Atbrīvojies no visa kaitīgā!

“Tik labi, kā mēs tagad dzīvojam, neesam dzīvojuši nekad. Tagad cilvēki nezina, ko vien izvēlēties. Šodien cilvēkam traucē ērtības, nevis fiziski grūtais darbs, vācu vai krievu jūgs, un dažādas hormonālās saslimšanas,” saka žurnāla “Vides Vēstis” galvenā redaktore, Vides aizsardzības kluba pārstāve, zaļās domāšanas un dzīvesveida piekritēja Anitra Tooma. Viņa liek aizdomāties par to, ko katrs pats no mums var darīt ikdienā, lai dzīvotu zaļāk un veselīgāk.

Sintētikas gadsimts
A. Tooma ir pārliecināta, ka visas pārmaiņas, ko vēlas ieviest pasaulē, jāizmēģina uz sevis – to viņa arī mērķtiecīgi dara. A. Tooma uzsver, ka cilvēkam atbildīgi jāizturas pret savu endokrīno sistēmu. “Diemžēl šodienas apstākļos cilvēka organismā indes var nonākt ļoti dažādos veidos, piemēram, ar pārtiku, mēs to varam ieelpot, uzsmērēt uz ādas, iegūt caur plastmasas priekšmetiem un daudzos citos veidos, tādēļ virtuvē un vannasistabā jāveic lielā revīzija, atbrīvojoties no visa kaitīgā. Piemēram, ūdens jāvāra metāla tējkannā, nevis plastmasas. Iegādājoties kādu jaunu plastmasas priekšmetu, elektroiekārtu, vajag jau veikalā to izsmaržot – ja plūst spēcīga, kodīga smaka, tādu nedrīkst pirkt. Bet putekļus vislabāk tīrīt ar ūdeni, neizmantojot ķīmiskās aromātvielas, un mājās neturēt liekus priekšmetus, kas krāj putekļus,” stāsta A.Tooma. 

Šobrīd ir sintētikas gadsimts, bet tajā pašā laikā 85 procenti ķīmiski sintezēto vielu līdz šim nekad nav pētītas, kā tās ietekmē veselību. “Katrs ražotājs apgalvo, ka drošuma devas nepārkāpj, un nepārkāpj jau arī, tomēr katram cilvēkam jāizvērtē, ko viņš iegādājas un lieto. Nedrīkst iemigt ar apgalvojumu “normas nav pārkāptas”!” saka A. Tooma. 

Sēdošais dzīvesveids

A. Tooma secina, ka šodien problēmas sagādā tas, ka cilvēki dzīvo ilgi, bet kustas maz. “Diemžēl ir “sēdošais dzīvesveids ratiņkrēslā”, jo daudziem ir sēdošs darbs, kur pat biroju krēsli ir uz ritentiņiem. Ir jāpārvar slinkums un jāvingro! Un jāatceras – nesēdēt ilgāk par 40 minūtēm pie datora, piecelties un izstaipīties!”

A. Tooma rosina uzturā lietot bioloģiskās zemnieku saimniecībās audzētus produktus, kur dārzeņi augšanas laikā nav migloti ar pesticīdiem pret nezālēm. “Tiesa, es nepazīstu nevienu bagātu ekozemnieku – viņiem ir vidusmēra ienākumi, bērni parasti nevēlas mantot vecāku iesākto. Šoruden Saeimā neievēlēja nevienu no “zaļajiem” ar domu: priekš kam, viņi tur tikai maisīs gaisu! Ja nepērkat ekoproduktus, tad izvēlieties mazāk pārveidotu un uzlabotu ēdienu, piemēram, paši mizojiet savus kartupeļus, vāriet savus ēdienus, nevis lietojiet pusfabrikātus. Vārdi “dabīgs”, “lauku”, “zaļš”, “naturāls”, “sievasmātes recepte”, “bio”, “eko” uz iepakojuma nav aizliegti, bet uzmanība jāpievērš sertifikāta zīmei. Šo situāciju lieliski pierāda raundapa pudele, uz kuras rakstīts gan “bio”, gan “eko”,” saka A. Tooma.

Lai nebūtu tikai “lūrings”
Vides speciāliste rosina pēc iespējas biežāk uzturēties svaigā gaisā, bet telpas maksimāli bieži vēdināt. “Uzlabot gaisa kvalitāti telpās neko nemaksā – atveriet logu! Otrs – pārdomāti izvēlēties lietas, kas atrodas mājās, piemēram, nepērciet skaidu plati, kas smirdēs, paklāju, kas jau veikalā smird, un tamlīdzīgi. Man jau ir tāda paranoja, ka remontu mājās neveicu, mēbeles pērku tikai dabīgas un humpalās, kas jau ir izsmirdējušas kaut kur citur. Jaunie vecāki izremontē dzīvokli un tad brīnās, kādēļ zīdainis neguļ vai guļ ļoti nemierīgi. Bet mājā smird dažādas ķīmiskas vielas! Nevajag lietot gaisa atsvaidzinātājus, sadzīves ķīmiju, jo ūdens ir vislabākais tīrītājs! Ja šķiet, ka tomēr kaut kā pietrūkst, aicinu izmantot dabīgos tīrīšanas līdzekļus, piemēram, sāli, sodu, sinepes ļoti labi šķīdina taukus, etiķi,” viņa saka.

A. Tooma rosina arī neļauties šodienas kārdinājumam visu laiku kaut ko pirkt, jo zaļākais pirkums ir tas, kuru nenopērk. “Šodien veikalos viss ir izkārtots tā, lai cilvēks nopirktu, kaut gan nemaz nevajag. Lai nebūtu tikai “lūrings” un nejustos neērti, ka veikalā neesi neko nopircis, labāk nemaz neej uz to, ja neko nevajag! Katra nopirktā lieta ir nākamais atkritums, tādēļ, jau pērkot, jādomā, kas ar to notiks tālāk. Cilvēce drīz aizrīsies ar savu saražoto plastmasu, kas piesārņo dabu! Tādēļ centieties dzīvot bezatkritumu dzīvesveidu un šķirojiet atkritumus!” aicina A.Tooma. 

Kas izglābs pasauli?
A. Tooma ir pārliecināta - ja kādu lietu vairs nevajag pašam, tai jāmeklē jauns saimnieks, ko šodienas interneta laikmetā var izdarīt ļoti ātri un ērti. “Jā, var veikt otrreizējo pārstrādi, bet tas ir sarežģīts un laikietilpīgs process, turklāt tas ir jau citas kvalitātes materiāls. Līdz šim Eiropa savus šķirotos atkritumus aizveda uz Āziju – Ķīnu, Indiju, arī Krieviju. Tad Ķīna pateica, ka vairs nepārstrādās Eiropas atkritumus. Līdz tam Eiropai bija maza rūpe, cik piesārņotas upes ir Ķīnā, cik briesmīgos apstākļos cilvēki tur strādā un dzīvo. Tagad visa Eiropa aizrijas ar atkritumiem, jo Eiropā nav pietiekamā daudzumā atkritumu pārstrādes rūpnīcu. Arī atkritumu pārstrādes robotu rūpnīcas ir tikai tāds ķeksis. Tādēļ pasauli izglābs atkritumu neradīšana,” saka A. Tooma.

Jāievēro norādītās devas
Kā cilvēku pārliecināt dzīvot zaļi un pēc iespējas veselīgāk? A.Tooma uzsver, ka tikai tieši un skaidri stāstot, kā tas viss ietekmēs pašu cilvēku. Turklāt, to darot, jādomā tālredzīgi – ka glābs nevis sevi, savus bērnus, mazbērnus, bet planētu.

“Ja uz veļas pulvera iepakojuma ir norādīta vēlamā deva, tad tādu arī ievērojiet – tāds daudzums tiešām izmazgās apģērbu! Nevajag šo devu pārsniegt ar domu, ka tā veļa izmazgāsies vēl labāk, jo tā nebūs. Es, mazgājot veļu, leju papildus klāt ūdeni, lai izskalotos vēl labāk, jo ūdens visas reakcijas veicina. Runājot par matu mazgāšanu - veikalos nopērkamais šampūns ir ļoti koncentrēts, tādēļ, mazgājot matus, iesaku kādā jau izlietotā šampūna pudelē ieliet nedaudz šampūna un atšķaidīt ar ūdeni. Tādējādi šampūna pietiek ļoti ilgam laikam,” saka A.Tooma. 


Vai lauru lapu zupa?
Arī uz kosmētikas iepakojumiem ir daudz melīgas informācijas. “Uz pasaules neaug tik daudz rožu, lai pietiktu visiem kosmētikas līdzekļiem, kur par šo ziedu aromātu ir atsauce! Tādēļ rūpīgi jālasa produkta sastāvs un jāatceras, ka sastāvdaļas tur sarakstītas dilstošā secībā: ja rožu šampūns, tad tām jābūt minētām kā pirmajām, bet parasti tās ir tikai kādā piektajā sestajā rindā. Tas būtu tāpat, kā mēs kāpostu zupu sauktu par lauru lapu zupu. Parfīms ir komercnoslēpums, kur neatšifrē sastāvdaļas, savukārt tieši smaržu noturību veicinošajās vielās ir visvairāk mākslīgo hormonu, tādēļ es smaržas nelietoju,” saka A. Tooma un rosina izvēlēties sertificētus kosmētikas produktus, jo tajos naftas produkti aizvietoti ar dabīgām eļļām, ir stingrāka toksisko vielu kontrole, izejvielas maksimāli daudz iepirktas bioloģiskajās saimniecībās. 

A. Tooma rosina ikvienu no mums aizdomāties par naudas nozīmi cilvēka dzīvē. “Ir cilvēku aprindas, kas nevar vairāk pelnīt. Ir cilvēki Latvijā, piemēram, šoferu dēli, kuriem nauda virsū krīt, bet citiem nauda ir jānopelna. Kāda jēga atteikties no ģimenes, nesatikt bērnus, mazbērnus, strādāt, nopelnīt naudu un sapirkt mēslus, lai beigās saprastu, ka laimi taču tas nedod?! Tādēļ nedariet tā!” saka A. Tooma.


ANITRAS TOOMAS  ATZIŅAS

  • 70% no piesārņojuma cilvēks uzņem ar pārtiku, tajā pašā laikā visdārgākais ir labs ēdiens.
  • Zaļākais pirkums ir tas, kuru nenopērk. 
  • Vislielākā krāpšana ir dzeramais ūdens plastmasas pudelē. Cilvēks daudz ietaupītu, ja uzturā lietotu akas, avota, krāna ūdeni, nevis dažus malkus pirkta ūdens plastmasas pudelē. Izdzerot puslitru ūdens, izdzer arī 20 gramus plastmasas. 
  • Katrs purkšķis ir veselīgāks par gaisa atsvaidzinātāju, kas smaržo pēc vijolītēm. 

Dzīvesstils