Daudzpusīgais magnijs – papildu spēks karstajā un tveicīgajā laikā

Pieņemts domāt, ka vasarā cilvēki ir labi atpūtušies un uzņēmuši enerģiju, tomēr daudzi jūt nogurumu, nomāktību un spēku apsīkumu. Šādu pašsajūtu nevajadzētu ignorēt, bet gan rūpēties par sevi un pārliecināties, vai tas neliecina par magnija trūkumu organismā. Kas ir vērtīgais magnijs, kādi ir ieguvumi no tā lietošanas un kāpēc tas īpaši jālieto gada karstajā laikā, skaidro farmaceite Zane Melberga un kardioloģe Ināra Čukure.  

Magnija nozīme organismā

Magnijs uzskatāms par vienu no svarīgākajiem mikroelementiem organismā, taču diemžēl uzturvielu deficīta ziņā tas ir otrais – tūlīt aiz D vitamīna. Organismā magnijs piedalās vairāk nekā 300 dažādās ķīmiskās reakcijās un tam cilvēka organismā ir būtiska nozīme – tas gādā par sirds, nieru un muskuļu veselību, stiprina kaulus un zobus, regulē visu uzturvielu maiņu, uzlabo nervu sistēmas darbību, kā arī nodrošina kopējā organisma enerģiju.

Magnijs ir svarīgs mikroelements arī gados vecāku cilvēku organismā. Magnijs palēnina novecošanās procesus un ir svarīgs pacientiem ar hroniskām sirds slimībām, cukura diabēta pacientiem, kā arī cilvēkiem ar depresijas, migrēnas un sklerozes attīstību. Savukārt arteriālās hipertensijas pacientiem jeb tiem, kuriem ir konstanti paaugstināts asinsspiediens, var būt samazināta brīvā magnija koncentrācija asinīs, tāpēc viņiem īpaši ieteicams uzņemt papildu magnija saturošus līdzekļus, kas var palīdzēt pazemināt asinsspiedienu. Tāpat magniju ieteicams uzņemt arī cilvēkiem, kuri lieto noteiktus medikamentus, piemēram, sirds glikozīdus vai urīndzenošos līdzekļus, jo šajā gadījumā magnijs tiek pārāk daudz izvadīts un to nepieciešams uzņemt papildus.

Kāda ir magnija ietekme uz sirds veselību?

“Magnijam ir būtiska loma sirds slimību profilaksē, jo magnijs nodrošina normālu sirds muskuļu kontrakciju. Savukārt, ja organismam trūkst magnija, var attīstīties sirds aritmija – patoloģiski neregulārs sirds ritms vai sirdsdarbība. Tāpat magnijs ir ļoti svarīgs, ja novērojams enerģijas trūkums. Magnijs iesaistās enerģiju veicinošos procesos, vienlaikus nodrošinot šūnu atjaunošanās procesu,” norāda kardioloģe Čukure.

Kas liecina par magnija trūkumu?

Kardioloģe Čukure norāda, ka organismā ir vidēji 25 g magnija – vairāk nekā puse no tā atrodas kaulu sistēmā, vairāk nekā 30% muskuļos un audos, un tikai 1% magnija atrodas asinīs. Par organismā samazinātu magnija daudzumu var liecināt miega traucējumi, nogurums, nemiers, galvas reiboņi un galvassāpes, apetītes trūkums un slikta dūša. Savukārt par magnija deficītu liecina tādi simptomi kā muskuļu trīce, vājums un krampji, ātra aizkaitināmība, apātija un pat depresija. Par magnija deficītu var liecināt arī paātrināta sirdsdarbība un paaugstināts asinsspiediens, kā arī tirpoņa un pat īslaicīgs nejūtīgums kādā no ķermeņa daļām.

“Pasaules Veselības organizācija” norāda, ka rekomendējamā pieļaujamā magnija diennakts deva ir 300 mg diennaktī, taču paaugstināts stress, intensīvas sportiskās aktivitātes, fizisks darbs, vienveidīgs uzturs, pārmērīga kafijas, tējas vai alkohola lietošana var radīt magnija deficītu organismā. Magnija deficītu var veicināt arī dažādi organisma procesi, kuru dēļ ķermenis uzturvielas vairs nespēj pilnvērtīgi absorbēt. Tāpat magnija deficīts var rasties arī kuņģa un zarnu trakta traucējumu un nieru darbības traucējumu dēļ.

Magnijs – nepieciešams īpaši karstajā laikā

Farmaceite Zane Melberga norāda, ka magnijs pastiprināti izdalās ar sviedriem, tāpēc tā deficīts iespējams īpaši vasarā – karstā un tveicīgā laikā, kā arī sportistiem un fiziska darba veicējiem. “Lai izvairītos no magnija trūkuma organismā, uzturā ieteicams lietot tādus magniju saturošus produktus kā auzu pārslas, kviešu putraimus, rīsus, zivis, zaļumus, pupas un zirņus, riekstus un sēklas, kartupeļus, brokoļus un tumšo šokolādi. Magniju satur arī augļi un ogas – kivi, ananasi, banāni un avenes. Piemēram, banāns satur 32 mg magnija, kas ir tikai aptuveni 10% no ieteicamās dienas devas. Tāpat jāņem vērā tas, ka magnija uzsūkšanos organismā kavē produkti, kas satur daudz kalcija, fosfora un olbaltumvielu, kā arī alkohols un taukaini ēdieni, tādēļ diennaktī nepieciešamo magnija devu ar uzturu iespējams uzņemt vien daļēji. Tāpat jāņem vērā, ka no uzņemtā magnija organismā uzsūcas apmēram tikai trešā daļa – pārējais tiek izvadīts,” skaidro farmaceite.

Kā pareizi uzņemt magniju?

Ērtākai un ātrākai magnija uzņemšanai, papildu veselīgam un sabalansētam uzturam farmaceite Zane Melberga iesaka lietot arī uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir magnijs. Tie pieejami tablešu un pulveru veidā, un katrs varēs atrast sev piemērotāko. To sastāvā esošais magnijs atrodas koncentrētā, dienā nepieciešamajā devā, kā arī tas bieži vien ir kopā ar vitamīnu B6, kas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmas darbību. Jāatceras, ka magnija saturošie uztura bagātinātāji, tāpat kā jebkuri citi vitamīnu kompleksi, jālieto vismaz pāris mēnešus, lai justu tā iedarbības rezultātu, taču, lai piemeklētu sev atbilstošāko magnija devu un tā labāko uzņemšanas veidu, ieteicams konsultēties ar farmaceitu. 

Dzīvesstils