Peldi droši!

Var visu ko izdomāt, lai cilvēks iemācītos peldēt, turklāt tas iespējams jebkurā vecumā, galvenais - ar ūdeni jāiedraudzējas. Ne jau svars liek grimt, bet bailes un nepatika.

 

«Peldēt prot jebkurš, tikai ne visi to zina,» smaida trenere Irina Grodzicka. «Problēmas sākas, ja cilvēks saspringst, nav brīvs. Bieži bērni ir iebaidīti ar ūdenī iešanas iespējamiem riskiem. Bet peldēšana ir vienīgais sporta veids savam priekam un veselībai no dzimšanas līdz sirmam vecumam!»

 

Labs mērķis atvaļinājumamSākt mācīt bērnam peldēt var būt labs vadmotīvs vasaras atvaļinājuma plānošanai un piemērotas vietas izvēlei. Baltijas jūra ar mēreno sāļumu un seklajiem krastiem, kur līdz dziļumam tālu jābrien, būtu īsti reizē - to var izkonkurēt vien drošas ezermalas.

 

Tomēr idejas «manam bērnam jāpeld!» īstenošanu nevajadzētu pārspīlēt. Iemest ūdenī un ļaut, lai pats izķepurojas, - tas ir tikai tēlains izteiciens pavisam citām dzīves jomām! Pārmērīga centība un sasteigta došanās dziļumā var radīt nepatiku, bailes uz ilgu laiku.

 

 

«Reizēm gadās bērni, kuri nāk uz apmācību baseinā, pusgadu stāv un skatās. Bet, kad reiz palaiž to sienu vaļā, peld labāk par visiem citiem,» trenere mudina mācāmo nesteidzināt, bet drīzāk apbruņoties ar pacietību, līdz viņš peldēšanu sapratis un pieņēmis.

 

Iedraudzēšanās rotaļaVislabākais brīdis ūdeni saistīt ar pozitīvām emocijām ir jau drīz pēc bērna dzimšanas. Pūrā mazulim nāk līdzi atmiņas no mammas vēdera laikiem par peldus stāvokli kā kaut ko dabisku un patīkamu. Tomēr īstā peldētprasmes mācība parasti sākas vēlāk - trīs, četru, piecu gadu vecumā.

 

Maziem bērniem, protams, ūdenī jāiet tikai kopā ar kādu pieaugušo, un sākumā tās ir rotaļas - bumbas vai citu kādu košu, peldošu priekšmetu mētāšana. Bumbu var spēlēt arī krastā, «nejauši» iesperot ūdenī, un bērnam ir jautri iet tai pakaļ. Plašākā seklumā ar dzidru ūdeni, iespējams mētāt arī grimstošus priekšmetus.

 

Mazajam var būt patīkami nogulties seklajā saules sasildītajā ūdenī. Var mudināt bērnu pārvietoties tikai uz rokām, tēlojot krokodilu, vai, piemēram, ļaut sēsties jāšus mammai vai tētim uz muguras, kamēr paši lielie ir četrrāpus.

 

Lai pie ūdens radinātu seju, var sacensties burbuļu pūšanā, kas pie reizes trenēs izelpu, - visa seja nemaz nav jāiegremdē, lai šāda jautra nodarbe izdotos.

 

Lai iedraudzētos ar ūdeni, rotaļas visiem kopā ir labāks palīgs nekā piepūšamie matrači, uzroči vai peldriņķi un kameras. «Tie ir viltīgi,» teic I.Grodzicka. Rada mānīgu drošības izjūtu un pat zināmu atkarību no palīglīdzekļa, grūtāk sākt peldēt patstāvīgi. Cita lieta, ja bērns ūdenī jūtas labi un stabili, bet ar «piepūšamajiem» tikai paplašina rotaļu un izklaides iespējas.

 

Pareizām iemaņām - trenerisIemācīties elpot tā, lai peldot elpa nav jāaiztur un aizrīšanās neizraisa paniku, ir pati lielākā māksla. Tieši elpošana ir klupšanas akmens tiem, kuri peldēšanu apgūst paši. It kā cilvēks peld, uz ūdens turas, pat tiek uz priekšu, bet ķermenis ir saspringts, galva izslieta kā Nesijai, pleci sasprindzināti līdz pēdējam, elpošana te ir, te nav, jo bail ierīt ūdeni.

 

 

Taču pēc ilgas elpas aizturēšanas rodas vēlēšanās ievilkt to dziļāk - nedod Dievs, ja tas sakrīt ar kādu lielāku vilni tieši pa degunu. Ieelpai un izelpai jābūt ritmiskai, ritms katram ir individuāls un pašam jāpiemeklē, saskaņojot ar roku un kāju vēzieniem.

 

Arī peldēšanas stiliem raksturīgo kustību apguve, kas kopā ar elpošanas iemaņām ļauj ūdenī justies un pārvietoties brīvi, pašmācības ceļā tomēr var neizdoties. Tāpēc peldēšanas treneres padoms - kad bērns ar ūdeni iedraudzējies, prasmes vēlams papildināt un nostiprināt speciālista vadībā.

 

«Ja cilvēks prot peldēt, bet neprot atslābināties, labuma efekts sarūk līdz minimumam. Pareiza peldēšana ir labākais, kas var būt, - tā palīdz vispārējai fiziskai sagatavotībai, ļauj norūdīties no mazām dienām, bet vēlāk var būt ieguvums muguras atslodzei, sirds asinsvadu profilaksei un slodzes treniņam,» atgādina I.Grodzicka.

 

Soli pa solim- Pie ūdens jāpierod lēnām. Pirms mācīties likt seju ūdenī, jāpārliecinās, ka bērns prot aizturēt elpu. Deguns nav jāspiež ciet. Jāmācās zem ūdens turēt acis vaļā.

 

- Izjust ūdens cēlējspēku palīdz «pludiņš» - aiztur elpu un saraujas kamoliņā, ar rokām aptverot ceļus.

 

- Plati izstiepjot rokas un kājas, var uz ūdens veidot «zvaigznīti», lai bērns jūt, kā ūdens uzvedas, kā ceļ uz augšu, bet izelpas brīdī kājas iegrimst. «Zvaigznīti» iespējams taisīt, guļot uz vēdera vai muguras.

 

- Pirmā kustība ūdenī - slīdēšana uz vēdera. Rokas taisni virs galvas, plaukstas viena virs otras. Slīdot seja ir ūdenī.

 

- Slīdēšanas vingrinājumam var izmantot palīglīdzekli - peldēšanas dēlīti.

 

- Peldēt māca, vispirms apgūstot atsevišķus elementus, tad tos liek kopā. Mācīšanos vislabāk sākt ar kraulu uz muguras, tad - uz krūtīm.

Dzīvespriekam