Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ģimene ir vērtība. Arī tēviem - intervija ar Valkā pieprasīto fizioterapeitu Miku Mezīti pirms Tēva dienas

Svētdien ir Tēva diena, svētki, kas maziem solīšiem ienāk Latvijā. Tos kopā ar 11. kāzu gadadienu atzīmēs kuplā Mezīšu ģimene. Mikus noteikti ir uzskatāms par jaunā tipa tēti, jo bērnu audzināšanā piedalās uz pilnu slodzi – jau otro reizi ir bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Mikus uzskata, ka tēvam par bērniem, īpaši, kad viņi ir mazi, jārūpējas līdzvērtīgi mammai. Mezīšu ģimenē aug Sāra, kurai ir 10 gadu, sešarpus gadus vecā Amanda, trīsgadīgais Matīss un Oskars, kuram ir trīs mēneši. M. Mezītis ir Valkā pieprasīts fizioterapeits, darbs viņam patīk, taču ģimene un bērni ir galvenās vērtības viņa dzīvē, tāpēc arī algotais darbs uz laiku nolikts malā.       

“Noteikti, dzīvojot mājās un rūpējoties par bērniem, veicot ikdienišķus mājas darbus, esmu aizņemtāks nekā tad, kad strādāju. Mājās visvairāk pietrūkst laika,” atzīst Mikus. “Uzskatu, ka laiks, ko pavadām kopā ar bērniem, ir ieguldījums viņos un ieguvums pašiem. Tas vienlīdz svarīgi kā mammai, tā tētim. Tuvība bērniem ar vecākiem rodas tikai tad, ja esi veltījis viņiem laiku. Ja, domājot tikai par dzīves materiālo pusi, to neatrodam, kad bērni ir mazi, pēc tam to neatgūt,” spriež tētis.

Mezīšu ģimene dzīvo laukos, Saulē. Darbus viņi nedala strikti ‒ sieviešu un vīriešu. Mikus, ja vajag, nomazgā traukus, pagatavo brokastis vai ravē dārzu. Tagad visai daudz laika viņš velta mājas remontam, tāpēc Mikus priecājas par sestdienām, ko kuplā ģimene allaž pavada kopā, dodoties uz draudzi. “Esmu sapratis, ka būt mājās automātiski nenozīmē, ka esmu kopā ar bērniem. Es kaut ko remontēju vai daru, bērni savā nodabā spēlējas. Tas nav laiks, kas veltīts bērniem, tāpēc ir svētīgi, ka ir šīs sestdienas, kad noteikti esam visi kopā un kopā kaut ko darām,” uzskata Mikus.

Tieši ticība Dievam un aktīva iesaistīšanās Septītās dienas Adventistu draudzē jaunajā vīrietī veidojusi attieksmi pret garīgām vērtībām. Mikus uzskata, ka liela māja un dārga mašīna nevar sniegt piepildījumu dzīvē, to var tikai ģimene un bērni. Bez tuviem cilvēkiem dzīve ir tukša. Protams, arī viņam ir jārūpējas, lai ģimenei būtu iztikšana. Strādājot naudas būtu bijis vairāk, taču Mezīši par lielāko vērtību uzskata bērnus un šo laiku velta viņiem. Mikus ir pārliecināts, ka taisnība tiem pētniekiem, kuri apgalvo, – ja neesi tuvs ar bērniem līdz trīs ‒ piecu gadu vecumam, pusaudžu gados būs atsvešināšanās. 

Taujāts, kāds viņš ir tētis, Mikus spriež, ka stingrs laikam neesot. “Negribu būt tikai kontrolētājs un noteikumu uzstādītājs. Cenšos būt draugs, lai bērni allaž varētu man uzticēties,” tā Mikus Mezītis noslēdz mūsu sarunu un aizsteidzas ikdienas darbos. To viņam netrūkst.

Dzīvesstils