Kur cilvēki inficējas ar Covid-19, vai to iespējams noskaidrot?

Līdz ar dažādu nozaru spiedienu ļaut tām atsākt darbu izskan arī pārmetumi, ka nav zināms, kurās tieši vietās notiek inficēšanās ar Covid-19, kuri no ieviestajiem ierobežojumiem strādā, bet kuri – ne. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija “Re:Check” skaidro, vai un cik lielā mērā uz šiem jautājumiem vispār iespējams atbildēt.

Cik bieži iespējams noteikt inficēšanās vietu?

Novembra vidū Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja, ka slimības izplatība ir sasniegusi tādu stadiju, ka vairāk nekā pusei inficēto nav bijis iespējams noteikt inficēšanās vietu. SPKC epidemiologa Jurija Perevoščikova valdības sēdēs sniegtā informācija liecina, ka pašlaik situācija ir līdzīga.

Latvija šajā ziņā nav unikāla, norāda “Re:Check”. Izdevums “The Wall Street Journal” novembrī vēstīja, ka Vācijā nav zināms par inficēšanās vietu pat 75% gadījumu, Austrijā – 77%. Itālijā un Francijā vēl vairāk – tur ap 80% inficēšanās gadījumu nav bijis iespējams sasaistīt ar kādu citu iepriekš jau Covid-19 pozitīvu cilvēku.

Galvenais iemesls, kāpēc inficēšanās vietu noteikt ir grūti, ir no piecām līdz pat 14 dienām garais inkubācijas periods – laiks no inficēšanās līdz pirmo simptomu sajušanai, “Re:Check” skaidro SPKC pārstāve Ilze Arāja. Epidemiologs inficētajam jautā, kur viņš bijis pēdējo divu nedēļu laikā un ko saticis ilgāk par 15 minūtēm. Periods ir pietiekami garš, lai bieži neiezīmētos viens skaidrs gadījums, kad notikusi inficēšanās.

Vēl viens iemesls, ko min SPKC – cilvēki nevar vai negrib atcerēties, kur bijuši, kad varēja notikt inficēšanās. Arī Arāja skaidro, ka netrūkst cilvēku, kas slēpj informāciju: “Ir gadījumi, kur epidemiologs redz – varbūt neiet slimnieka stāstā kaut kādas lietas kopā ar to, kad ir parādījušies simptomi un ko ir darījis.” Reizēm laika gaitā, sazinoties ar citām kontaktpersonām, patiesību var noskaidrot, bet reizēm ne.

Fiksēt gadījumus, kad infekciju viens otram nodevuši svešinieki publiskās vietās, var palīdzēt tādas lietotnes kā “Apturi Covid”. Taču tās bieži netiek plaši lietotas. Latvijā lietotne lejupielādēta ap 300 tūkstošiem reižu, bet par to, ka saslimuši, kontaktpersonām izvēlējušies ziņot vien nepilni trīs tūkstoši cilvēku, noskaidrojuši “Re:Check”.

Kur Latvijā inficējas visbiežāk?

No noteiktajām inficēšanās vietām vairāk nekā puse ir inficētā cilvēka mājas. Vairums pārējo cilvēku inficējušies darbā, izglītības iestādēs, sociālās aprūpes centros un ārstniecības iestādēs. Pēdējās divās gan saslimstība ievērojami kritusies, iespējams, arī vakcinācijas dēļ. Savukārt  pēdējās nedēļās pieaugusi saslimstība darbavietās un izglītības iestādēs, “Re:Check” norāda Arāja.

Pilnu Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājošās faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuālās laboratorijas “Re:Check” rakstu “Kur cilvēki inficējas, un vai to vispār iespējams noskaidrot?” lasiet ŠEIT.

Covid-19