Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas krustcelēs – Krustpils pils

Krustpils. Jau vietas nosaukums liecina, ka tur vienmēr bijušas krustceles, kur satiekas Zemgales, Latgales, Vidzemes un arī Sēlijas novads. Lai uzzinātu vairāk par šo vietu, tās pagātni un tagadni, jādodas uz Krustpils pili, kur atrodas arī Jēkabpils vēstures muzejs.

Sena krustojuma vietaKrustpils atšķiras no citām Latvijas pilīm, jo ir vienīgā, kas celta tieši uz vecās viduslaiku pils pamatiem. Viens no nosaukuma rašanās nostāstiem vēsta par laiku pirms mūra pils tapšanas, kad šajā vietā zemes ceļš šķērsojis ūdens ceļu un dabas dotā īpatnība izmantota kā tilts. Daugavā tur izveidojušās vairākas salas, kas dziļo upi sadala atsevišķās seklākās, bet krāčainās straumēs, pār kurām ceļotāji ar pajūgiem varēja pārvarēt plato un citviet dziļo upi.

Pils celšanas pirmsākums datējams ar 13. gadsimta beigām. Joprojām gan nav izdevies atrast nevienu viduslaiku būves plānu vai fasāžu zīmējumu, aprakstu.

Līdz 15. gadsimta sākumam vieta bija nozīmīga un intensīvi apdzīvota, bet pils pirmo reizi sagrauta 1375. gadā, kad lietuviešu karaspēks kunigaiša Ķēstuta vadībā iebruka Krustpilī.

Sienas atliekas gar aizsarg­grāvi liecina, ka Krustpili viduslaikos aptvēruši divi nocietinājumu loki no vieglāk piekļūstamās puses. Ap nocietināto pagalmu izvietotas vairākas ēkas. Līdz 14. gadsimta beigām pils saglabājusi savu stratēģisko nozīmi. 16. gadsimtā to ieņēma un nopostīja Krievijas cara Ivana Bargā karaspēks, bet nedaudz vēlāk Krustpils nonāca Polijas karaļa īpašumā. Tajā laikā pussagrautā viduslaiku būve zaudēja savu uzdevumu kalpot bīskapa vajadzībām par drošības, nakšņošanas, pārtikas sagādes vietu un kļuva par muižas īpašuma centru.

Pārbūvējot sagrauto celtni par plašu kungu māju, pagrabstāvs atsevišķi nav izveidots, bet pielāgoti veco būvju pamati.Jūgendstila vannasistabaAtšķirībā no vairuma Latvijas piļu, kurās pēc uguns ieroču izplatīšanās biezie mūri vairs nebija noderīgi ne aizsardzībai, ne arī dzīvošanai, šīs celtnes vēl nesagrautās daļas izmantoja, būvējot jauno pili, līdz ar to Krustpils muižas apbūves centrs ir turpat, kur 13. gadsimtā.Patlaban grūti precizēt, kurā brīdī nocietinātā pils pārveidota, paplašināta par divu stāvu dzīvojamo ēku ar plašām zālēm un lieliem logiem, bet domājams, ka tas noticis 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā.

19. gadsimtā turpināja pils modernizāciju un ierīkoja ūdensvadu. Jau tajā laikā tur bija ar ūdeni skalojamā tualete, viena no pirmajām, kas Latvijas pilīs izveidota. Bijusi arī jūgendstila vannasistaba, kādas Latvijā ir tikai trīs: Rundāles pilī, Rīgā un Krustpils pilī.

Armijas vajadzībāmPirmā pasaules kara laikā pili izlaupīja. 1921. gada novembrī muižas centru ar pili un visu ēku kompleksu nodeva Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai, kas tur izvietoja Latgales artilērijas pulku. Izlaupīto celtni remontēja, bet, domājams, pārprastu nacionālās kultūras atdzimšanas jūtu pacēlumā ieejas portāla slēgakmenī likvidēja Korfu dzimtas ģerboņa veidojumu smilšakmenī. Tas nokalts, un, lai noslēptu atlikumus, uzklāts apmetums. Ieejas vestibilā izdemolēja pusloka arkas apdarē ģipsī veidotās figūras, kas tagad ir atjaunotas.

Taču drīz vien pils saimnieki atkal mainījās. Otrā pasaules kara laikā tajā vispirms izvietoja sarkanās armijas strēlnieku divīziju, pēc tam -vācu armijas kara lazareti, bet 1944. gadā - atkal sarkanās armijas kara hospitāli. No 1944. gada līdz 1993. gada novembrim pili un muižas ēkas aizņēma PSRS 16. tāllidojumu izlūkošanas aviācijas pulks un 15. gaisa armijas centrālās noliktavas.

Unikāls skats no torņaEkspozīcija hronoloģiskā secībā sniedz informāciju par pils vēsturi, tās atjaunošanu, restaurēšanu. Aplūkojamas gan fotogrāfijas no muzeja krājuma, gan bijušo īpašnieku vedeklas baroneses Jutas fon Korfas muzejam dāvinātās bildes, kurās redzami 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma greznie pils interjeri, 19. gadsimta otrajā pusē izveidotais parks un citas liecības. Viena no jaunākajām apskatei piedāvātajām ir pils guvernantes istaba, kur interesenti var redzēt, kā tajā laikā cilvēki dzīvojuši.Ļoti lielu apmeklētāju interesi raisa ekspozīcija, kurā skatāms padomju laika saimnieku - sarkanās armijas - atstātais mantojums. Vēsturisko izziņu papildina 20. gadsimta beigās veiktajos arheoloģiskajos izrakumos Krustpils pils apkārtnē iegūtie materiāli.

Celā uz pils pagrabiem jūtama dažādu laikmetu gaisotne. Arkas un noslēpumainās telpas rada īpašu auru. Pirmās asociācijas, tajās ieejot, - esam viduslaiku inkvizīcijas kambaros. Tie pils pirmajā stāvā varētu būt izveidoti 13. gadsimtā. Vēsturnieki domā, ka zem patlaban pieejamajiem pagrabiem bijuši vēl senāki.

Pilī var redzēt patiesi unikālas lietas, bet apskatīt Krustpili, tās apkārtni un Daugavas lokus iespējams no pils torņa, kur izveidots skatu laukums.

Vīna degustācija sveču gaismāTā kā pilī izvietots Jēkabpils vēstures muzejs, tur atrodas arī atklātais pilsētas vēstures avotu krājums, ar kuru var iepazīties apmeklētāji. Kopā ar gidu nelielās grupās iespējams ielūkoties septiņās krātuvēs. Tās var izmantot arī cilvēki, kuri interesējas par reģiona vēsturi. Pēdējā laikā to vidū arvien vairāk ir jaunieši.

Pilī regulāri notiek dažādi pasākumi - pagrabos vīna degustācija un nakts sarīkojumi sveču gaismā, iespējams rīkot arī kāzas vai citas svinības, periodiski mainās gleznu un citu izstāžu ekspozīcija. Vairāk par piedāvājumu var uzzināt muzeja mājas lapā www.jekabpilsmuzejs.lv vai Jēkabpils Tūrisma informācijas centrā.

Dzīvespriekam