uz ielas izmestie dzīvnieki ir savairojušies.

Ļoti daudz cilvēku nespēj samaksāt vetārstam, lai dzīvnieku sterilizētu, tāpēc šobrīd ir ļoti daudz bezšķirnes suņu, kuri tiek dāvāti pa labi, pa kreisi. Cilvēki nespēj uzturēt dzīvniekus, jo kopšanā ir jāiegulda nauda. Labākajā gadījumā dzīvnieks nonāk patversmē, sliktākajā - uz ielas. Ja redzat dzīvnieku, kas uz ielas ir bez uzraudzības, saskaņā ar likumu ir noteikti jāziņo tuvākajai patversmei. Taču bieži vien pašvaldībai nav līdzekļu, lai aizbrauktu klaiņojošam dzīvniekam pakaļ, tāpēc tie turpina klaiņot apkārt un vairoties.

Rita Luguze, Valkas dzīvnieku patversmes vadītāja un vetārsta palīdze:

Problēmu, kas saistās ar klaiņojošiem dzīvniekiem, ir ļoti grūti novērts. Visbiežāk pamet slimus dzīvnieciņus, tomēr ir bijuši gadījumi, kad tiek pamesti pilnīgi veseli dzīvnieki. Parasti klaiņo kaķi, suņu ir mazāk. Ir labi, ja cilvēki piezvana un paziņo par dzīvnieku, kas atrodas uz ielas bez uzraudzības.

Mēs runājam ar iedzīvotājiem, kuriem pieder mājdzīvnieki, stāstām, ka nedrīkst atstāt uz ielas, jāprot atrast citu risinājumu. Brīdinām arī par dzīvnieku vakcinēšanu. Šobrīd Ministru kabinets paredz stingrus noteikumus, kas attiecas uz dzīvnieku vakcinēšanu pret trakumsērgu.

Ja slims dzīvnieks atrodas uz ielas, saslimt var ne tikai kāds mājdzīvnieks, bet arī pats cilvēks. Visbiežāk, glaudot uz ielas kaķīti, bērni saslimst ar kašķa ērcīti. Jūnija sākumā Valkā būs iespēja izpotēt dzīvniekus pret trakumsērgu. Vietas, kur to varēs izdarīt, iedzīvotājiem tiks paziņotas vēlāk.

Dzīvnieku uzturēt nav lēti, ir jāpērk ne tikai barība, bet arī jāmaksā nodeva par dzīvnieku turēšanu. Bieži vien saimnieki nespēj uzturēt dzīvniekus un pamet tos. Tieši tāpēc par dzīvnieku klaiņošanu uz ielas ir atbildīgi viņu kādreizējie saimnieki. Neviens jau nespiež atstāt uz ielas kaķi vai suni. Tā ir cilvēka bezatbildība! Viņam ir jābūt godīgam kā pret sevi, tā arī pret dzīvnieku.

Uldis Rudzītis, Smiltenes novada domes tehniskais direktors:

Saistībā ar klaiņojošiem dzīvniekiem ir ļoti svarīga juridiskā puse. Ja dzīvnieks tiek pie mājas pabarots, tad tas vairs nav klaiņojošs dzīvnieks. Tāpēc ir ļoti rūpīgi jāapdomā - barot pieklīdušo dzīvnieku vai ne. Pareizi būtu zvanīt uz attiecīgo iestādi un ziņot par atrasto dzīvnieku.

Ja ir iespēja iemānīt dzīvnieku kādā vietā (piemēram, šķūnī), tas ir jāizdara. Tad atliks sagaidīt, kad atbrauks pakaļ. Šobrīd Smiltenes novadā nav dzīvnieku patversmes, tāpēc mēs sadarbojamies ar Valkas un Valmieras dzīvnieku patversmi.

Ir jāapzinās, vai būs iespēja uzturēt dzīvnieku, ar viņu iziet ārā, nevis palaist, lai skraida brīvā vaļā. Ir bijis gadījums, ka atbrauc uz savu vasarnīcu, kur sāk barot pieklīdušu suni. Pēc vasaras šie cilvēki sunīti vienkārši atstāja, piesietu pie ķēdes.

Vēl ir bijuši gadījumi, kad no Jaunbilskas pagasta nāk suņi uz pilsētu un klaiņo. Suņus pilsētā baro, tāpēc viņi arī nāk. Nav labi barot klaiņojošus dzīvniekus, viņi var būt slimi un jebkurā brīdī var kļūt agresīvi. Tāpēc Smiltenes novadā taps saistoši dokumenti, kuru pārkāpšanas gadījumā pielietos soda sankcijas, ja tiks baroti klaiņojoši dzīvnieki.

Komentāri 10

Austere

Midzināt, midzināt un vēlreiz midzināt.

pirms 8 gadiem, 2010.05.28 12:02

Austere

Midzināt, midzināt un vēlreiz midzināt.

pirms 8 gadiem, 2010.05.28 12:02

Intars

Pa lielam tur neko nevar izdarīt, jo šī parādība ir cilvēku attieksmes, audzināšanas un ekonomiskā stāvokļa sekas, Tātad jānomainās ir cilvēka gēnam vai vienkārši midzināt tādus kā Austere?

pirms 8 gadiem, 2010.05.28 12:39

zuze

nebarot miskastēs kaķus.
Bet vispār liela daļa jau no klaiņojošajiem dzīvniekiem pēc būtības tādi nav. Vienkārši "gādīgie" saimnieki, no rīta ejot uz darbu palaiž savu kaķi vai suni brīvsolī, un ko gan citu tam dzīvnieciņam darīt, ja ne klaiņot apkārt.

pirms 8 gadiem, 2010.05.28 12:57

arbalets

Tos suņus, kas uzbrūk cilvēkiem, vajag nošaut! Pārējos suņus un kaķus, iemidzināt. Nevajag tēlot baigos humānistus! Patiesībā jau lielākā daļa no mums viņus labprāt likvidētu, tikai retais var to pateit godīgi.

pirms 8 gadiem, 2010.05.29 13:34

Ruta

Arī mani tracina tie klaiņojošie dzīvnieki,bet kas attiecās uz kaķiem,Valmierā vienā gadā izķēra gandrīz visus kaķus,bet tad iedzīvotāji bija spiesti nez no kurienes vest jaunus un ļaut lai vairojās,jo redz bija saviesušās tik daudz žurkas un peles,ka daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji nevarēja pat normāli aiziet uz pagrabu,nerunājot jau par to,kas darījās pie atkritumu konteineriem.

pirms 8 gadiem, 2010.05.29 13:46

Austere

Senāk latvieši skaisti uz jūrskolu sūtija un nebija ne vainas.

Tagad visi vaimanā. Tāda dzīve.

pirms 8 gadiem, 2010.05.29 18:25

Taurenis

Vai Jūs vispār varat iedomāties, ko jūt dzīvnieks, kad viņu rasās sūtīt uz jūrskolu vai iemidzināt?!
Midzinātāji: ja atļaujaties tik nekaunīgi rakstīt, tad arī rakstiet savus vārdus un neslēpjaties!

pirms 8 gadiem, 2010.05.30 15:33

zobengrauzis

to arbalets (austere)

zini - ir taads teiciens: zaglim liekas, ka visi citi arii zaglji. tu (ar mazo burtu speciaali) domaa, ka visi citi taadi kaa tu?
vari pakasiit cik stipri veelies, bet te nu tu maldies.
vajag pieraadiijumus?
pameklee info kaut vai par dzivniekusos..

pirms 8 gadiem, 2010.05.31 01:52

Liene

Nedomāju ka šis brīdis ir īstais, kad aktīvi sākt risināt klaiņojošo dzīvnieku problēmu. Protams par to ir jādomā, bet šis vienkārši ir tāds laiks. Vēl pirms pusotra gada bija modē iegādāties mājdzīvniekus. Katrā žurnālā bija redzamas bildes ar slavenībām, kam pie sāna ir kāds mīļdzīvnieks. Daudzi šī buma iespaidā iegādājās mājdzīvnieku. Kad suns vai kaķis paaugās un pienāca laiks sterilizēt bija jau sākusies krīze, cilvēki atlaisti, algas nogrieztas un šai operācijai naudas vairs nepietika. Protams ir daļa sabiedrības, kas vienkārši ir neizglītota un vienkārši nespēj saprast, ka dzīvnieks ir jāsargā un, ka nav normāli, ka kaķene visu laiku vai nu baro, vai gaida kaķēnus. Te var līdzēt tikai skaidrošanas darbs, bet tam ir vajadzīgi līdzekļi, kā arī jaunajai paaudzei vēl var mainīt pasaules uzskatus, bet jau pusmūža cilvēkiem lielai daļai neko nevar ieskaidrot. Ja cilvēks uzskata, ka dabā tā ir iekārtots, ka dzīvnieks cik meklējas, tik tiek viņam jātiek pie bērniem, tad tur neko vairs nevar izmainīt. Vēl ir kategorija cilvēku, kas vienkārši uzskata ka viņa suns drīkst staigāt kur vien vēlas un ja kādu sakož, nekas. Izkārtos lai par to pašam saimniekam nekas nav un laidīs suni skraidīt tālāk.

pirms 8 gadiem, 2010.06.01 21:13

Citas ziņas