Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Darba dēļ biežāk atsakās no laika sev vai draugiem

Latvijas uzņēmīgie cilvēki realitātē darbam atvēl vairāk laika, nekā vēlētos un visvairāk no tā cieš laiks, ko veltīt sev un draugiem, noskaidrots aptaujā. Mūsdienās darba un privātās dzīves balanss var šķist neiespējams un eksperti norāda, ka darba dienas stresori mūsdienās ir nebeidzami daudz. Piemēram, beidzot darba dienu birojā, darbinieks arvien paliek sasniedzams, un tas var bīstami ietekmēt attiecības, veselību un kopīgo indivīda labsajūtu. 

“Latvija ir starp tām Eiropas Savienības valstīm, kur nedēļas laikā tiek nostrādāts vairāk, rāda OECD valstīs veiktais pētījums. 2018. gadā latvieši vidēji strādājuši 39,1h nedēļā, kas ir teju par trim stundām vairāk nekā vidēji ES (36,2 stundas nedēļā). Darba apjoms nesamazinās, bet temps palielinās, turklāt tehnoloģijas ļauj mūs sasniegt jebkurā diennakts laikā, kas nozīmē – arī darba jautājumi var viegli nonākt pie mums ārpus noteiktā darba laika. Darba un privātās dzīves balanss ir svarīgs gan katra fiziskajai veselībai, gan pašsajūtai, mentālajai veselībai, kā arī, kas nav mazsvarīgi – palielina produktivitāti,” stāsta Kerli Gabrilovica, bankas vadītāja Latvijā.

20200129-1337-vai-balanss-dzive-ir-iespe

Latvijas uzņēmīgo cilvēku aptauja parāda, ka jomas, kas visvairāk cieš no tā, ka realitātē darbam tiek veltītas vairāk stundas, nekā gribētos, ir laiks sev un draugiem, kamēr laiks ģimenei tomēr tiek veltīts vēlamā apjomā. Ja darbam vidēji vēlētos atvēlēt aptuveni 31% no diennakts, tad realitātē Latvijas uzņēmīgajiem cilvēkiem tas aizņem aptuveni 40%. Proporcionāli, līdz ar to, visvairāk laiks tiek atņemts pašam sev – vēlamo 10% vietā atvēlot sev gandrīz uz pusi mazāk - vien 6% no diennakts laika. 

Trešdaļa aptaujāto atzīst, ka balansu starp darbu un privāto dzīvi uzlabot ļautu sabiedrības attieksme pret prioritātēm. Kas norāda, ka ir svarīgi publiski un aktīvi runāt par balansa pozitīvajiem aspektiem ne vien personiski, bet arī, ko no tā iegūst apkārtējie. Balanss starp darbu un privāto dzīvi samazina negatīvos stresorus, retāki kļūst izdegšanas gadījumi, uzlabojas vispārējā pašsajūta, kas ir vērtīgi gan darba devējiem, gan pašiem darba ņēmējiem. Piemēram, arvien populārāka kļūst iespēja strādāt no mājām, ko veicina arvien vairāk darba devēju, arī paši uzņēmēji bieži ir iekārtojuši sev mājas biroju. 

“Šobrīd esam nonākuši pārmaiņu laikmetā, kad cilvēki sāk uzdot jautājumus – vai tas darbs, ko es daru, man patīk, vai man ir misijas sajūta, vai es attīstu sevi? Mums Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kuri sāk uzdot šos jautājumus un rīko meistarklases saviem darbiniekiem, kurās cilvēki analizē, kādas ir viņu vērtības, vai tās saskan ar uzņēmuma vērtībām. Par šīm lietām ir jārunā un nedrīkst atstāt visu atbildību tikai darbinieku pusē. Uzņēmumiem arī jābūt gataviem, ka cilvēki šos jautājumus uzdos un jāatrod, kurā brīdī uzņēmums ir atbildīgs par to, lai labie cilvēki neaiziet,” Ilze Medne, Līderības jomas vadītāja Baltijā, HR podkāsta vadītāja.

20200129-1338-vai-balanss-dzive-ir-iespe

Kopumā no aptaujātajiem biežāk tieši sievietes norādījušas, ka balanss starp darbu un privāto dzīvi nav iespējams vai drīzāk nav iespējams – tā domā 27% sieviešu un 17% vīriešu. Lai arī lielākā daļa aptaujāto (56%) šobrīd vērtē, ka viņu dzīvē ir vai drīzāk ir balanss, tomēr tas nozīmē, ka nedaudz mazāk nekā pusei – 44% šis balanss starp darbu un privāto dzīvi drīzāk nav. Galvenās lietas, ko paši uzņēmīgie redz, kā potenciālu iespēju, lai uzlabotu balansu savā dzīvē ir – biežāk satikties ar saviem draugiem un tuviniekiem, regulāri atvēlēt noteiktu laiku sev un sākt ievērot veselīgāku dzīvesveidu. 

Dzīvesstils