Vakcināciju uztver kā iespēju tikties ar mīļajiem

Pagājušajā otrdienā,  23.februārī, Valkā praktizējošā ģimenes ārsta Māra Nātras praksē pirmās desmit pacientes saņēma “AstraZeneca” pirmo vakcīnas devu pret inficēšanos ar koronavīrusu. Ģimenes ārsts cer, ka izdosies vakcinēt vismaz 300 savā praksē reģistrēto pacientu, kam ir 70 gadu un vairāk.

Tie būtu ideālie 75 procenti no visiem šīs vecuma grupas pacientiem. Kopumā ģimenes ārsta praksē ir reģistrējušies vidēji 1500 pacientu. Pašlaik uz vakcināciju pieteikušies jau 150 pacienti.  

Par to, ka otrdien Valkā tiek uzsākta vakcinācija, M. Nātra paziņoja sociālajos tīklos. Viņš sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzina, ka pēc paziņojuma ievietošanas saņēmis ne tikai pozitīvas atsauksmes, bet arī vairākus šo vakcīnu noliedzošus komentārus, pat ar pārmetumiem, ka cilvēki no tās mirst un dakteris par to būs atbildīgs.

“Ir cilvēki, kas tā arī domā, ka mēs – ārsti – ar šo vakcīnu visus nopotēsim. Un šādi domājošo nav maz. Ar šādiem agresīviem uzbrucējiem sastopos sociālajos tīklos. Arī praksē ir pacienti, kas ir pret vakcinēšanos. Tā ir cilvēka brīva izvēle, jo šis ir brīvprātīgs process. Neviens to nespiež darīt. Taču cilvēki joprojām slimo ar “Covid-19”. Ir arī smaga slimošanas gaita, tāpēc viņi ir nogādāti slimnīcā. Vēl viena no problēmām ir tā, ka mēs – ģimenes ārsti – šos pacientus neredzam, bet ārstējam pa telefonu. Sarunā noskaidroju, kāds ir saslimušā veselības stāvoklis. Nereti ir tā, ka visi rādītāji ir normas robežās, bet temperatūra ilglaicīgi ir paaugstināta. Arī man kā ārstam tas ir stress, jo nepārtraukti jādomā, ka tikai kaut ko es nepalaižu garām vai neesmu sadzirdējis no slimnieka stāstītā. Saslimušie, īpaši vīrieši, mēdz slēpt patieso stāvokli, sakot, ka viss ir labi. Reizēm burtiski ar varu jāvelk laukā informācija par patieso veselības stāvokli. Tas notiek tāpēc, ka vairums cilvēku baidās no slimnīcas, jo dzirdējuši, ka tur ir “Covid-19” perēklis. Arī manā praksē ir pacienti, kuri slimnīcā ārstējuši citas kaites, bet mājās atbrauc inficējušies. Drošs šobrīd nevari justies nekur. Tāpēc es aicinu cilvēkus tomēr pieņemt lēmumu par vakcinēšanos. Arī pats to jau esmu izdarījis. Gaidu nākamo devu,” atklāj ģimenes ārsts. Turklāt “Covid-19’’ ir ļoti lipīga infekcija. Kā piemēru viņš min gadījumu, ka kāda lauku mājā dzīvojoša ģimene svinēja dzimšanas dienu un ciemos no Rīgas ieradās tikai viens tuvs ģimenes loceklis. Diemžēl izrādījās, ka ciemiņš ir slims. Nelīdzēja ne tas, ka māja ir pietiekami plaša, lai izolētos, ne arī regulāra vēdināšana – viens pēc otra saslima visi ģimenes locekļi. 

“Diemžēl šai slimībai nav robežu – tā pārvar visus šķēršļus. Taču, pateicoties masku nēsāšanai, šajā sezonā cilvēki praktiski neslimo ar citām elpceļu saslimšanām un vīrusu infekcijām. Arī sezonālā gripa nav konstatēta. Vienīgi nedaudz vairāk slimo ar tā saucamo vēdera gripas vīrusu,” novērojis dakteris M. Nātra.    

M. Nātra uzskata, ka pašlaik lielāka problēma nav vis iedzīvotāju nevēlēšanās vakcinēties, bet ģimenes ārstu neziņa, vai tiks saņemtas vakcīnas un, ja tās tiks piegādātas, tad cik. 

Otrdien, uzsākot vakcinēšanu, izlietots viens vakcīnas “AstraZeneca” flakons. M. Nātra norāda, ka, atšķirībā no gripas vakcīnas, šī vakcīna, ja ir atvērts flakons, ir jāizlieto viss tilpums. Tas ir iemesls, lai plānotu pacientu plūsmu ar mērķi nezaudēt nevienu vakcīnas devu. Dakteris stāsta, ka pirms vakcīnas saņemšanas kopā ar pacientu rakstiski tiek aizpildīta anketa, kurā iekļauti jautājumi par iespējamām alerģijām un medikamentu lietošanu. To sauc par informatīvo piekrišanu. M. Nātra nenoliedz, ka pēc vakcīnas saņemšanas varētu rasties kādas blakusparādības, – arī pašam divas dienas sāpējusi roka. Taču tā esot normāla parādība. Var būt arī paaugstināta temperatūra. Šādos gadījumos ārsts iesaka lietot paracetamolu. Dakteris pacientu informē par blakus parādībām, arī par to, ka var lauzt kaulus un būt galvassāpes. Viņš arī lūdz vakcinētos pacientus ziņot par savu veselības stāvokli, lai mediķiem rastos objektīva aina par blakusparādībām.  

Apkopojot pirmās vakcinācijas dienas pieredzi, ģimenes ārsts jūtas gandarīts, ka šodien pacientes ieradušās priecīgas un teikušas, ka jūtas kā svētku dienā. 

“Lai mūs apsveiktu ar šo mūsu pacientiem tik svarīgo notikumu, pacientes atnesa pat puķes un šokolādi! Cilvēki ir noilgojušies pēc brīvības un tikšanās ar saviem mīļajiem,” secina dakteris. Viņš nenoliedz, ka, uzņemoties veikt pacientu vakcinēšanu, tas ir papildu darbs gan viņam, gan arī medicīnas māsām.

“Protams, ka mums visiem tā ir papildu slodze. Cilvēkus vakcinējam pēc darba laika. Es nevaru vienlaikus pieņemt pacientus un uzraudzīt vakcinēšanas procesu. Tā tomēr ir liela atbildība. Šodien, ja neveiktu vakcināciju, mēs sen būtu katrs savās mājās. Pašlaik visiem maniem kolēģiem ir milzīga darba slodze. Nav bijis laika pat satikties un aprunāties. Esam visi iegrimuši darbos,” atzīst M. Nātra. Viņš slavē visus savus Valkas kolēģus – ģimenes ārstus, jo visi ir pieteikušies savu pacientu vakcinācijai pret “Covid-19”.
Ceturtdien savu pacientu vakcināciju uzsāka arī ģimenes ārsts Valdis Ķiris, bet šodien – ģimenes ārste Marianna Ķire. Viņa “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka abās praksēs ir izveidojusies pacientu rinda, kas pieteikušies vakcinācijai. V. Ķirim ir piešķirti 30 vakcīnas “AstraZeneca” flakoni, bet M. Ķirei – 40.  Daktere stāsta, ka abi pieprasījuši vairāk vakcīnu, bet nav iedotas. Šīs nedēļas laikā vakcīnu devas tiks izlietotas, un ģimenes ārsti pieprasīs jaunas.   

Viedokļi

Helēna Kurme, valcēniete:

– Pati pieteicos pie daktera, lai saņemtu vakcīnu. Zvanīju arī uz pieteikšanās tālruni 8989. Ņemot vērā manu gadu skaitu un slimību buķeti, variantu nav – ir jāvakcinējas. Arī manas draudzenes ir par vakcinēšanos. Mani tik ļoti neuztrauc blakus parādības, kas varētu būt pēc vakcīnas devas saņemšanas, tās ir pēc katras vakcinācijas potes. Mani vairāk uztrauc tas, ka šai vakcīnai ir zems efektivitātes procents. Regulāri skatos ziņas, internetā apmeklēju Slimību kontroles un profilakses centra mājaslapu, lai būtu lietas kursā par notiekošo. Kā atver datoru vai ieslēdz televizoru, informācijas ir ļoti daudz. Es tai sekoju līdzi. Manā paziņu lokā ir ģimene, kas izslimoja ar “Covid-19”. Vīrs pat nokļuva slimnīcā. Viņiem ir ap 50 gadiem.

Brigita, 76 gadus veca valcēniete:

– Mēs ar māsu vakcinēties pieteicāmies pašas. Jau no paša sākuma bija izdomāts, ka vakcinēsimies, un nekādu šaubu nebija. Mēs gribam dzīvot aktīvu dzīvesveidu. Māsa ir divus gadus vecāka, abas dzīvojam kopā. Kas tur daudz, ko domāt, – dzīvot gribi, vakcinējies! Lasām ziņas, skatāmies televizoru, bet nepārspīlējam. Lasām arī “Ziemeļlatviju”. Cilvēkiem ir pieejams pietiekami daudz informācijas. Iespējams, “Ziemeļlatvijā” jāraksta vairāk, lai iedrošinātu cilvēkus vakcinēties. Visu dzirdēto un redzēto analizējam ar vēsu prātu. Lai sevi pasargātu no slimošanas, katru dienu daudz staigājam svaigā gaisā. Dzīvojam Valkas centrā, tāpēc ejam uz jauno laukumu, uz Lugažu laukumu un uz mežu. Uz Valgu gan neejam, mums tur neko īpašu nevajag. Uzturā lietojam Latvijā ražotus produktus.

Aina Vilka, 83 gadus veca valcēniete:

– Es “Ziemeļlatvijā” bildēšos, lai iedrošinātu pārējos seniorus vakcinēties. Mūsu dakteris Nātra vienmēr visu sāk pirmais. Kad televīzijā teica, ka drīz tiks uzsākta senioru vakcinēšana, biju pārliecināta, ka mūsu dakteris arī to darīs. Es vakcinējos tāpēc, ka gribu satikt savus bērnus, četrus mazbērnus un septiņus mazmazbērnus. Ilgus gadus nostrādāju Valkas slimnīcas dzemdību nodaļā par vecmāti, tāpēc man ir daudz bērnu, un visi mīļi. Liktenis mani apbalvojis ar daudz, daudz bērniem. Vienalga, kur es eju, sastopu kādu no savējiem. Pēc dabas esmu aktīvs un šiverīgs cilvēks, bet šajā laikā man ir telefons, Radio 2, televizors un mežs pie estrādes. Pavasarī, vasarā un rudenī – dārzs. Neesmu ne ar vienu satikusies, tikai vienu reizi ar meitu pastaigas laikā mežā. Katru dienu divas stundas staigāju. Veikalu ar iepriekš sastādītu iepirkumu sarakstu apmeklēju reizi nedēļā. Tā man tās dienas paiet. Protams, ka es ar savējiem kontaktējos pa telefonu, bet tas nav tas. Gribu redzēt savus mazmazbērniņus, cik viņi lieli jau izauguši. Tāpēc ir jāvakcinējas. Es saprotu, ka “Covid-19” ir aizgājis tik plaši, ka vairs nav kontrolējams. Taču prieku rada tas, ka šoziem bija tik daudz skaistu dienu. Ar to mums jādzīvo.

Covid-19