Miera sala

Pārceļoties no Rīgas uz mazpilsētu, Anitenu ģimene izvēlējās mājokli jaunuzceltā daudzdzīvokļu namā. Sākumā bija 81 kvadrātmetru liela, tukša telpa. Tās plānojums un vizuālais tēls ir Alises ieceru piepildījums. «Absolūti viss pašas izdomāts,» lepojas mājasmāte.

Dramaturgs Kārlis Anitens un viņa sieva Alise tic, ka savs miteklis dod patvērumu un mieru - visu, kas vajadzīgs harmonijai. Viņi dzīvokli iekārtoja straujā tempā, taču visas lietas ir labi saplānotas un īpaša uzmanība pievērsta divgadīgās Sāras un četrarpus gadu vecās Sonoras labsajūtai.

Ģimenē pienākumi ir sadalīti - vīrs devis naudu, un sievai vajadzējis tikai darboties. Kamēr dzīvoklis tapis, Kārlis uz jauno mājokli Bauskā atbraucis tikai vienu reizi, jo pilnīgi paļāvies uz Alises gaumi. Viņai piemīt mājīguma izjūta, iekšēja prasība pēc siltām, mīlīgām krāsām, kas neļauj uzmākties depresijai.Brīva kombinācija

A.Anitena beigusi Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, kur studējusi lietišķās mākslas programmu. Dizaineres darbs viņai nav svešs, un, savu mājokli iekārtojot, ļauta brīva vaļa visādām vēlmēm.

«Ienākot telpā, kur bija tikai četras sienas, jau veidojās kāds redzējums. Visu varēju pati kombinēt, kā vajag. Vispirms man bija jāizvēlas galvenie toņi. Zināju, ka gribu baltu grīdu, savukārt virtuves daļā - tumšu. Tad lēnām sāku būvēt uz augšu,» stāsta Alise.

Saimnieciskajā daļā liktas šokolādes tumšā toņa flīzes, kaut kur brūnais parādās arī tālāk, lai nokrāsas sasaucas. Ģimenes iepriekšējā dzīvoklī dominēja oranžie toņi, tāpēc gribējies pārmaiņas. Alise palikusi pie zaļā un brūnā, vienīgi meitiņu istaba krāsota oranža, lai viņas vieglāk un ātrāk iejustos jaunajā mājoklī. Kopā ar Kārli izdomāts rotaļlietu izvietojums - augstāk virs grīdas improvizētā šūpuļtīklā saliktas mantas, ar kurām meitas rotaļājas retāk.

Vecāki vēro, ko viņas izvēlas, un ik palaikam tās nomaina.

Bērnu istabas stūris nav veidots simetriski, bet gan ieslīpināts un tieši šajā daļā ieliktas durvis. Mazajām vajagot telpu, kur ieskrieties, tāpēc ass stūris būtu nepatīkams un pat bīstams. Vai mazums, ka bērni kaut kur atduras un dabū caurumu pierē - tā savulaik gadījies arī Sonorai un Sārai. Šāds risinājums telpu padara lielāku, vēstī saimniece.

Dzīvojamās telpas atvērtais plānojums, kurā iekļaujas arī virtuves zona, izdevies viegls un gana brīvs, kur četratā visiem pietiek vietas.

Mēbeles izvēlas arī internetā

Dzīvoklis tapis ātri, tāpēc nav bijis ilgs pārdomu periods arī mēbeļu izvēlei. Viena daļa sūtītas no Vācijas. Tikai tādēļ, ka sanāk lētāk, argumentē Alise. Tās visas esot viegli saliekamas. Vienīgais mīnuss - risks, cik veiksmīgi izdodas visu sakomplektēt. Aniteniem esot paveicies.

Galvenā izvēle bijusi no kataloga «Otto» mājas lapas, kas darbojas kā interneta veikals. Kāds mēnesis bijis jāgaida, kamēr pieteiktais atnāk. Kaut arī jāmaksā par piegādi, rēķins tomēr bijis mazāks, nekā pērkot Latvijā, jo pie mums veikalos par precēm prasot tikpat latu, cik Vācijā eiro.

Alise atzīst, ka dzīvokļa izveidē bijušas arī problēmas. Vajadzējis grīdu pārlikt virtuves zonā, kur lielās flīzes ieguldītas neprecīzi. Nav viegli padevusies mozaīkflīžu likšana vannasis­tabā.

Lielākais prieks viņai ir par virtuves daļu un vannasistabu. Saimnieciskās zonas aprīkojums un lielais skapis, kurš iebūvēts kā starpsiena, tapuši Bauskā. Vietējo meistaru darinājumi un no Eiropas ievestās mēbeles nerada disonansi.

Pārsteidz vannas istabas plašums

Alise ver vannasistabas durvis un saka: «Visi, kuri šeit ienāk, brīnās, cik liela platība atvēlēta šai zonai. Man tīk plašums, gribas, lai visu var labi nolikt un ērti pārvietoties, nebaidoties kaut ko aizskart vai apgāzt,» tā Alise. Mozaīkflīzes vairākos brūnos toņos kombinētas ar baltas krāsas laukumiem, arī skapis un interjera pārējās detaļas ir baltas. Šī kombinācija neatbaida ar sterilitāti, bet pastiprina tīrības un svaiguma elpu.

Šajā telpā, tāpat kā citās, ir daudz gaismas avotu. Par to saimniecei savs sakāmais: «Es neizeju uz šikām lietām, bet vairāk naudas tērēju gaismekļiem. Vannasistabas lampiņām gan tīk bieži izdegt, un ir ko ņemties, saliekot jaunas. Tāpēc, ja viena izdeg, gaidu, kad satumsīs vēl kāda, un mainu vairākas vienā reizē.»

Katrai telpai rasts savs īpatns apgaismes risinājums. Dzīvojamā zonā tā ir triju dažāda veida lampu virtene, guļamistabā lāsīšveida gaismekļi, kuru zaļganā nokrāsa ir saskanīga ar sienas toni.

Par zaļumu gādā saimnieks

Kārlis ņemas ar orhidejām un citām puķēm, atklāj Alise un stāsta: «Es nevienu neaiztieku un pat nelaistu. Viņam tiešām ir zaļie īkšķīši. Viss, kam Kārlis ķeras klāt, aug un kuplo. Man prieks par balkonu, kas ir plašāks nekā Rīgas dzīvoklī.

Saulītes pusē vasaras puķes varēs kuplot un ziedēt. Es izvēlos augus pēc formas un tā, kā tie iederēsies mūsu mājās. Kārlis savukārt zina to dabu un izšķiras, kas dzīvoklim būtu piemērotāks.» Aniteni ielāgojuši, ka augiem papildus dekoratīvajai funkcijai ir vēl viena laba īpašība - tie mitrina gaisu, un dzīvoklī vairāk izvēlēti tieši tādi.

Radošā niša ar kases aparātu

Iekārtojot jauno mītnes vietu, Kārlim bijis vēl viens nosacījums - lai būtu, kur pastrādāt. Tāda radošā niša iekārtota līdzās guļamistabai, kur ir vieta datoram un plauktiem. Neparastākais miniatūrajā kabinetā ir vecs kases aparāts, kas joprojām darbojas, bet uz Bausku atceļojis no Vācijas.

Aparāts ir vizuāli izteiksmīgs un netieši atgādina naudas vērtību, arī to, ka iekrājums, ja vien kas paliek pāri, vienmēr var būt noderīgs. Tā ir vienīgā tāda vecāka lieta starp visu jauno un mūsdienīgo. Alise teic, ka viņai nav īpašas vēlmes pēc mantām ar vēsturi. Laika gaitā taču arī pašu gādātais jaunais apaugšot ar savu slāni un meitām kļūšot par īpašu vērtību.

Vēl Alise uzskata, ka greznas, lielas un smagas lietas dzīvoklī neesot vēlamas, mājā tās iederētos labāk. Un visam senatnīgajam tomēr piemītot sava enerģija, savs lādiņš, kas, iespējams, pat nesaderot ar šo vērtību jaunajiem īpašniekiem.

Dzīvespriekam