Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Piedzīvojums Ziemeļgaujā” aicina doties dabā, to iepazīstot un saudzējot

Lai kaut ko mīlētu un saudzētu, iepriekš tas ir jāierauga un jānovērtē. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde šogad no maija līdz novembrim ļaudīm popularizēs dabas teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu, proti, tie ir aizsargājamo ainavu apvidi un viens no tiem atrodas  Ziemeļvidzemē – “Ziemeļgauja”.

Lai parādītu šā apvidus dabas bagātības un to vērtību Latvijai unikālu ainavu saglabāšanā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina ikvienu interesentu uz pasākumu ciklu “Piedzīvojums Ziemeļgaujā”. Tādu piedzīvojumu būs pavisam pieci – gan Valkas novadā, gan Apes novadā. Ja piedalīsities, izzināsit “Ziemeļgauju” un tās skaisto dabu, kā arī paši pieliksit roku, lai saglabātu dabas vērtības un iegūtu jaunu pieredzi un jaunas zināšanas.

Skatienam atsedz ainaviski iespaidīgas klintis

Pirmā talka jau ir aiz muguras – Sikšņu dolomīta atsegumos Apes novada Vidagas ciemā.

Vidaga ir ciems Virešu pagastā netālu no Smiltenes novada Grund­zāles pagasta. Nogriežoties no Vid­zemes šosejas, jānobrauc vien daži kilometri un tad jau ir redzamas pirmās norādes uz kādu DAP iepriekš paveiktu darbu Vidagā – Vizlas upes dabas taku. Fantastisks pastaigu maršruts gar Vizlas upi! Tādas atsauksmes internetā lasāmas par šo taku, kas ierīkota aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, posmā no Vizlas tilta Vidagā līdz upes ietekai Gaujā. Apskates vērts ir arī pats tilts, tas uzbūvēts ap 1860. gadu un ir vecākais dolomīta arkveida tilts Latvijā. 

Vizlas dabas takā var redzēt valsts nozīmes ģeoloģisko pieminekli “Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens” un īpaši aizsargājamus biotopus – upju straujteces, dolomīta atsegumus, avotus, ozolus, krastmalu un nogāžu mežus. Žākļu jeb Vizlas dižakmens izmēros ir iespaidīgs – 3,4 metrus augsts, 6 metrus garš un līdz 3,7 metrus plats. Tas balstās uz citiem laukakmeņiem un dolomīta, tāpēc dižakmens neregulārā, šķautņainā forma ir labi redzama,  it īpaši tad, kad upē ir zems  ūdens līmenis.

Savukārt pats nesen notikušās talkas objekts – Sikšņu klintis jeb dolomīta atsegumi – atrodas tālāk Vidagas ciemā, Gaujas krastā. Lai līdz šīm dolomīta klintīm nokļūtu, ir jāiet garām ciema ļaužu dārziem un kartupeļu tīrumiem un jākāpj lejā pa stāvu nogāzi līdz Gaujai.
“Kad bijām maziņi, pat nezinājām par šo vietu,” stāsta talkā sastaptie jaunieši no Vidagas, brālis un māsa Edgars un Laila Ābeles. Lai cik tas nebūtu pārsteidzoši, dolomīta klintis savā ciemā  viņi   ieraudzījuši tikai pirms dažiem gadiem – nejauši, kad  pastaigājušies gar Gauju. Uzzinot par gaidāmo DAP rīkoto talku, brālis un māsa nolēmuši tajā piedalīties. “Gribam, lai te ir sakopts, lai ir tīrāka vide,” savu motivāciju atklāj jaunieši.

“Mēs esam pieraduši no dabas ņemt, dabu iepazīt un apbrīnot, dabā atpūsties. Bet mēs varam dabai arī palīdzēt,” par ideju sarīkot pasākumu ciklu aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” stāsta DAP Vidzemes reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Rūta Zepa, kura kopā ar savu kolēģi Jāni Pērli jau iepriekš mērķtiecīgi strādājusi, lai “Ziemeļgaujas” dabas vērtības padarītu redzamas un pieejamas sabiedrībai.

Šajā pasākumu ciklā “Piedzīvojums Ziemeļgaujā” DAP aicina interesentus tuvāk iepazīt kādu no Ziemeļgaujas aizsargājamo biotopu veidiem, atpūtu apvienojot ar praktisku darbošanos konkrētajā biotopā. 

Pirmajā pasākumā talcinieki Sikšņu dolomīta atsegumus jeb klintis Gaujas krastā atbrīvoja no apauguma (krūmiem, sīkiem kokiem, erozijas rezultātā noslīdējušas augsnes) un uzslāņojuma, kas tur bija uzkrājies gadu gaitā, tādējādi rezultātā atsedzot šo dabas pieminekli cilvēku skatam, jo klintis ir  ainaviski iespaidīgas. It īpaši labi tās tagad redzamas laivotājiem, kuri “kuģo” pa Gauju.
Pēc kopīga darba talcinieki DAP speciālistu pavadībā apmeklēja vēl citus ievērojamus dolomītu atsegumus: Tilderu vecās dolomīta lauztuves, no kurām iegūtais dolomīts izmantots ēku būvniecībā 20. gadsimta sākumā, un augstāko dolomīta atsegumu Latvijā – Randātu klintis Virešu pagastā pie Gaujas un  Kalamecu–Markūzu gravas Gaujienas pagastā (fotoreportāžu no talkas var apskatīt internetā www.ziemellatvija.lv).

Viens no talciniekiem Vidars Vilmuts uz Vidagu mēroja ceļu pat  no Beverīnas novada. “Āķis lūpā” par DAP rīkotajiem pasākumiem viņam ir kopš 2017. gada, kad vīrietis piedalījās pārgājienos pa aizsargājamo ainavu apvidu “Veclaicene”. 

“Ja nedēļu nosēž birojā, tad vajag kaut ko līdzsvaram, un tā kā es dara daudzi. Cilvēki dabā iet ļoti, sākot no maziem bērniem un beidzot ar senioriem,” novērojis V. Vilmuts, kurš pārgājienos kopā ar DAP speciālistiem pabijis gan tādās vietās, kurām grūti piekļūt, gan tādās, kur ierīkotas ērtas dabas takas ar koka laipām un kāpnēm.

Lai redzētu skaisto, “džungļu” vietā ērtas takas 

Pasākumu ciklu “Piedzīvojums Ziemeļgaujā” Dabas aizsardzības pārvalde organizē sadarbībā ar Valkas un Apes novadu pašvaldībām.

Virešu pagastā DAP ierīkotās dabas takas apsaimnieko Apes novada Virešu pagasta pārvalde.  Pagasta pārvaldes vadītājs Armands Būda lepojas ar to, ka pagastā ir tik skaistas vietas kā, piemēram, Randātu klintis, Tilderu krauja un senās dolomīta lauztuves Gaujas krastā pie Virešiem. Pateicoties DAP, tur ierīkotas takas, lai šo skaistumu, kas nebūt neatpaliek no Gaujas senlejas Siguldā, ļaudis redzētu, jo nu viņi tur var nokļūt, kas agrāk nebija iespējams, ja vien negribēja lauzties cauri brikšņiem. Piemēram, es savas bērnības vasaras pavadīju vecvecāku mājās Gaujas krastā pie Virešiem un pat nezināju par tāda skaistuma esamību turpat blakus, jo mēs, bērni, tajos “džungļos” iekšā nelīdām, nebija vēlēšanās to darīt. Tā nu man toreiz palika nepamanīts tas, ka tuvumā atrodas, iespējams, augstākās dolomīta klintis Latvijā. Kopējais Randātu klinšu augstums sasniedz 15 metrus, platums – 65 m, kraujas augstums – 26 m.  Ainava, kas paveras no klintīm, ir iespaidīga.

Tāpēc jau sadarbībā ar DAP šīs takas tika veidotas, lai cilvēki apskatītu skaistas vietas, teic Virešu pagasta pārvaldnieks A. Būda. “Citi reizēm saka, – tu jau dzīvo laukos un tur nav, ko redzēt, bet, kad atbrauc ciemiņi, mēs vedam viņus parādīt skaistas, sakoptas vietas. Mums tās patīk pašiem, un arī cilvēku apmeklējums tur ir liels. Tūristi brauc no dažādām vietām, fotografē. Cik ir pašvaldības iespējās, tik darām, lai dabas takas uzturētu kārtībā, – labojam, ja tas ir nepieciešams, tad vasarās regulāri pļaujam zāli,  un tur darba ir daudz, jo platības ir lielas. Vizlas takā šobrīd notiek atjaunošanas darbi, tiek atjaunotas laipas, ierīkotas kāpnes. Jau ilgstoši sadarbojamies ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Tās speciālisti Rūta Zepa un Jānis Pērle ļoti nāk mums pretī. Viņi ir izcili! Par visu tur rūpi,” slavē  A. Būda.

Viņš pats dzīvo Vidagā un arī bija talcinieku vidū, sakopjot Sikšņu klintis. Tādu koka laipu, kāda ir Vizlas takā, pie šīm klintīm nav plānots ierīkot. Taču ir citi plāni un vēlmes, stāsta Armands, piemēram, vēlme atjaunot pirmās Latvijas brīvvalsts laikā uzcelto slēgumu Gaujā pie Sikšņiem Virešu pagastā, savienojot abus upes krastus. Sikšņu slēgums ar monolītiem, augstiem betona pamatiem ir pirmā industriālā būve Virešu pagastā uz Gaujas pie Sikšņu krācēm, lai paceltu ūdens līmeni un uzlabotu plostošanas apstākļus, kas šajā vietā  bija sevišķi grūti vasaras mēnešos.  Pie jaunbūvēta aizsprosta ieradies arī Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
“Ja slēgumu atjaunotu, tā būtu skaistākā vieta Latvijā, kur vērot, kā pali iet!” sapņo A. Būda.
 
Iespēja redzēt 375 miljonus gadu senu vietu

Aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” ietver unikālu teritoriju gar Gaujas upi apmēram 140 kilometru garumā no Apes novada līdz pat Valmierai. 

Ziemeļgaujas ielejai ir raksturīga ļoti liela ainavas dažādība ar ievērojamu biotopu un sugu daudzveidību, tur Gauja ir dabiska un neregulēta, ar plašu vecupju sistēmu, botāniski vērtīgām pļavām, veciem jauktiem un lapkoku mežiem. Visā šajā teritorijā sastopami unikāli, mazpārveidoti, vietām vēl arvien tradicionāli un ekstensīvi apsaimniekoti biotopi.  

DAP speciālisti norāda, ka Gaujas senlejas posms Virešu apkārtnē ir īpašs ar to, ka Gauja strauji laužas cauri ģeoloģisko laikmetu  nogulumiem, nonākot aizvien senākās slāņkopās. Dolomīti Sikšņu klintīs ir apmēram 375 miljonus gadus seni.

Sikšņu klintis ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks objekts. Popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas pieminekļus, Latvijas Petroglifu centrs kopš 2008. gada nominē Gada ģeoloģisko objektu, un par 2009. gada ģeoloģisko objektu tika izvēlētas Sikšņu klintis.
Tās ir no Gaujas upes augšteces pirmās lielās klintis Gaujā. Klinšu augstums ir līdz astoņiem metriem.  

Sikšņu klintīs ir atrodami sīku kvarca kristāliņu saaugumi – drūzas. Šī ir viena no retajām vietām Latvijā, kur kvarcs ir kristalizējies kramainu dolomītu – silicītu – starpslānī. Nogulumi sākotnēji veidojušies kā kaļķainas dūņas tropiskā jūrā, kur mājojuši dzīvnieki ar krama skeletiem – sūkļi un sīneņi. Laika gaitā sāļu jūras ūdeņu ietekmē kaļķakmeņi pārvērtušies dolomītos, bet no sūkļu un sūneņu “kauliem” izveidojušies kramainu dolomītu – silicītu – starpslāņi ar sīku spožu kvarca kristāliņu drūzām.  Bez ģeoloģijas speciālista palīdzības šīs izmēros mazās drūzas gan var būt ļoti grūti atrodamas.

Gandrīz katrā Gaujas līkumā pirms un līdz Virešiem ir lielāki vai mazāki dolomītu iežu atsegumi. Lielākie no tiem ir Lejasbindu krauja, Randātu klintis, Tilderu krauja, Žagatu klintis. Lejpus Vid­zemes šosejas tilta atsedzas arī smilšakmeņi.

Pētniekiem Gaujas krastu dolomītu atsegumi ir īpaši nozīmīgi tāpēc, ka Daugavas dolomīti šobrīd ir appludināti un pētījumiem nepieejami.


Publikācija tapusi ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. 

20190513-1524-logo-vpr-vm-vkkf-mazs.jpg

Daba-iepazīstam un palīdzam